Publicēts: 21.10.2009.
Valsts prezidents: Labdien! Šodien galvenās sarunu tēmas bija budžeta sagatavošana iesniegšanai Saeimā. Tāpat diezgan lielu laiku un uzmanību mēs veltījām pārrunām, kā veicas ar programmas sagatavošanu mikrouzņēmumu atbalstam. Kā parādīja arī manas vizītes Apē, Alūksnē un Kuldīgā, tad šis ir jautājums, kas tiešām interesē iedzīvotājus. Iedzīvotāji, lai sagatavotu darba vietas paši sev un sev apkārtnē dzīvojošajiem, tiešām gaida šo likumu atbalsta paketi mazajiem, mirkouzņēmumiem. Esam atvērti jūsu jautājumiem.   Jautājums: Joprojām nav skaidrības par Latvijas institūta turpmāko darbību un nākotni. Ja tos 20 tūkstošus, ko Ārlietu ministrija definējusi kā absolūti nepieciešamos, neizdodas atrast, kā Jūs skatāties, vai Ārlietu ministrijai pārņemot šīs funkcijas, mēs saglabājam pilnvērtīgu ārējo komunikāciju valdības lēmumiem un vai tas vispār ir pieļaujams?   Valsts prezidents: Latvijas institūts ir pierādījis, ka tas ir ļoti labs instruments Latvijas ārpolitikas veikšanai. Ir ļoti saprātīgi, ka tas ir Ārlietu ministrijas paspārnē. Kā man tikko teica Ministru prezidents, tad Ārlietu ministrija ir saņēmusi papildu 1,9 miljonus latu ārlietu funkcijas veikšanai. Es domāju, ka tur nauda Latvijas institūtam atradīsies tādā apmērā, lai tas varētu savas funkcijas tikpat veiksmīgi veikt arī turpmāk.  

{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_2218_preseskonference21102009.wmv&play_width=400&play_height=400}

 

Jautājums: Ārlietu ministrs gan saka, ka šī nauda mums tikai palīdzēs neslēgt konsulātus un arī vēstniecības un Latvijas institūtam šis finansējums vēl arvien nav.

 

Valsts prezidents: Es domāju, šoreiz ārlietu ministrs drusku pārspīlē, jo tomēr 1,9 miljoni un 20 tūkstoši latu ir tādi skaitļi, kas diezgan atšķiras viens no otra. Šos 20 tūkstošus latu, kas ir nepieciešami Latvijas institūtam papildus, šajā finansējumā ar 1,9 miljoniem ārlietu ministrs varēs atrast.

 

Jautājums: Kā Jūs vērtējat Rīgas Domes priekšsēdētāja izvairīšanos vakar runāt par Latvijas okupāciju?

 

Valsts prezidents: Katrā ziņā, tas ir pārsteigums, jo Latvijas okupācijas fakts ir skaidri zināms katrā Latvijā dzīvojošā ģimenē, kas šeit ir dzīvojusi tajā brīdī, kad tas notika, 1940.gadā, un šo faktu starptautiski rakstiski ir atzinušas 29 valstis. Fakts ir acīmredzams, tā kā viņš nav apspriežams.

 

Jautājums: Vai Jūs pieļautu, ka vienā dienā par premjeru kļūst politiķis, kuram ir tieši tāds pats skatījums uz vēsturi kā esošajam Rīgas mēram?

 

Valsts prezidents: Protams, viss ir vēlētāju rokās, bet katrā ziņā to politiķu, kas kandidē uz amatiem gan Saeimā, gan arī valdībā, politiskie uzskati par Latvijas vēsturi būtu skaidri jāzina katram vēlētājam.

 

Jautājums: Kā Jūs vērtējat problēmas, kas samilza izglītības jomā, respektīvi, līdz šim nav zināms, kāds būs finansējums nākamgad, reforma augstskolās un streiks, kas joprojām ir ļoti iespējams?

 

Valsts prezidents: Neziņa parasti ir tā, kas rada satraukumu. Arī šis streiks varbūt ir viens no tāda satraukuma izpausmēm. Bet, protams, tā ir arī izpausme, kā paust savu viedokli. Bet precīzāk par šo jautājumu Jums noteikti atbildēs Ministru prezidents. Es domāju, ka šī ir atkal viena iespēja, lai skaidri pateiktu, ka budžets jau ir gandrīz galīgajās aprisēs valdībā, kas tad sagaida izglītības sistēmu kopumā, kāds finansējums paredzēts tajā un tieši kas paredzēts augstākajai izglītībai.

 

Jautājums: Par Andra Šķēles lēmumu atgriezties aktīvajā politikā. Kā skatāties, vai bažas par lata devalvāciju un arī viņa personības ietekmi uz koalīcijas attiecībām, vai tam ir pamats? Turklāt arī vai šī persona var kļūt par premjeru?

 

Valsts prezidents: Es domāju, ka tas šobrīd ir tikai vienas partijas iekšēja lieta. Kamēr tā ir vienas partijas iekšēja lieta, es to nekomentēšu.

 

Jautājums: Par mājokļa nodokli – koalīcija ir vienojusies, kāds tas būs, bet „Jaunā laika” izteikumi liecina, ka partija īsti nav apmierināta ar koalīcijas lēmumu, un, iespējams, Saeimā būs to grūti pieņemt. Kā Jūs to vērtējat?

 

Valsts prezidents: Vislabākā atbilde tam ir iedzīvotāju reakcija jau vakar tādā mazpilsētā kā Rendā, kurā iedzīvotāji pauda viedokli, ka šeit gan būtu nepieciešams progresīvais nodoklis, jo kāpēc tad mums, tiem, kas ir maz pārtikuši, ir jāmaksā tikpat procentuāli, kā tiem, kas ir lielu zemes īpašumu īpašnieki. Tātad faktiski iedzīvotāji pauda savu neapmierinātību, jo šeit nav pievienota progresīvā likme.

Saistītas tēmas

Valdis Zatlers