par godu Grieķijas Valsts prezidenta Konstantīna Stefanopula
(Constantinos Stephanopoulos) sniegtajām vakariņām
2002. gada 27. martā
Augsti godātais Prezidenta kungs!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks un liels gods šajās dienās uzturēties valsts vizītē jūsu skaistajā, viesmīlīgajā un katram patiesam eiropietim tik tuvā zemē.
Latvijas valsts vizīte Grieķijā, kas ir atbildes vizīte Grieķijas Valsts prezidenta Konstantīna Stefanopula valsts vizītei Latvijā 2000. gada 8.-11. oktobrī, mums skaidri norāda uz jaunās Eiropas aprisēm. 21.gadsimtā mēs kopīgām pūlēm Eiropu veidojam par reģionu, kura tautas vieno uzticība kopīgajām vērtībām un bagātina mūsu atšķirīgās pieredzes un tradīcijas.
Tas, kas Eiropā ilgstoši ir bijis par avotu nesaskaņām un konfliktiem, 21. gadsimtā var kļūt par garantu mūsu kopīgā mērķa sasniegšanai. Eiropas spēks ir dažādībā. Mūsu kopīgajās interesēs ir padziļināt zināšanas vienai tautai par otru un, šīs zināšanas izmantojot, izvērst sadarbību visdažādākajās jomās.
Debess pušu virzieni ir atguvuši savu pirmatnējo- ģeogrāfisko- nozīmi, pavisam drīz tie vairs nebūs politiski un ekonomiski stereotipi. Jau tagad mēs redzam, ka Eiropā dalījumam Austrumi-Rietumi, Dienvidi-Ziemeļi nav attaisnojuma. Paplašinātajā Eiropā tiks izlīdzināta pagātnes vēsturiskā netaisnīguma nasta, pavisam drīz mēs varēsim līdzvērtīgi un kopā strādāt, lai sasniegtu to, pēc kā alkst Eiropa un tās tautas- miers, stabilitāte un labklājība.
Jau tagad katra no mūsu valstīm sniedz savu ieguldījumu miera un stabilitātes nodrošināšanā reģionā. Mēs novērtējam Grieķijas ieguldījumu un stabilizējošo lomu Balkānu reģiona atjaunošanā. Arī Latvija ar dalību NATO vadītajās miera operācijās Balkānos kopš 1996. gada ir sniegusi un turpinās sniegt savu artavu šī nemieru plosītā Eiropas reģiona atjaunošanā.
Laikā pēc 11. septembra, kad mūsu vērtību lielākais drauds ir starptautiskais terorisms, mēs nevaram atļauties pārāk zemu novērtēt sabiedrotā jēdzienu. Latvija, vēl nebūdama NATO dalībvalsts, sevi ir attaisnojusi kā labs sabiedrotais. Trīs Baltijas valstis savā sadarbībā ir izkopušas augstu sadarbības un racionālu resursu izmantošanas kultūru. Mūsu vienības piedalīsies NATO vadītajās Ilgstošā miera operācijās Afganistānā.
Latvija ir pateicīga par Grieķijas atbalstu NATO paplašināšanās procesam. Latvijas panākumi aizsardzības struktūru veidošanā tiek atzinīgi novērtēti no NATO dalībvalstu puses. Trīs Baltijas valstis tiek minētas par vienām no drošākajām kandidātvalstīm, kas tiks uzaicinātas pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei šī gada beigās Prāgas samitā.
2002. gads ir nozīmīgs gads Eiropas Savienības nākotnes veidošanā. Pirmām kārtām, mēs visi esam izaicinājuma priekšā piedalīties visvērienīgākajā ES paplašināšanās procesā. Esam ieinteresēti, lai šis process būtu dinamisks un auglīgs. Latvija iestāšanās sarunas uzsāka tikai 2000. gada sākumā, taču esam bijuši tik sekmīgi, ka ceram kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti jau 2004. gada sākumā.
Otrām kārtām, šogad uzsākās darbs Eiropas konventā. Pirmo reizi arī Latvijai un pārējām ES kandidātvalstīm ir iespēja neierobežoti paust savu viedokli par ES nākotnes redzējumu. Ar prieku strādāsim kopā šajā un citos jautājumos, gaidāmajā Grieķijas Eiropas Savienības prezidentūrā nākamā gada sākumā.
Eiropas Savienības paplašināšanās procesa ieguvēji būsim mēs visi. Latvija jau tagad izbauda ES integrācijas procesa pozitīvos aspektus, jo tas kalpo kā katalizators Latvijas reformu procesā. Iekšzemes kopprodukta pieaugums 2001. gadā ir 7,7% apmērā. Inflācija ir viena no zemākajām Centrālā un Austrumeiropas reģionā. Arvien pieaug ārvalstu uzņēmēju uzticība Latvijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvām.
Varam būt gandarīti par to, kā attīstās Latvijas un Grieķijas sadarbība. Šodien parakstītie starpvalstu līgumi norāda uz arvien pieaugošo interesi šo sadarbību izvērst un nostiprināt. Latviju interesē Grieķijas pieredze integrācijas ES jomā un mēs vēlamies, lai abu valstu aizsardzības resoru starpā veidotos uzticības pilna sadarbība.
Uzskatu, ka Latvijas un Grieķijas ekonomiskās sadarbības iespējām ir ievērojams potenciāls nākotnē, tāpēc šajā vizītē mani pavada ekonomikas ministrs un uzņēmēju delegācija. Ar prieku var secināt, ka 2000. gada martā notika Latvijas un Grieķijas Apvienotās Komitejas ekonomiskās un tehnoloģiskās sadarbības pirmā tikšanās.
Izmantojot šo iespēju es vēlos Jums, Prezidenta kungs, nodot sirsnīgus sveicienus no tiem Jūsu draugiem Latvijā, ar kuriem Jūs tikāties pirms diviem gadiem Latvijas Universitātē, Latvijas grieķu kopienā un Hellēnistikas centrā. Jūsu vizīte deva spēcīgu impulsu mūsu sadarbības aktivizēšanai un izvēršanai izglītības, kultūras, zinātnes un tūrisma jomā. Tā veicināja Latvijā interesi ne tikai par Grieķijas antīkās kultūras mantojumu, bet arī par iespējām apgūt grieķu valodu un attīstīt sadarbību starp dažādām mācību iestādēm.
Prezidenta kungs, šajā svinīgajā brīdī es vēlos paust Jums dziļu pateicību par Jūsu stingro un konsekvento atbalstu Latvijas un Grieķijas tautu partnerībai, kā arī vēsturiskajam Eiropas atkal apvienošanas procesam.
Dāmas un kungi,
Man ir prieks viesoties zemē, ar kuru Latviju vieno kopīgs mērķis, izpratne par kopīgi ejamo ceļu uz šo mērķi un daudz potenciālu iespēju atvieglot mērķa sasniegšanu, ko var sniegt divpusējās sadarbības augļi.
Atļaujiet man savā un Imanta Freiberga kunga vārdā novēlēt Jums, Prezidenta kungs, spēku un enerģiju darbā Grieķijas Republikas nākotnes vārdā. Par vēl ciešāku Latvijas un Grieķijas sadarbību! Par apvienotu, drošu un pārtikušu Eiropas nākotni!