Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu 6. paneļdiskusijā “Redzējums 2020–2030”


alternative text

Augsti godātais Indonēzijas viceprezidenta Muhameda Jusufa Kallas kungs!

Augsti godātais maltas ārlietu un tirdzniecības veicināšanas ministra Karmelo Abelas kungs!

Cienītie dalībnieki, cienījamās dāmas un godātie kungi!

I

Mēdz teikt, ka “mēs bieži pārvērtējam to, ko var panākt viena gada laikā, un pilnā mērā nenovērtējam to, ko var sasniegt desmit gadu laikā”. Šobrīd, kad ir pagājuši četri gadi, kopš mēs kopīgi pieņēmām globālās Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtības līdz 2030. gadam (Agenda 2030) darba plānu, mums ir ļoti rūpīgi jāķeras klāt pie “rezultatīvākās desmitgades” (Decade of Delivery) plānošanas, lai mēs līdz 2030. gadam sasniegtu nospraustos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Tādēļ vēlos pateikties ANO ģenerālsekretāram un viņa vadītajām aģentūrām par šāda samita sarīkošanu, jo šeit mēs varam dalīties ar gūtajām atziņām un lemt par citiem veidiem, kā sasniegt plānoto.

II

Pirmkārt, visai starptautiskajai sabiedrībai kopumā un ikvienai mūsu pārstāvētajai valstij individuāli jāpievērš lielāka uzmanība jomām, kurās ilgstoši ir novērojamas negatīvas tendences, piemēram, ienākumu nevienlīdzība, pasaules kopējo siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoma samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Otrkārt, mums ir jākoncentrējas uz to 21 mērķi, kas mums jāsasniedz 2020. gadā, lai varētu izanalizēt iemeslus un apstākļus, kas traucē to sasniegšanu.

Pēc tam mums jāķeras klāt pie neatliekamo īstermiņa un ilgtermiņa darbu veikšanas, kas ļaus mums sasniegt 2020.–2030. gadam noteiktos mērķus.

III

Latvijas valdība šobrīd strādā pie jaunas Nacionālā attīstības plāna redakcijas, kurā būs ietverti realizējamie uzdevumi līdz 2028. gadam. Plānā norādīts, ka būtiski uzlabojumi ir nepieciešami šādās jomās:

  1. Panākt, ka visas nozares pilnvērtīgāk izmanto klimata pārmaiņu politikā paredzētās un aprites ekonomikas piedāvātās iespējas. Tas sevī ietver siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoma samazināšanu, pārdomātāku zemes resursu apsaimniekošanu, atbalsta programmas uzņēmējiem, kas vēlas efektīvāk izlietot tiem nepieciešamos resursus, utt.;
  2. Izglītības un zinātnes politikai jābūt vairāk vērstai uz nākotnes tautsaimniecības vajadzību apmierināšanu – ikvienam iedzīvotājam jābūt iespējai iegūt augstākas kvalitātes izglītību, it īpaši eksakto zinātņu specializācijā, augstāku kompetences līmeni, labākas darba vidē balstīto mācību iespējas, jo:
    • tikai tādējādi Latvijai izdosies izveidot uz zināšanām balstītu ekonomiku;
    • izglītība un zinātne ir starp tām jomām, kas palīdz mazināt ienākumu atšķirības starp iedzīvotājiem un reģioniem;
  3. Līdz 2028. gadam samazināt sociālās atstumtības risku, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajām sabiedrības grupām – pensionāriem, personām ar invaliditāti un tiem, kuriem ir grūtāk apgūt mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
  4. Visbeidzot, manuprāt, vissvarīgākā joma, kurā ir jānotiek būtiskām pārmaiņām, – jāpalielina sabiedrības uzticēšanās Latvijas tieslietu un valsts pārvaldes sistēmām. Domāju, ka tāda neesam vienīgā valsts, kas ir konstatējusi, ka prasmīgāka plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas un sociālo mediju izmantošana ir viens no svarīgākajiem faktoriem kritiskās domāšanas, demokrātiskuma un tiesiskuma stiprināšanā.

Paldies!

Valsts prezidenta Egila Levita dalība ANO Ilgtspējīgas attīstības sesijā

Saistītais saturs:


Birkas:


Citas ziņas