Šodien Tartu, Igaunijā, notika triju Baltijas valstu prezidentu kārtējā tikšanās. Sarunas laikā prezidentu uzmanība galvenokārt tika pievērsta Eiropas nākotnes jautājumiem, sabiedrības noskaņojumam par dalību Eiropas Savienībā (ES), NATO līgumu ratifikācijai, kā arī reģionālajiem projektiem.
Tika pārrunāti gaidāmie tautas referendumi par Baltijas valstu dalību ES. Lietuvas prezidents Rolands Pakss, kura valsts referendumu rīko š.g. 10.—11.maijā, atzīmēja, ka pēc pēdējiem statistikas datiem 66% lietuviešu atbalsta Lietuvas dalību ES, 12% ir pret un pārējie vēl nav izlēmuši. Viņš informēja savus kolēģus par amatpersonu darbu līdz referendumam. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sarunas laikā izteica iniciatīvu Igaunijas prezidentam Arnoldam Rītelam par to, ka abu valstu sabiedrības informēšanu vadības grupas saistībā ar iespējamo valsts dalību ES varētu līdz Igaunijas referendumam š.g. 14 septembrī un Latvijas referendumam š.g. 20.septembrī koordinēt savu pieredzi un konsultēties dažādos jautājumos, lai efektivizētu savu darbu. Prezidenti atzīmēja, ka abās valstīs situācija šobrīd ir diezgan līdzīga: Latvijā atbalsts ES ir aptuveni 50%, Igaunijā - 55%, arī tie, kuri šaubās par valsts dalību ES, ir apmēram vienādā skaitā. Igaunijas prezidents atbalstīja šādu darba grupu ciešāku sadarbību, un arī Lietuvas prezidents R.Pakss apstiprināja, ka Lietuva ir gatava sniegt savu pieredzi, kāda tā ir bijusi līdz valsts referendumam. Prezidenti uzsvēra, ka viņi cer, ka Lietuvas referendums būs labs stimuls arī kaimiņu Baltijas valstu iedzīvotājiem izdarīt savu izvēli par valsts nākotni. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka šī izvēle nav elites jautājums, tas ir jautājums tautai par tās nākotni un politiskām, ekonomiskām un kultūras izredzēm nākotnes Eiropā.
Runājot par Eiropas Konventa darbību, tika vēlreiz trīspusēji apliecināts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir par izlīdzsvarotu mazo un lielo valstu interešu pārstāvniecību jaunajā Eiropā.
Runājot par jaunās Eiropas reģionālo attīstību, tika spriests par Ziemeļu dimensijas tālāko attīstību, par pārobežu sadarbību ar Krievijas Baltijas jūras piejūras reģioniem. Triju valstu prezidenti uzsvēra nepieciešamību ciešāk integrēt Baltijas valstu infrastruktūras satiksmes, komunikāciju un enerģētikas laukā, kas būtu stimuls ne tikai šīm valstīm, bet arī Eiropas reģionālajai attīstībai. Tika uzsvērts ES austrumu robežas drošības jautājums. Prezidenti apspriedās par tālāku trīspusēju sadarbību iekšlietu jautājumos, cīņā ar starptautisko terorismu un kriminalitāti.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga uzaicināja abu pārējo Baltijas valstu prezidentus 8.-10.oktobrī būt Rīgā un piedalīties Baltijas attīstības forumā, kurā tiks spriests par reģionālām iniciatīvām Baltijas jūras reģiona infrastruktūru attīstībā, tajā skaitā ekonomisko izaugsmi. Igaunijas prezidents atzīmēja, ka tikko ir noslēgts Igaunijas-Latvijas-Somijas enerģētikas kompāniju vienošanās par sadarbību un tas ir nopietns solis uz kopējā enerģētikas loka integrētību.
Runājot par NATO paplašināšanās procesu, tika uzsvērts, ka šī brīža mērķis ir panākt pozitīvus ratifikācijas līgumus visās NATO dalībvalstīs, kā arī modernizēt triju Baltijas valstu bruņotos spēkus un tālāk intensificēt Baltijas valstu militāro sadarbību.