Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai par likumu “Grozījumi Darba likumā”
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, 2019. gada 17. aprīlī, izsludinot Saeimas 2019. gada 28. martā pieņemto likumu “Grozījumi Darba likumā”, nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kur aicina Saeimu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto.
“Likuma pieņemšanā Saeimas vairākums nav sniedzis pamatojumu pieņemtajiem lēmumiem un izvērtējumu par regulējuma iespējamo neatbilstību Satversmei. Tas rada šaubas par labas likumdošanas principa un Satversmes tiesas spriedumos formulēto atziņu ievērošanu. Šāda likumdevēja rīcība vājina uzticēšanos parlamentam un valsts varai kopumā, kā arī nestiprina tiesiskumu Latvijā,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.
Lai arī Saeima pēc likuma atgriešanas otrreizējai caurlūkošanai likumā ir veikusi atsevišķus pilnveidojumus, nav ņemti vērā tiesībsarga, Saeimas Juridiskā biroja argumenti un Valsts prezidenta iebildumi par nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem un darba devējiem saistībā ar virsstundu apmaksu.
“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs,” jau iepriekš norādījis Valsts prezidents.
Valsts prezidenta vēstule Saeimas Juridiskajai komisijai par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”
Lai celtu likumu izstrādes kvalitāti un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varai, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2019. gada 4. februārī iesniedzis vēstuli 13. Saeimas Juridiskajai komisijai ar priekšlikumiem likumdošanas procesa pilnveidošanai.
Lai padarītu likumdošanas procesu caurskatāmāku un dotu iespēju ērtā un viegli uztveramā veidā iepazīties ar likumu normu pamatojumiem, kā arī nodrošinātu informāciju par to, kuras personas piedalījušās likuma izstrādē, Valsts prezidents rosina noteikt, ka, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, rakstveidā ir jāsniedz gan priekšlikumu pamatojums, gan informācija par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas gaitā.
Tāpat Valsts prezidents atkārtoti rosina izdarīt izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, lai trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu izskatīšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma. “Tas ļautu izvairīties no sasteigtiem pēdējā brīža risinājumiem, kur ir liela kļūdu iespēja,” savā vēstulē Saeimai norāda Valsts prezidents.
Valsts prezidents arī rosina noteikt, ka pirms likumprojekta iesniegšanas visiem likumprojektiem turpmāk izstrādājamas anotācijas. Tas ļautu pilnvērtīgāk izvērtēt likumprojektu iespējamo ietekmi un dot lielāku skaidrību gan likumdevējam, gan sabiedrībai kopumā par to, kādēļ likums vajadzīgs un kādu jautājumu risināšanai jaunais regulējums tiek rosināts.
Savā vēstulē 13. Saeimai Valsts prezidents norāda, ka jau vairākkārt ir aicinājis Saeimu pilnveidot likumdošanas procesu un uzlabot likumu kvalitāti, 2016. gada 12. septembra un 2017. gada 18. augusta vēstulēs Saeimai sniedzot ierosinājumus un priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai.
Valsts prezidenta vēstule Saeimas Juridiskajai komisijai par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2017. gada 18. augustā nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai ar priekšlikumiem likumdošanas procesa pilnveidošanai, kā mērķis ir celt likumu izstrādes kvalitāti, panākt lielāku caurskatāmību likumdošanas procesā un veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai. Valsts prezidents rosina izdarīt izmaiņas vairākos Saeimas Kārtības ruļļa pantos.
Valsts prezidents vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai norādījis, ka, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, rakstveidā būtu jāsniedz gan priekšlikumu pamatojums, gan informācija par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas gaitā. Tas likumdošanas procesu padarītu caurskatāmu un dotu iespēju ērtā un viegli uztveramā veidā iepazīties ar likumu normu pamatojumiem, kā arī nodrošinātu informāciju par to, kuras personas piedalījušās likuma izstrādē.
Priekšlikumi paredz arī, ka turpmāk visiem likumprojektiem būtu izstrādājamas anotācijas, kur būtu sniegtas atbildes uz jautājumiem, kāpēc likums ir vajadzīgs un kāda var būt tā iespējamā ietekme uz tautsaimniecību un citām dzīves jomām. Tāpat arī Valsts prezidenta rosinātie priekšlikumi paredz pienākumu par visiem likumprojektiem izstrādāt ziņojumus, kas skaidrotu pieņemto likumu mērķus un apsvērumus, kas bijuši pamatā izvēlētajiem risinājumiem.
Vienlaikus Valsts prezidents atkārtoti rosina izdarīt izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, lai trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu izskatīšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma. Tas ļautu izvairīties no sasteigtiem pēdējā brīža risinājumiem, kur ir liela kļūdu iespēja.
Valsts prezidenta vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2017. gada 7. februārī nosūtījis vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kur lūdzis trešajā lasījumā pilnveidot likumprojektā “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” ietverto regulējumu par bērnu līdz trīs gadu vecumam ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu.
Valsts prezidents vērsis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzmanību uz otrajā lasījumā atbalstītā regulējuma iespējamo neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Vēstulē Raimonds Vējonis norādījis, ka “nav vēlams likuma normās definēt tādus izņēmumus, kas savā būtībā ir pretēji bērna labākajām interesēm un var radīt priekšnoteikumus bērna pamattiesību aizskārumiem”.
Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai par likumu nosūtīšanu izsludināšanai
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2016. gada 22. decembrī nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei vēstuli, kur pievērsis uzmanību tam, ka pastāvīgi ir spiests saskarties ar situācijām, kad Saeimā pieņemtie likumi izsludināšanai tiek nosūtīti novēloti. Vēstulē Valsts prezidents aicinājis likumus nosūtīt pēc to pieņemšanas, ievērojot Satversmes 69. panta pirmajā teikumā un 71. panta pirmajā teikumā noteiktos termiņus.
Satversmes 69. panta pirmais teikums paredz pienākumu Valsts prezidentam izsludināt Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā 10. dienā un ne vēlāk kā 21. dienā pēc to pieņemšanas. Savukārt Satversmes 71. panta pirmais teikums Valsts prezidentam dod tiesības motivētā rakstā prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu 10 dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents uzsver, ka lemšanai par likuma izsludināšanu vai likuma otrreizējas caurlūkošanas prasīšanu nepieciešams pieņemtā likuma galīgais teksts un saprātīgs laikposms, ko Satversme ļoti skaidri nosaka.
Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai par likumu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”
Izsludinot Latvijas Republikas Satversmes 75. panta kārtībā pieņemto likumu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei vēstuli, kur aicina Saeimu ļoti rūpīgi vērtēt, kādos gadījumos likumu virzība steidzamības kārtā ir nepieciešama un piemērota neatliekamu jautājumu risināšanai un izlemšanai.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei Valsts prezidents norāda, ka likumprojektu virzīšana steidzamības kārtā kaitē likumu kvalitātei, un sasteigtas rīcības rezultātā nereti tiek pieņemti kļūmīgi un nepārdomāti lēmumi. Tāpēc likumu pieņemšana steidzamības kārtā būtu vēlama tikai tajos gadījumos, kad steidzama jautājuma izlemšana ir patiešām nepieciešama. Ja likums tiek pieņemts steidzamības kārtībā, īpaša uzmanība veltāma likumprojekta izstrādei, jo steidzams likumdošanas process ierobežo iespējas uzlabot likumprojektu starp lasījumiem Saeimā, kā arī uzliek Valsts prezidentam pienākumu pieņemto likumu izsludināt bez iespējas lūgt likuma otrreizēju caurlūkošanu.
2016. gada 1. decembrī Latvijas Republikas Satversmes 75. panta kārtībā pieņemtais likums “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atvieglo mazo alkoholisko dzērienu darītavu darbību un daļēji atceļ alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu vides reklāmās. Tā kā alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegums vides reklāmās ir būtisks sabiedrības veselības saglabāšanai, Saeimas 2016. gada 8. decembra sēdē jau iekļauts cits likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, kas labo 1. decembrī pieņemtajā likumā ietverto regulējumu.
Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam par valsts budžeta izstrādi
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, izsludinot valsts budžetu 2017. gadam un ar valsts budžetu saistītos likumus, aicina vērtēt iespējas, kā turpmāk pilnveidot budžeta likumprojektu paketes izstrādes procedūru, lai lemšana par valsts finanšu līdzekļiem būtu saprotama un caurskatāma un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varas pieņemtajiem lēmumiem.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim Valsts prezidents informē, ka ir saņēmis un turpina saņemt daudzu uzņēmēju un citu iedzīvotāju lūgumus neizsludināt vai apturēt 2015. gada 30. novembrī pieņemtajā likumā “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” ietvertās normas par minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Raimonds Vējonis aicina Saeimu pārskatīt likumu un atgriezties pie šī jautājuma lemšanas, panākot taisnīgu un sabiedrības kopējām interesēm atbilstošu noregulējumu.
Valsts prezidents aicina Saeimas deputātus turpmāk pēc iespējas agrākā valsts budžeta projekta izstrādes stadijā iesaistīties tā izstrādāšanā, lai idejas un ierosinājumus par iespējamo valsts finanšu līdzekļu izlietojumu varētu savlaicīgi izvērtēt un apspriest.
Tāpat Valsts prezidents lūdz raudzīties, lai turpmāk budžeta likumprojektu paketē netiktu iekļauti tādi jautājumi, kas nav saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, jo tādējādi tiek ierobežotas iespējas tos pilnvērtīgi izdiskutēt sabiedrībā.
Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai par likumu “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”
2016. gada 29. septembrī, izsludinot likumu “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, Valsts prezidents nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei vēstuli, kur uzsvēris, ka jautājumus, kas skar latviešu nācijas identitāti, Latvijas sabiedrības saliedētību un Latvijas valstiskuma pamatus, būtu rūpīgi jāvērtē, meklējot korektus risinājumus, kas varētu gūt Saeimas vairākuma un Latvijas sabiedrības atbalstu.
Valsts prezidents uzsvēris, ka Latvijas sabiedrībai nepieciešama kvalitatīva diskusija par to, vai piederība latviešu nācijai var tikt noteikta, pamatojoties tikai uz personas izcelšanos, vai arī ir iespējams citāds risinājums, kas piederību latviešu nācijai padara atvērtu tiem, kuri vēlas apliecināt savu likteņa kopību ar latviešiem.
Lai meklētu pārdomātu un korektu risinājumu, kas stiprina Latvijas valsti un stiprina mūsu sabiedrības saliedētību, Raimonds Vējonis iecerējis rīkot ekspertu diskusijas par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem, kā arī aicinājis Saeimu turpināt darbu pie šī jautājuma.
Valsts prezidents vēstulē norādījis, ka “mums ir rūpīgi jāpārdomā un nopietni jādiskutē par šo jautājumu, to vērtējot Satversmes prasību, Latvijas valsts interešu un citu Eiropas valstu prakšu kontekstā”. Tāpat jāraugās, lai Satversmes ievadā paustā apņemšanās garantēt latviešu nācijas, latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nebūtu tikai Satversmē ierakstīti vārdi, bet arī tiktu īstenoti dzīvē.
Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai par likumu kvalitātes uzlabošanu
Valsts prezidents 2016. gada 12. septembrī nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai ar priekšlikumiem likumdošanas procesa pilnveidošanai un likumu kvalitātes uzlabošanai.
Valsts prezidents ierosinājis apsvērt iespēju Saeimas kārtības rullī noteikt, ka trešajā lasījumā ir iesniedzami un izskatāmi tikai tādi priekšlikumi, kas ietver valodnieciskus vai tehniskus labojumus vai ir nepieciešami, lai novērstu likuma teksta neatbilstību Satversmei. Raimonds Vējonis uzskata, ka trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu iesniegšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma.
Lai uzlabotu sabiedrības iespējas iegūt informāciju par Saeimas pieņemtajiem likumiem, likumdevēja motīviem un apsvērumiem, Valsts prezidents ierosinājis apsvērt iespēju nodrošināt likumprojekta anotācijas teksta salāgošanu ar likuma redakciju, kāda tā ir galīgajā lasījumā, vai katram likumprojektam trešajā lasījumā sagatavot paskaidrojuma rakstu vai skaidrojošu ziņojumu.
Raimonds Vējonis rosinājis Saeimas kārtības rullī paredzēt pienākumu visiem likumprojektu iesniedzējiem pievienot likumprojektiem anotāciju, kas šobrīd tiek prasīts tikai no Ministru kabineta, jo pārējiem iesniedzējiem to nodrošina atbildīgā komisija.
Tāpat arī Valsts prezidents aicinājis nostiprināt jau šobrīd parlamentā iedibināto labo praksi sniedzamos priekšlikumus rakstveidā pamatot.
Valsts prezidenta vēstule Ministru prezidentam par zāļu iegādes tiesisko regulējumu
Valsts prezidents 2016. gada 16. jūnijā nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam, aicinot pārskatīt Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumus Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība” un tajos noteiktos nosacījumus zāļu iegādei fiziskām personām.
Valsts prezidents pievērsis uzmanību 2016. gada 2. februārī veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem noteikts absolūts aizliegums fiziskām personām saņemt pasta sūtījumā zāles no trešajām valstīm, lai gan ir bijusi iespēja noteikt samērīgākus un privātpersonas tiesības mazāk ierobežojošus risinājumus.
Ņemot vērā valsts budžeta līdzekļu ierobežotās iespējas un nepietiekamo finansējumu valsts kompensētajiem medikamentiem, Valsts prezidents aicinājis apsvērt elastīgāka regulējuma noteikšanas iespējas, vienlaikus nepalielinot nekontrolētas un neatbilstošas zāļu lietošanas riskus, kā arī rodot samērīgu līdzsvaru starp privātpersonas tiesībām un sabiedrības veselības aizsardzību.
Ministru kabineta pieņemtie grozījumi zāļu iegādes tiesiskajā regulējumā
Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai par Krimināllikuma grozījumiem
Valsts prezidents 2016. gada 27. aprīlī nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai par izsludinātajiem Krimināllikuma grozījumiem, kur pozitīvi novērtējis Saeimas paveikto darbu likuma normu formulējumu pilnveidošanā pirms galīgā lasījuma. Valsts prezidents uzsvēris, ka viņa iepriekš izteiktie iebildumi par likumprojektu ir uzklausīti un ņemti vērā.
Vienlaikus Valsts prezidents aicinājis Saeimu pēc grozījumu Krimināllikumā spēkā stāšanās rūpīgi sekot līdzi tajā ietverto normu piemērošanas praksei, lai laikus varētu identificēt un novērst iespējamās problēmas normu piemērošanā. Tāpat Valsts prezidents aicinājis Saeimu atsevišķā diskusijā vērtēt ne vien iespēju paredzēt kriminālatbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, bet arī valsts noslēpuma objektu klasificēšanas un deklasificēšanas kārtību, lai izslēgtu bažas par sabiedrībai svarīgas informācijas nepamatotu klasificēšanu par valsts noslēpuma objektu.
Valsts prezidenta vēstule Saeimas Juridiskajai komisijai par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2016. gada 18. martā nosūtījis Saeimas Juridiskajai komisijai vēstuli par Krimināllikuma grozījumiem, norādot: “Lai nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēka pamattiesībām, aicinu skaidri noteikt, ka kriminālatbildība var iestāties par antikonstitucionālu darbību. No Krimināllikuma normu teksta ikvienam ir jāsaprot, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas.”
Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību uz vairākiem strīdīgiem likuma grozījumu formulējumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precīzākas redakcijas, lai piedāvātie normu risinājumi nenonāktu pretrunā Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Iepazīstoties ar Saeimā virzītajiem Krimināllikuma grozījumiem, Valsts prezidents secināja, ka sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.
Raimonds Vējonis jau iepriekš norādīja, ka piedāvātie Krimināllikuma normu formulējumi var radīt pamattiesību aizskārumus: “Vārda brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība tāpat kā tiesiskas valsts principi ir mūsu valsts pamatvērtības, tāpēc ir jāizstrādā nepārprotams regulējums, kas nepieļauj šo pamattiesību aizskārumu.”
Saeimas pieņemtais likums "Grozījumi Krimināllikumā"
Valsts prezidenta vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par valsts budžeta izdevumu vērtēšanu
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2015. gada 6. novembrī nosūtījis vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, rosinot papildināt Likumu par budžetu un finanšu vadību un nosakot, ka valdībai jāveic pastāvīga valsts budžeta izdevumu un funkciju izvērtēšana atbilstoši valsts attīstības mērķiem. Valsts prezidenta ierosinājums iesniegts, lai turpmāk valsts budžeta bāzes izdevumi būtu caurskatāmāki un tiktu nodrošināta lielāka parlamentārā kontrole pār budžeta veidošanu un izpildi.
Likuma papildinājumi nodrošinātu valsts budžeta izdevumu stratēģisku izvērtēšanu, kā arī dotu iespēju īstenot sistēmisku pieeju mērķtiecīgai un efektīvai ierobežoto valsts budžeta līdzekļu sadalei. Valsts prezidenta iniciatīva paredz, ka Ministru kabinetam atbilstoši noteikumi jāizdod un jānosaka prioritāri vērtējamo valsts politikas jomu, nozaru un valsts funkciju saraksts līdz 2016. gada 1. martam.
Saeimas pieņemtais likums "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību"
Valsts prezidents aicina jauno Saeimu pilnveidot likumdošanas procesu un celt likumu kvalitāti
Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis 13. Saeimā priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai. Lai celtu likumu izstrādes kvalitāti un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varai, Valsts prezidents rosina izdarīt izmaiņas Saeimas kārtības rullī.
Lai padarītu likumdošanas procesu caurskatāmāku un dotu iespēju ērtā un viegli uztveramā veidā iepazīties ar likumu normu pamatojumiem, kā arī nodrošinātu informāciju par to, kuras personas piedalījušās likuma izstrādē, Valsts prezidents rosina noteikt, ka, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, rakstveidā ir jāsniedz gan priekšlikumu pamatojums, gan informācija par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas gaitā.
Tāpat Valsts prezidents atkārtoti rosina izdarīt izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, lai trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu izskatīšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma. “Tas ļautu izvairīties no sasteigtiem pēdējā brīža risinājumiem, kur ir liela kļūdu iespēja,” savā vēstulē Saeimai norāda Valsts prezidents.
Valsts prezidents arī rosina noteikt, ka pirms likumprojekta iesniegšanas visiem likumprojektiem turpmāk izstrādājamas anotācijas. Tas ļautu pilnvērtīgāk izvērtēt likumprojektu iespējamo ietekmi un dot lielāku skaidrību gan likumdevējam, gan sabiedrībai kopumā par to, kādēļ likums vajadzīgs un kādu jautājumu risināšanai jaunais regulējums tiek rosināts.
Savā vēstulē 13. Saeimai Valsts prezidents norāda, ka jau vairākkārt ir aicinājis Saeimu pilnveidot likumdošanas procesu un uzlabot likumu kvalitāti, 2016. gada 12. septembra un 2017. gada 18. augusta vēstulēs Saeimai sniedzot ierosinājumus un priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai.