Saeimas priekšsēdētāja kungs!
Godātie deputāti!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess gods atklāt šodienas forumu.
Enerģētika pēdējo gadu laikā ir pamatoti bijusi mūsu uzmanības centrā. Sākotnēji to noteica prognozes par klimata pārmaiņām. Tām sekoja Eiropas Savienības politikas iniciatīvas virzībai uz zemu oglekļa izmešu ekonomiku. Visbeidzot, Krievijas uzbrukums Ukrainai parādīja, ka atkarības mazināšana no fosilajiem resursiem ir mūsu valsts drošības un tautsaimniecības konkurētspējas jautājums.
I
Energoresursu cenas un enerģētiskās drošības apsvērumi ir mobilizējuši politiku.
Ir skaidrs, ka tāpat kā līdz šim mēs vairs nevaram turpināt. Business as usual nav iespējams.
Eiropas Savienībai pēdējā gada laikā ir izdevies vienoties par stratēģiskiem enerģētiskās drošības mērķiem. Pieņemti lēmumi, kuriem citos apstākļos būtu nepieciešamas gadiem ilgas diskusijas līdz nonāktu pie lēmumiem. Bet Eiropas Savienība, ņemot vērā esošo krīzi, pieņēma stratēģiskus lēmumus pietiekoši ātri un pietiekoši konsekventi.
Arī Latvijā redzam zināmu virzību. Minēšu dažus piemērus.
Pirmkārt, esam pārtraukuši dabasgāzes iegādi no Krievijas. Tādā veidā esam mazinājuši savu energoatkarību no kaimiņu agresorvalsts.
Otrkārt, ir palielinājusies iedzīvotāju interese par elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam. 2022. gadā sadales elektrotīklam pieslēgto mikro ģeneratoru skaits palielinājies no 2145 līdz gandrīz 12 000. Tas ir gan valsts atbalsta, gan augošo elektrības cenu rezultāts.
Treškārt, arī lielie elektroenerģijas ražotāji apliecinājuši interesi Latvijā īstenot atjaunīgās enerģijas projektus – sauszemes un atkrastes vēja parkus, saules elektrostacijas. Pieaug arī ārvalstu investīciju projektu skaits tieši saules un vēja enerģijas jomā.
Ceturtkārt, pagājušajā gadā nozares dalībnieki parakstījuši memorandu par sadarbību ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Tas apliecina gatavību iesaistīties nākotnes tehnoloģiju izpētē.
Visbeidzot, Latvijā no šī gada sākuma ir Klimata un enerģētikas ministrija. Tās izveidi esmu rosinājis un atbalstījis. Tā ir institucionāls pamats, lai nodrošinātu ilgtspējīgu klimata un enerģētikas jomas vienotu pārvaldību un īstenošanu.
Tas, ka mēs šodien pulcējamies Saeimas organizētā enerģētikas forumā, norāda, ka klimata un enerģētikas jautājumi ir arī Saeimas deputātu dienaskārtības augšgalā.
II
Enerģētikas krīze skaidri parādīja, ka Latvija līdz šim diemžēl ir nepiedodami ilgi zaudējusi laiku, vilcinot vēja, saules, biomasas un citu alternatīvo resursu izmantošanu valsts energoapgādē.
Likumsakarīga ir apstiprinoša atbilde uz šodienas foruma nosaukumā izteikto jautājumu: Jā, Latvijai patiešām ir vajadzīga ilgtspējīga, tautsaimniecības interesēm atbilsoša enerģētikas stratēģija! Līdzšinējie politikas plānošanas dokumenti nav pietiekoši. Lai to nodrošinātu, tie ir jāpapildina un būtībā jāizstrādā no jauna.
Tieši tādēļ arī nepieciešama Klimata un enerģētikas ministrija. Tās pirmais lielais uzdevums ir izstrādāt jaunu, modernu, ilgtspējīgu enerģētikas politikas koncepciju, bet pēc tam ministrijai šī koncepcija būs jāisteno praksē. Tur jābūt iezīmētiem arī ilgtermiņa enerģētikas attīstības virzieniem.
Piemēram, mani interesē, vai Latvija nākamajā dekādē domā enerģijas ražošanai izmantot jaunās paaudzes mazos kodolreaktorus? Pirms divām nedēļām Parīzē 16 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm pulcējās, lai vienotos, kā turpināt attīstīt kodolenerģiju un palielinātu kodolreaktoru jaudas, lai tā nodrošinātu Eiropu ar videi draudzīgu enerģiju.
Šo valstu vidū bija Igaunija, bet nebija Latvija. Vai tas nozīmē, ka Latvija ir izlēmusi, ka mums šie kodolreaktori nav nepieciešami? Man nav īpašs viedoklis šajā jautājumā, bet es gribētu zināt, kāds ir valsts un valdības viedoklis šajā jautājumā, jo 16 valstīm tāds acīmredzot ir. Iespējams, ka mūsu enerģētikas politika vienkārši vēl tik tālu nedomā, jo šos kodolreaktorus būs iespējams iegādāties tikai nākamās dekādes vidū.
Tas pats attiecas uz jautājumu par sašķidrinātas gāzes termināli.
Ir vajadzīga nopietna ilgtspējīgas enerģijas attīstības stratēģija. Un šajā stratēģijā, manuprāt, ir jālūkojas arī tālākā nākotnē – jāpēta iespējas atjaunīgo enerģiju uzkrāt vai pārvērst ūdeņradī.
Vēl vairāk – ir jāuzstāda pavisam skaidrs mērķis Latvijai kļūt ne tikai par zaļās enerģijas ražotāju, bet arī par eksportētāju.
III
Enerģētikas politika, dārgie deputāti, ir ilgtermiņa politika.
Tai ir nepieciešamas skaidras vadlīnijas, lai varētu attiecīgi novirzīt investīcijas, nodrošinātu enerģētikas nozari pret dažādiem riskiem.
Debates par enerģētikas politiku ir nepieciešamas arī sabiedrībā, lai tā aptvertu un saprastu problēmas, kas ar to ir saistītas, un būtu gatava jauniem risinājumiem, kā piemēram, vēja parku izbūvei.
Es pieņemu, ka jaunā Klimata un enerģētikas ministrija, uzklausot Latvijas un ārzemju ekspertus, rūpīgi sagatavos un pēc zināma laika nāks klajā ar jaunu, mūsdienīgu, ilgtspējīgu enerģētikas attīstības stratēģiju, lai sabiedrībā to varētu apspriest un tad pieņemtu Ministru kabinetā kā pamatu Latvijas turpmākajai enerģētikas politikai vidējā laika posmā. Ne tikai līdz nākamajām vēlēšanām, bet mums ir jāskatās uz nākamo dekādi. Investoriem, mūsu enerģētikas uzņēmumiem ir jābūt drošībai, pa kuru ceļu Latvija ies, lai nodrošinātu savu enerģētisko neatkarību.
IV
Godātie deputāti!
Enerģētikas nozare ir saistīta ar ražošanu.
Te mums paveras iespējas attīstīt ar enerģētiku saistītas nozares ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Piemēram, par vēja turbīnu komponentu ražošanu vai turbīnu apkopes risinājumiem. Tāpat tie var būt digitālie rīki energoefektivitātes vai elektrotīklu monitoringam. Ir jālūkojas arī bateriju tehnoloģiju virzienā.
Apsveicami, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas dažās no šīm jomām darbojas jau tagad. Šie uzņēmumi veido kodolu šim jaunajam ekonomikas virzienam, kur mēs ar savām tehnoloģijām varētu iesaistīties globālajās piegādes ķēdēs.
Es gribētu uzsvērt, ka globālās piegādes ķēdes pēc Covid pandēmijas un globālās enerģētikas krīzes ir mainījušās. Tās saīsinās, raugoties no Eiropas. Ir daudz neskaidrību, tāpēc šajā mirklī mūsu uzņēmējiem ir iespējams iekļūt šajās nākotnes piegādes ķēdēs. Vēlāk, kad tās jau būs nostiprinājušās, tad būs daudz grūtāk iekļūt iekšā un būt vajadzīgiem un neatsveramiem. Tas ir šī, nākamā un aiznākamā gada jautājums.
Tādēļ fokusētāks atbalsts inovācijām, zinot, kāda būs mūsu enerģētikas politika, un iesaistot valsts augstskolas un zinātniskos institūtus, varētu sniegt labākus rezultātus gan ražojošajiem uzņēmumiem, gan enerģētikas nozarei kopumā. Ir ārkārtīgi svarīgi patlaban nenokavēt izšķirošo mirkli.
Arī valsts kapitāla enerģētikas uzņēmumiem ir potenciāls un nepieciešamās kompetences, lai uzņemtos līderību inovāciju jautājumos.
Politikas veidotājiem ir skaidri jādod šāds uzdevums. Tas arī ir labas enerģētikas politikas jautājums. Tad arī valsts lielie uzņēmumi varētu nopietni iesaistīties inovāciju un tehnoloģiju attīstībā.
Viss uzskatītais būs iespējams tad, ja mums būs pietiekoši daudz speciālistu. Tādēļ kvalitatīva izglītība un fizikas un citu dabas zinātņu skolotāju skaits un iesaiste ir ārkārtīgi svarīga. Bet, protams, arī augstskolas un stipendijas tiem cilvēkiem, kuri vēlas studēt šīs stratēģiskās nozares specialitātēs.
Arī tas ir skaidrs valsts uzdevums, jo tirgus vien šos jautājumus neatrisinās.
V
Godātie foruma dalībnieki!
Šodien visas valstis pasaulē strauji investē ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos. Globāli notiek sacensība starp pasaules reģioniem par tehnoloģiju jaunatklājumiem un inovācijām.
Šajā laikā ir jābūt īpaši modriem un ļoti skaidri jāredz šajā kompleksajā situācijā mūsu valsts intereses – gan ģeopolitiskās, gan ekonomiskās intereses.
Valsts iesaiste enerģētikas nozarē ir neizbēgama. Piemēram, tieši valsts pārvalda un attīsta tīklu infrastruktūru, starpvalstu savienojumus.
Valsts uzdevums ir sabalansēt sabiedrības un arī biznesa intereses, rūpējoties par visiem ilgtspējas aspektiem – vides, sociālo un arī ekonomisko ietekmi.
Ir dabiski, ka tehnoloģiju strauja attīstība nenozīmē, ka enerģētikas politika nebūs jāmaina. Ir jāiestrādā iespējas to pietiekoši efektīvi pielāgot paša koncepcijā.
VI
Es apsveicu Saeimas atbildīgo komisiju, tās priekšsēdētāju Kulberga kungu par šo diskusiju, iesaistot plašu pārstāvju loku.
Svarīgs priekšnosacījums enerģētikas sektora attīstībā ir ne tikai saprātīga, jēdzīga un progresīva likumdošana, bet arī sabiedrības iesaiste un pastāvīga komunikācija ar sabiedrību.
Lai ambicioza stratēģija, lai arī kāda tā būtu, nepaliktu tikai “uz papīra”, sabiedrībai tā ir jāizprot. Piemēram, sabiedrībai vajadzētu būt gatavai vēja parkus uzlūkot kā modernas valsts simbolus.
Tādēļ novēlu ražīgas diskusijas gan šodien, gan arī turpmāk, izstrādājot un īstenojot Latvijas enerģētikas politikas koncepciju!
Paldies!
