Godātie ministri!
Godātie konferences dalībnieki!
Savu uzrunu vēlos sākt ar to, ka šī ir ļoti savlaicīgi noorganizēta un temata ziņā precīzi izvēlēta konference, jo šobrīd liela daļa uzmanības Eiropā tiek akcentēta uz to, kā atgūties no krīzes un kļūt mazāk ievainojamiem, nākotnē sasniedzot jaunu ilgtspējības pakāpi. Paralēli notiek gatavošanās nākamajai ANO Klimata konferencei, kas norisināsies gada beigās un kurā Eiropas Savienībai ir jāparāda pārējai pasaulei piemērs tam, kā šie jautājumi būtu jārisina.
Šī konference ir laba iespēja diskutēt par to, kā praktiski panākt, ka Latvija un Dānija ciešāk sadarbotos pie atbilžu meklēšanas uz minētajiem jautājumiem. Es ceru, ka šodienas viedokļu apmaiņa radīs plašāku interesi par atjaunojamo energoresursu izmantošanu visā Latvijā.
Latvieši tradicionāli ir dzīvojuši ciešā saskaņā ar apkārtējo dabu, un mūsu tradīcijas ir lielā mērā pakārtotas dabas ritumam. Mums Latvijā ir paveicies, ka šeit ir Daugava – upe, kas mums sniedz elektroenerģiju, kas tiek saražota, izmantojot tādu ilgtspējīgu veidu, kā hidroelektrostacijas. Mēs lepojamies ar plašajiem mežu masīviem, kuri sedz vairāk nekā pusi mūsu valsts teritorijas un ikdienā mūs priecē, bagātinot mūsu dzīves vidi.
Taču, šķiet, ka pēdējā laikā esam ieslīguši tādā kā pašapmierinātībā un esam piemirsuši, ka apkārtējā vide ir īpaša vērtība.
Mēs vairs īpaši neizceļam savas dzīves vides priekšrocības, dabas bioloģisko daudzveidību – to pozitīvo tautsaimniecisko ietekmi uz sabiedrības darbspējām, veselību un apmierinātību ar dzīvi.
Latvijai netrūkst vējainu dienu, kas nozīmē, ka iespējas visa gada garumā ražot lētu elektroenerģiju ar vēju, izmantojot pašiem savus pilnībā atjaunojamus resursus, ir ļoti iespaidīgas.
Neskatoties uz to, Latvija diezgan kūtri realizē vēja enerģijas projektus. Baidos, ka tam pamatā ir kopējās izpratnes trūkums.
Panākt uzlabojumus šajā ziņā bez plašākas diskusijas sabiedrībā būs grūti, un plāni tā arī paliks tikai “uz papīra”.
Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam paredz, ka Latvijai, izmantojot vēja enerģiju, būtu jāsaražo līdz 800 MW elektroenerģijas, lai valsts kļūtu klimatam neitrāla. Tā vietā mēs ar vēja palīdzību saražojam tikai 80 MW elektroenerģijas – krietni mazāk, kā mūsu pašu izstrādātais nacionālais plāns paredz.
Mums vēl ir daudz darāmā un iespēju mācīties no citu valstu veiksmīgiem dabai nekaitīgu energoresursu intensīvākas izmantošanas piemēriem. Ar to es domāju, piemēram, Dāniju, kas ir spējusi panākt, ka tās vēja enerģijas ražošanas nozare ir kļuvusi par perspektīvu ekonomikas nozari.
Ceru, ka šī konference nākotnē pavērs ceļu jauniem ciešākas sadarbības projektiem, kas nesīs labumu kā Dānijai, tā arī Latvijai.
Novēlu visiem veiksmīgu konferenci un aizraujošas diskusijas par šo mums visiem tik būtisko tematu!