Augsti godātais Prezidenta kungs!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks šajās dienās uzturēties valsts vizītē Jūsu skaistajā zemē. Augusts ir nozīmīgs mēnesis gan Latvijas vēsturē, gan mūsu attiecībās. Ar to saistītas gan tumšākās, gan gaišākās lappuses Latvijas vēsturē. Tieši tādēļ man ir liels gods būt šodien jūsu vidū, valstī, kura palīdzēja mums noslēgt šo drūmo periodu, ko ievadīja 1939.gada 23.augusta lielvalstu vienošanās.
Islande kā neliela valsts, kas pati ilgu laiku pavadījusi svešu varu pakļautībā, vislabāk izprata stingra atbalsta nozīmi Baltijas valstu cīņā par neatkarības atzīšanu. Daudzas valstis juta līdzi Baltijas tautu traģiskajam liktenim, taču ne visas uzdrošinājās par to runāt, kā to darīja Islande. Latvijas tauta būs vienmēr pateicīga Islandei par tās drosmīgo rīcību, kas ļāva piepildīties Baltijas valstu senilgotajam sapnim par brīvību.
Ja toreiz, pirms 11 gadiem, vēl stāvējām nezināmas nākotnes priekšā – ar lielu apņemšanos uzbūvēt demokrātisku valsti, nodrošināt savas tautas izdzīvošanu un labklājību. Ne visi Latvijā un ārpus tās bija pārliecināti, ka mums tas izdosies. Taču Latvijas izvēlētais ceļš nekad nav licis šaubīties par tā pareizību. Tagad ir skaidrs, ka mūsu uzceltā valsts ir realitāte, no kuras neviens nevēlas atteikties. Latvija ir izveidojusies par stabilu demokrātiju un modernu Eiropas valsti, kas dod savu ieguldījumu reģiona drošības un labklājības vairošanā.
Par to, ka attiecības starp Latviju un Islandi ne mirkli nav zaudējušas to sākotnējo dinamismu, apliecina pagājušajā augustā notikusī trīs Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministru tikšanās. Atzīmējot Baltijas valstu neatkarības desmitgadi, tika pieņemta kopīga deklarācija, kas apliecināja mūsu valstu vēlmi turpināt attīstīt ciešo sadarbību.
Domāju, ka mums ir iemesls būt gandarītiem par Latvijas un Islandes attiecību attīstību šajos vienpadsmit gados. Esam izveidojuši aktīvu abpusēju politisko dialogu, divpusējo sadarbību papildina kopīga darbošanās reģionālajās un starptautiskajās organizācijās, abu valstu uzņēmēji ir atraduši ieinteresētus partnerus. Arī šajā vizītē mani pavada plaša Latvijas uzņēmēju delegācija, kas ļauj cerēt uz vēl aktīvāku ekonomisko sadarbību nākotnē.
Īpaši gribētos atzīmēt Latvijas un Islandes ciešo sadarbību kultūras jomā, jo mākslas, dzejas un mūzikas valoda vislabāk veido saprašanos starp dažādu valstu cilvēkiem. Tādēļ man ir prieks, ka Kringlan tirdzniecības centrā Latvijas mākslinieku darbus nākamo pusgadu varēs aplūkot Reikjavikas iedzīvotāji, tikai soli no savām ikdienas gaitām.
Dāmas un kungi!
Mēs tuvojamies izšķirošiem notikumiem šī gada nogalē – NATO Prāgas sanāksmē tiks pieņemts lēmums par jaunu dalībvalstu uzņemšanu aliansē un Eiropas Savienība Kopenhāgenas sanāksmē gatavojas noslēgt iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm. Domāju, ka Latvija var pamatoti sevi uzskatīt par cienīgu kandidāti abām šīm svarīgajām organizācijām.
Mēs augstu vērtējam Islandes atbalstu NATO paplašināšanai un objektīvu kritēriju piemērošanai šī procesa gaitā. Tieši šeit, Reikjavikā, maija NATO tikšanās laikā kandidātvalstis saņēma alianses pēdējo apstiprinājumu, ka jaunas dalībvalstis tiks uzņemtas, un Latvija cer būt starp tām. Latvijas sasniegtais progress reformu procesā un praktiskajā gatavībā militārajā jomā augsti novērtēts gan dalībvalstu galvaspilsētās, gan NATO struktūrās. Mēs jau esam apzinājuši tās sfēras, kurās Latvija varēs dot vislielāko ieguldījumu alianses kopējai darbībai. Kā pierādījums mūsu centienu pastāvībai ir parlamenta pieņemtais lēmums saglabāt aizsardzības budžetu 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2008.gadam.
Latvija apzinās, ka iestāšanās NATO nenozīmēs tikai sagatavošanās procesa noslēgumu, tas būs jauna posma sākums. Pievienojoties NATO, Latvijai būs jauni pienākumi un cita atbildība - ne tikai par savas tautas labklājību, bet jau lielāku kopienu. Kā NATO dalībvalstij Latvijai būs jāaizstāv miera un stabilitātes principi arī vietās, kas nav tiešā Latvijas robežu tuvumā. Domāju, ka Latvija ir gatava šiem jaunajam pienākumiem, ko tā ir pierādījusi, piedaloties starptautiskajās misijās Bosnijā, Kosovā un Gruzijā.
Arī NATO kandidātvalstu sanāksme “Rīga 2002: Tilts uz Prāgu”, kas šī gada jūlijā Rīgā pulcināja 10 NATO kandidātvalstu premjerus, prezidentus, apliecināja šo valstu vēlmi dot savu ieguldījumu NATO attīstībā. Tas rāda, ka arī turpmāk NATO būs nozīmīga loma Eiropā un pasaulē.
Īpaši pēc 11.septembra traģiskajiem notikumiem ASV, kas lika nodrebēt visai pasaulei. Apņemšanās nepieļaut terorisma izpausmes ir savedusi vēl ciešāk kopā dažādus spēkus. Latvija un Islande jau no pirmajām dienām ir šo spēku vidū, kas ir gatavi darīt visu, lai aizstāvētu gadsimtu gaitā izcīnītās humānisma vērtības.
Kopīgas vērtības ir tās, kas liek Latvijai neatlaidīgi virzīties uz Eiropas Savienību. Ņemot vērā Latvijas veiksmīgo ES iestāšanās sarunu gaitu, es domāju, ka mēs šajā organizācijā būsim pirms jums. Nenoliedzami, Islande būs ieguvēja no Latvijas dalības Eiropas Savienībā, kas kopā ar citām jaunajām dalībvalstīm palielinās Eiropas Ekonomisko zonu. Tiks stiprināta reģiona drošība, tiks panākta stabila investīciju vide, palielināsies iedzīvotāju pirktspēja.
Pēdējā laikā mēs daudz runājam par mazo un nelielo valstu lomu dažādos procesos. Pirms divām nedēļām kopā ar Igaunijas un Lietuvas prezidentiem diskutējām ar Austrijas un Portugāles kolēģiem par to, ka Eiropas integrācijas gaitā nelielas valstis ir izvirzījušas neskaitāmus vērtīgus priekšlikumus un ierosinājumus. Šodien man bija liels gandarījums kopā ar islandiešu politiķiem un pētniekiem piedalīties diskusijā par mazajām valstīm NATO Aliansē.
Man ir prieks, ka par šo tematu ir liela interese, ņemot vērā, ka tuvākajā laikā gan ES, gan NATO papildinās vairākas mazās valstis. Šajās diskusijās radušās atziņas varēs pārliecināt svārstīgos abās pusēs – gan tos vecajās dalībvalstīs, kas domā, ka mazās valstis neko nespēj dot ES un NATO, gan tos Latvijā, kas netic, ka Eiropas Savienībai un NATO ir svarīgas tādas nelielās valstis kā Latvija.
Taču mēs redzam savu lomu pasaulē, īpaši Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Mazās valstis prot sadarboties, jo tās ir radušas savu mērķu sasniegšanai apvienot spēkus ar citām valstīm. Ne teritorijas lielums ir svarīgākais, bet gan tas, lai valsts ieguldījums būtu savlaicīgs un kvalitatīvs.
Dāmas un kungi!
Islande mūsu valstij vienmēr ir bijis kā piemērs pašas Latvijas centieniem ieņemt savu vietu pasaules sabiedrībā.
Mēs ar cieņu raugāmies uz Islandes studentiem, kuri dodas mācīties svešās zemēs un atgriežas mājās, lai iegūtās zināšanas liktu lietā savas valsts izaugsmes veicināšanai. Tas ir arī Latvijas mērķis. Mēs apbrīnojam to, cik rūpīgi Islandē ir saglabātas senās kultūras vērtības. Arī Latvijai ir svarīgs savas tautas mantojums. Latvija vēl tikai cenšas uzcelt savu “gaismas pili” – nacionālo bibliotēku, kura varētu kļūt par tādu sabiedrības izglītošanas centru, kāda islandiešiem ir Islandes nacionālā bibliotēka.
Latviešiem vienmēr ir bijis sapnis redzēt tālas zemes. Mūsu literatūrā “braukt Ziemeļmeitas lūkoties”, tas nozīmē uzdrīkstēties, izrauties no ikdienas, tiekties izzināt pasaules noslēpumus. Ne vienmēr latviešiem, kas gadsimtiem ir bijusi saistīta ar savu zemes stūrīti, tas ir izdevies, taču ilgas pēc tā, kas atrodas aiz apvāršņa, paliek. Es patiešām ceru, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ieraudzīs šo brīnišķīgo zemi un iepazīs šo draudzīgo un spēcīgo tautu.
Atļaujiet man novēlēt Jums, Prezidenta kungs spēku un enerģiju darbā! Par Islandes un Latvijas veiksmīgu sadarbību mūsu valstu nākotnes un labklājības vārdā!