Egils Levits
Lustras un sienu gleznojumi Rīgas pils Svētku zālē

17. septembrī Valsts prezidenta kanceleja iepazīstināja mākslas jomas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus ar Rīgas pils Svētku zāles jaunākajiem griestu gleznojumiem – Alekseja Naumova “Tautas manifestācijas Daugavmalā” un Andra Eglīša “Latvijas Republikas dibināšana 1918. gada 18. novembrī” – un Valsts prezidentu portretu galeriju.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, uzrunājot klātesošos, sacīja: “Rīgas pils ir izcili skaista celtne, arhitektūras piemineklis ar vairāk nekā 500 gadu senu vēsturi, un tas uzliek zināmas prasības, domājot par dizaina papildinājumiem, jebkādām pārmaiņām. Rīgas pils Svētku zāle ir unikāla telpa visā Latvijā, Rīgas pils centrālā vieta, kurā atspoguļota valsts vēsture. Svētku zāles griestu gleznojumi nav daudz, bet katrs nes simbolisku vēstījumu, tāpēc Rīgas pils atjaunošanas padomes lēmums 2017. gadā par gleznojumu tēmām – “Tautas manifestācijas Daugavmalā” un “Latvijas Republikas dibināšana 1918. gada 18. novembrī” – nebija viegls. Tikpat svarīgs bija lēmums par māksliniekiem, kuri uzņemsies šo atbildīgo pienākumu – radīt Rīgas pils Svētku zāles griestu gleznojumus un Valsts prezidenta (2015–2019) Raimonda Vējoņa portretu.”

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, kura gleznojumu radīšanā piedalījās kā eksperte, pauda: “Kad 1938. gadā Eižena Laubes vadībā tika izveidota Svētku zāle un tapa ideja par griestu gleznojumiem, kas ataino Latvijas vēsturi un latvisko dzīvesziņu, neviens nesaprata, cik komplicētu uzdevumu uzdod nākotnes pils saimniekiem.” Tāpat M. Lāce uzsvēra, ka Latvijā drīz būs mākslinieku trūkumu, kuri glezno portretus, tādēļ var nākties rast jaunu pieeju šai tradīcijai. “Šie griestu gleznojumi un Valsts prezidentu portreti ir valsts pasūtījums, un ir jautājums, kāda ir mūsu attieksme, pieeja, risinājumi un cik no mūsu māksliniekiem ir gatavi iesaistīties šādos darbos,” teica M. Lāce.

Par gleznojuma tapšanas procesu klātesošos uzrunāja arī mākslinieks Andris Eglītis: “Liels paldies Valsts prezidenta kancelejai un ekspertu komisijai par man izteikto uzaicinājumu gleznot “Latvijas Republikas dibināšana 1918. gada 18. novembrī”! Gribēju saglabāt darba vēsturisko vēstījumu, bet vienlaikus parādīt, ka tas ir tapis mūsdienās. Gleznas radīšanai pat bija izveidota speciāla studija – Latvijas Nacionālā teātra skatuves makets ar modeļiem. Bija aizraujoši arī lasīt tā laika liecības, kur, par spīti karam un haosam, kas valdīja visapkārt, bija sajūtama milzīga dzīvotgriba, entuziasms. Šo atmosfēru arī gribēju panākt darbā.”

Savukārt mākslinieks Aleksejs Naumovs, nevarēdams ierasties klātienē, jo Parīzē atklāja gleznu izstādi, savas pārdomas atsūtīja rakstiski: “Man bija liels gods un emocionāls saviļņojums strādāt pie griestu gleznojuma “Tautas manifestācija Daugavmalā’’ Rīgas pils Svētku zālē. Šajā darbā apvienojās manas personīgās atmiņas par to laiku un notikumiem, vēsturisko materiālu pētniecība, sarunas ar gājiena dalībniekiem. Tā ir skaista atgriešanās pie monumentālās glezniecības, par ko bieži sapņoju. Ar kompozicionālo risinājumu, ar krāsu un kustību es parādu cilvēku spēku un vienotību ceļā uz brīvību. Tas ir prieka, svētku un cerību noskaņojums, jo karogi plīvo un cilvēki ir lepni un drosmīgi. Gleznojot es biju kopā ar viņiem, kur visi ir draugi, kolēģi, domu biedri. Sirsnīgi sveicieni abiem māksliniekiem, un man ir liels prieks par viņu paveikto.”

Pārdomās par R. Vējoņa portreta tapšanu dalījās arī māksliniece Frančeska Kirke: “Tas ir parādes portrets vēsturiskai personībai – Valsts prezidentam (2015–2019) Raimondam Vējonim. Man šķita, ka ir jālauž tradīcija – veidot portretu kā pusfigūru. Tāpat vēlējos saposušos Valsts prezidentu atainot ainavā – dabā. Tas bija liels izaicinājums, tāpēc darbs tapa aptuvenu gadu.”

Šie ir pirmie Rīgas pils Svētku zāles griestu gleznojumi, kas ir tapuši pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Lielākā daļa vēsturisko griestu gleznojumu tapuši 20. gadsimta 30. gadu beigās, daži – padomju okupācijas laikā.

FOTO: