Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien, uzsākot valsts vizīti Grieķijā, tikās ar Grieķijas prezidentu Konstantīnu Stefanopulu (Constantinos Stephanopoulos).
Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja abu valstu attiecības, novērtējot tās kā ļoti labas. Tika apspriesta abu valstu sadarbība politiskajā, ekonomiskajā un kultūras jomā.
Prezidente Konstantīnam Stefanopulam apliecināja, ka Grieķija ir būtiska Latvijas sadarbības partnere kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. “Jūsu valsts ir spilgts piemērs kā valsts var sadarboties ar saviem partneriem un dot neatsveramu ieguldījumu sava reģiona drošībā un stabilitātē,” sacīja prezidente.
Viņa arī atzīmēja, ka raugoties jaunās Eiropas kartē, viņa vēlas redzēt Baltijas valstu reģionu kā drošu un stabilu, kas varētu iekļauties vienotajā Eiropā, kurā vairs nepastāvēs mākslīgas robežas.
Abas puses atzīmēja, ka ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Grieķiju ir niecīga, tāpēc jāpievērš spēcīgāka uzmanība veidiem, kā tuvināt abu valstu uzņēmējus. Prezidente informēja, ka jau šobrīd divas trešdaļas no Latvijas eksporta tiek virzītas uz ES valstīm, un ciešu ekonomisko sakaru veidošana ar Eiropas valstīm ir prioritāra Latvijas ārējai ekonomikai.
Abas puses uzsvēra kultūras būtisko lomu valstu un iedzīvotāju tuvināšanā. Prezidente pauda gandarījumu, ka valsts vizītē ir devušies līdzi arī Latvijas Universitātes rektors un Latvijas Universitātes Hellēnistikas centra vadītāja, lai stiprinātu saites akadēmiskajā līmenī. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvijas pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs var dot savu ieguldījumu Latvijas un Grieķijas iedzīvotāju tuvināšanā, tā kā pareizticībai ir nopietna loma gan Grieķijā, gan arī tā pārstāv trešdaļu ticīgo Latvijā. Prezidente arī atzīmēja pareizticīgās baznīcas aktīvās un lieliskās attiecības ar Latvijas valsti.
Tika pārrunātas aktualitātes ES. Konstantīns Stefanopulus informēja prezidenti par ES komisāra Gintera Ferhoigena vizīti Grieķijā, kuras laikā pārrunātas aktualitātes, kas saistās ar Grieķijas lomu pēc iespējamās paplašināšanās paziņošanas šī gada nogalē Kopenhāgenā. Prezidente sacīja, ka Latvija uzskata Grieķijas prezidentūru 2003.gada pirmajā pusē kā vēsturisku jaunajai Eiropai, tā kā šajā laikā varētu tikt sākts ratifikācijas process jaunajām ES dalībvalstīm. Prezidente pauda cerību, ka jauno dalībvalstu vidū būs arī Latvija, kura aktīvi gatavojusies noslēgt sagatavošanās sarunas šī gada nogalē. Pārrunājot šī brīža problemātiskākos jautājumus ES-ā, tika pārrunāta lauksaimniecības politika. Grieķijas prezidents iepazīstināja ar savas valsts pieredzi pārejas perioda īstenošanā. Tika atzīmēta arī drošības un aizsardzības joma kā viena no būtiskām jomām, kurai arī būs svarīga loma, lai panāktu ES-as funkcionalitāti un efektivitāti. Grieķijas puse sacīja, ka savas prezidentūras laikā lielu uzmanību pievērsīs arī organizētās noziedzības apkarošanai, cīņai ar narkotiku izplatību un terorismu. “Tikai visi kopā vienotā Eiropā mēs spēsim nodibināt tādu drošības tīklu, kas efektīvi varēs cīnīties ar noziedzību,” atzīmēja Grieķijas prezidents.
Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovkis informēja Grieķijas pārstāvjus par Latvijas iesaistīšanos miera nodrošināšanas operācijās un plānu terorisma apkarošanā. Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstu ciešā sadarbība militārajā jomā stiprinās ES Ziemeļu dimensiju, un dos nākotnē nopietnu ieguldījumu uzņēmējdarbības uzticības veicināšanā ilgtermiņa ieguldījumiem Latvijā.
Prezidente uzsvēra, ka jauno NATO dalībvalstu piemērs liecina, ka pēc iestāšanās NATO, valstīs ir nopietni palielinājies investīciju apjoms.
Tikšanās laikā tika parakstīti četri starpvalstu līgumi: Nolīgums par jūras transportu; Dubultnodokļu konvencija; Līgums par klasificētās informācijas aizsardzību; Sadarbības memorands starp abu valstu aizsardzības ministrijām.