Augsti godātais prezidenta kungs, valsts sekretāra kungs un ministra kungs!
Godātie uzņēmēji!
Ar prieku šodien jūs uzrunāju Portugāles–Latvijas Biznesa foruma noslēgumā. Patiesi ceru, ka šis ir bijis informatīvs pasākums un ikviens šeit atrada ko jaunu, kas palīdzēs attīstīt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Portugāli.
Ģeogrāfiski varētu šķist, ka mēs atrodamies Eiropas kontinenta pretējās pusēs, taču esmu drošs, ka mums ir vairāk kopīga, nekā mēs domājam. Patiesībā mēs esam tik tālu viens no otra, ka mums nav jāsacenšas un mēs varam sadarboties.
Gan Latvija, gan Portugāle atzīst, ka inovācijas un tehnoloģijas būs svarīgi mūsu ekonomiskās izaugsmes virzītājspēki 21. gadsimtā. Kā nelielas Eiropas Savienības valstis mēs esam vienisprātis, ka izcila izglītības sistēma un zinātnes sasniegumi nodrošinās nepieciešamo konkurētspēju jaunajā – globālajā – ekonomikā.
Šodien dalībnieku vidū ir daudz IKT uzņēmumu. Gan Latvijā, gan Portugālē ir augoša IT nozare un jaunuzņēmumu kultūra. Mēs izstrādājam risinājumus viedākām pilsētām, efektīvākai un videi draudzīgākai mobilitātei, kiberdrošībai un citām nozarēm.
Daloties zināšanās un praksē šodien, mēs varam radīt jaunus risinājumus rīt. Es ceru, ka mūsu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks runāja par Latvijas digitālo transformāciju un šī informācija sniegs jums idejas sadarbībai starp Portugāles un Latvijas uzņēmējiem.
Mums ir kopīgi ekonomikas politikas mērķi, piemēram, klimata neitralitāte un Eiropas Zaļais kurss, kam jāpaātrina atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas un jāpārtrauc fosilā kurināmā izmantošana. Ņemot vērā Krievijas agresīvo karu Ukrainā, tas ir arī drošības jautājums – tāpat kā ārkārtas situācija klimata jomā.
Portugāle izmanto jūras un sauszemes vēja enerģiju, un šeit tā ir galvenais elektroenerģijas avots. Savukārt Latvijā mūsu zaļais elektroenerģijas ražošanas avots ir trīs hidroelektrostacijas.
Mēs dodam savu ieguldījumu, lai Eiropā straujāk pārietu uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu, tomēr mums ir jādara vairāk un jāsadarbojas, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas, piemēram, zaļo ūdeņradi.
Mēs meklējam veidus, kā pilnveidot zinātni par zaļā ūdeņraža enerģijas uzglabāšanu.
Tikmēr Latvijas “Zaļo un viedo tehnoloģiju puduris” kopā ar 43 partneriem no pārējām Baltijas valstīm, kā arī no Somijas, Polijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Francijas un Norvēģijas uzsāk piecu gadu projektu “BalticSeaH2”, lai izveidotu pirmo un lielāko starptautisko ūdeņraža ekosistēmu reģionā. Tas ir Eiropas programmas “Apvārsnis” projekts.
Turklāt Latvijā un Portugālē ir labi attīstītas dzīvības zinātņu un biomedicīnas nozares, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta pētniecībai un attīstībai. Plašāka sadarbība varētu palīdzēt mums paātrināt progresu, piemēram, cīņā pret vēzi.
Esmu ļoti gandarīts, ka būšu liecinieks saprašanās memoranda parakstīšanai starp Champalimaud Fundacao un trim Latvijas zinātnes institūcijām – Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti.
Vienošanās paredz sadarbību, attīstot inovatīvas tehnoloģijas un paradigmas krūts vēža jomā. Tas var aizsākt jaunu ķirurģijas laikmetu – t. s. ķirurģijas metaversu. Tas būs mūsu kopīgs ieguldījums, lai mazinātu robežas cīņā pret krūts vēzi un kopīgi Rīgā un Lisabonā veiktu krūts vēža operācijas.
Nobeigumā vēlos pieminēt vēl vienu Latvijas un Portugāles kopīgu interesi – tūrismu. Portugāle ir populārs tūristu galamērķis tās saulaino pludmaļu, vēsturisko pilsētu un gardās virtuves dēļ. Savukārt Latvija un tās vēsturiskā galvaspilsēta Rīga var piedāvāt atelpu no karstajām Portugāles vasarām, lai iepazītu unikālo Ziemeļeiropas kultūru Latvijā. Šeit ir smilšainas pludmales un skaisti priežu meži, kas stiepjas gandrīz 500 kilometru garumā gar Baltijas jūras piekrasti. Portugāles vīns varētu būt īpaši baudāms kopā ar Baltijas jūras saulrietiem.
Lai arī mūs kilometru ziņā šķir liels attālums, Latviju var viegli sasniegt ar tiešajiem lidojumiem no Lisabonas un Porto, ko nodrošina Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic. Pavisam drīz mūsu valstis savienos vēl viens transporta veids – vilciens. Līdz 2030. gadam mums jāpabeidz Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projekts, kas trīs Baltijas valstis savienos ar Berlīni un tālākiem galamērķiem.
Latviešiem un portugāļiem patiešām ir daudz kopīga, un es ceru, ka tāda sajūta būs arī jums pēc šodienas lietišķās tikšanās. Ceru uz drīzu tikšanos Latvijā!