1.
ES institūcijās joprojām trūkst konferenču tulku. Simpozijs aicina Latvijas izglītības iestādes turpināt un paplašināt tulku sagatavošanu, pievēršot īpašu uzmanību tulku spējai tulkot no latviešu valodas svešvalodās. Tas savukārt liek paaugstināt svešvalodu zināšanu līmeni pirms tulkošanas apmācības sākuma – proti, bakalauru programmu līmenī. Jāņem arī vērā, ka tulku profesijas īpatnības mazām nācijām neļauj strauji sagatavot lielu skaitu profesionālu tulku. Mutiskā tulkojuma kvalitāte ES institūcijās ļoti stingru tulku atlases procedūru rezultātā ir apmierinoša. ES institūcijas ir sniegušas lielu atbalstu tulku apmācības procesā Latvijā kopš 1997. gada.
2.
ES institūcijās joprojām trūkst rakstisko tulkotāju. Nopietnas bažas rada tulkojumu kvalitāte, kam ir vairāki iemesli – atlases procedūras neprasa tulkotāja izglītības diplomu; sākumposmā netika praktizēta nopietna tulkojumu rediģēšana; tiek izmantoti nesertificētu ārējo tulkotāju pakalpojumi bez rediģēšanas. Atbalsts no ES institūcijām tulkotāju apmācībā sākās tikai 2004. gadā. Apmācības kvalitātes celšanai uzsvars būtu jāliek uz studentu atlases kvalitāti nevis kvantitāti.
3.
Gan tulku, gan tulkotāju apmācības organizācijā ir jāņem vērā tās specifika (praktisko, individuālo un mazo grupu nodarbību lielais īpatsvars), kam vajadzētu atspoguļoties atšķirīgā koeficientu sistēmā šajās programmās (piem., viens pasniedzējs nevar strādāt ar 20 studentu grupu četrās valodās).
4.
Terminoloģijas jomā atzīmēts vienas, visaptverošas, brīvi pieejamas Latvijas terminu datubāzes (ar tulkojumiem) trūkums. Rezultātā novērojama dažādu terminu veidošanās vienam jēdzienam gan Latvijā, gan ES institūcijās. Terminoloģija arī cieš no iesīkstējušas pieejas terminradei, piemēram, izvairīšanās no metaforām, dodot priekšroku gariem, neveikliem, definīcijas tipa salikteņiem un leksēmu virknējumiem.
5.
Izmaiņas vārdu krājumā, tā paplašināšanās liecina par valodas dzīvotspēju, nevis tās stāvokļa pasliktināšanos. Taču vairāk uzmanības būtu jāpievērš stilistisko līmeņu un valodas reģistru izpratnei un izvēlei.
2005. gada 23.-24. novembrī jau trešo reizi notika konference „Zinātnes valoda.” Konferenci organizē Valsts valodas komisija. Šogad konference notika Daugavpils Universitātē.
Trešās „Zinātnes valodas” konferences dalībnieku atziņas:
1. Zinātnes valoda attīstās, šajā attīstības procesā vērojamas jaunas iezīmes, arī tas, ka zinātnes un izglītības valodu mūsdienās viegli ietekmē mazāk kompetenti sabiedrības locekļi, jo publiskajā saziņas procesā var aktīvi piedalīties ikviens.
2. Zinātnes valodas pamati veidojas vidusskolā. Esam novērojuši, ka jauniešu valodā ir maz sinonīmu, neveiklas konstrukcijas, arī pārprasta cenšanās izteikties „gudrāk”, jaunieši nemāk strukturēt savus rakstu darbus.
3. Studiju darbos arvien pieaug terminu lietojuma neprecizitāte.
4. Latvijā nav vienotu prasību, kā strukturēt studentu pētnieciskos darbus.
Trešās „Zinātnes valodas” konferences dalībnieki:
1) rosina Izglītības un zinātnes ministriju pārdomāt skolotāju (izņemot latviešu valodas skolotāju) tālākizglītības prasības un iekļaut tajās arī kursa „Latviešu valodas kultūra” obligātu apguvi, kā arī veicināt „Latviešu valodas kultūras” obligāta studiju kursa iekļaušanu visās augstskolu studiju programmās un nodrošināt tam finansējumu;
2) iesaka Valsts valodas aģentūrai veicināt projektu konkursus par zinātnes valodas teorētisko un pragmatisko aspektu izpēti un pētījumus par mūsdienu tendencēm nozaru terminoloģijā;
3) apņemas plašāk informēt sabiedrību par zinātnes valodā nevēlamiem aizguvumiem no citām valodām, to nevēlamām formām vai nozīmēm (aktivitātes, eseja, plaģiātisms u.c.);
4) uzskata, ka zinātnes metafora ir vērā ņemams zinātnes valodas elements, bet jāseko tā lietojumam;
5) rosina valodniekus, tulkus un tulkotājus aktīvāk izstrādāt un popularizēt tulkojumzinātnes terminus;
6) aicina studiju darbu vadītājus un recenzentus darbu vērtējumā ņemt vērā arī valodas kvalitāti;
7) augstu vērtē B. Mūzes, D. Pakalnas un I. Kalniņas izstrādāto grāmatu „Bibliogrāfiskās norādes un atsauces” un iesaka ieviest tajā izklāstītos norādījumus.
Apņemamies turpināt kopt valodu, popularizēt valodniecības atziņas, turpināt „Zinātnes valodas” konferenču tradīciju un 4. konferenci organizēt Ventspils Augstskolā.
Konferences dalībnieki