Valsts prezidente šodien Rīgā, uzrunājot Eiropas vēstures skolotāju apvienības konferences dalībniekus, atzīmēja, ka vēsture ir reizē gan mākslas, gan zinātnes disciplīna, kurā katru dienu var atklāt un uzzināt kādas jaunas detaļas.
Valsts prezidente atzīmēja, ka Eiropas un Ziemeļamerikas vēstures mācību grāmatas balstās uz vieniem un tiem pašiem senākajiem avotiem, akcentējot godprātīgas un ļoti pārdomātas atlases principu ievērošanu nozīmību, jo īpaši tā ir vēstures grāmatu autoru un skolotāju atbildība būt pēc iespējas ar plašu skatu uz vēsturi, kā arī nejaucot vēsturi ar propagandu.
“Latvija tagad ir Eiropā, un mūsu vēsture ir arī Eiropas vēsture. Eiropas Savienības uzdevums un izaicinājums tagad ir tas, ka mūsu vēsture tagad kļuvusi jūsu un jūsējā ir arī mūsu,” sacīja prezidente, atzīmējot, ka katrai Eiropas nācijai jāzina par citu veiksmēm un neveiksmēm, sekmēm un nodarītajām netaisnībām. Prezidente uzsvēra, ka katrai valstij ir jākopj sava vēsture, jāmāca tā padziļināti un no sava nacionālā skatu punkta, jo nevienai citai valstij tā tādā mērā nerūpēs, bet tajā pašā laikā ir arī Eiropas un pasaule cilvēces kopējais mantojums, kas paplašinās, un arī tas ir jāapgūst iespējami plaši. Prezidente atzīmēja, ka “jābūt godīgiem pret savu pagātni” un jāpadziļina izpratni skolēniem par to, kas viņi ir, kas ir viņu nācija un kādai cilvēcei viņi pieder.
Prezidente uzsvēra, ka, viņasprāt, pirmais skolotāju uzdevums ir ieinteresēts gadskaitļu un faktu pārstāsts, kuram būtu arī emocionāla nozīme, kas spētu modināt skolēnos interesi un zinātkāri par pagātni.
Prezidente sacīja, ka vēstures mācībai svarīgs demokrātijas un humānisma ietvars, kas balstās uz demokrātijas, vienlīdzības un cilvēktiesību idejām. Viņa arī akcentēja līdzsvara nepieciešamību vēstures izklāstā nākošajām paaudzēm, jo, piemēram, sievietes, ar dažiem izņēmumiem, ilgus gadu tūkstošus praktiski ir tikušas izslēgtas no vēstures zinātnes, tā kā varoņi, par kuriem uzkrātas liecības, gandrīz vienmēr bijuši vīrieši. Tāpat ir noticis ar atsevišķām nācijām, kas dažādu vēstures līkloču dēļ ir tikušas izslēgtas no vispārējās cilvēces vēstures.