Jūsu ekselence, ministru prezidenta kungs,
Jūsu ekselence ekonomikas ministra kungs,
dāmas un kungi, foruma organizētāji un dalībnieki, godātie uzņēmēji!
Man ir patiess prieks atklāt pirmo Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālo forumu, kas izveidots, lai aktivizētu dialogu starp Latvijas uzņēmēju un valdību, kopīgi meklējot risinājumus mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšanai.
Patiesi ceru, ka šis nacionālais forums būs lietpratīgs savā darbā un palīdzēs sasniegt praktiskus mērķus.
Es jums novēlu – lai jau tuvākajā laikā Latvijas uzņēmēji varētu atzīt – mums ir iespējas strādāt ar izdomu un apsviedību, mums ir iespējas godīgām attiecībām ar savu valsti, nesot ekonomiski pamatotus nodokļus tās kasē, mēs varam pilnasinīgi elpot.
Forums notiek ārkārtīgi dinamiskā un Latvijas nākotnei svarīgā laika posmā. Lai arī valsts šobrīd vēl tikai iekļaujas jaunās politiskās un ekonomiskās telpās, ir pēdējais laiks izprast, kā varēsim darboties jaunajos apstākļos - pēc iekļaušanās ES un arī NATO. Šis ir savā ziņā treniņa laiks tai konkurencei un apstākļiem, kas mūs sagaida. Tāpēc ir labi, ka esat sanākuši kopā, lai apmainītos ar pieredzi un domātu perspektīvā, jo skaidrs ir viens, ka līdz ar jaunām iespējām jāpieņem doma, ka būs jācīnās par sevi gan Latvijas apmēros, gan attiecībās starptautiskajā tirgū, kas, protams var nest ļoti lielas un ievērojamas uzvaras.
Latvija šoruden cer saņemt uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalsti, kas pēc citu jauno dalībvalstu pieredzes nozīmē papildus uzticību uzņēmējdarbības videi valstī. Arī Latvijas integrācija Eiropas Savienībā ir tikpat svarīgs nodrošinājums mūsu uzņēmējdarbības attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei, jo tā liek sakārtot likumdošanu tādā līmenī, kāds ir pasaules attīstītākajās valstīs.
Jūs, Latvijas uzņēmēji, esat neaizstājami savai valstij. Tā ir, no vienas puses, pašsaprotama lieta, no otras – kopjama vērtība, jo šodien mēs nerunājam tikai par jūsu nodarbošanos, mēs runājam arī par mazo un vidējo uzņēmēju tik svarīgo sociālo lomu sabiedrības vidusslāņa veidošanā.
Man kā Valsts prezidentei tas šķiet īpaši daudzsološs potenciāls daudzu cilvēku labklājības palielināšanai un dzīves sakārtošanai. Šobrīd Latvijā ir 17 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, no kuriem, pie tam, puse atrodas Rīgā. Tas atpaliek no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienības valstīs, kur to ir vairāk nekā 50. Igaunijā ir 38 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, un tas ir tepat mums kaimiņos (1).
Šodienas globalizētajā pasaulē veiksmīga ideja un radoša zināšanu izmantošana ir puse no sasnieguma. Mazām valstīm, tādām kā Latvija, ir svarīga katra indivīda izglītības un profesionālās kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana, jo tas rada lielākas iespējas radoši darboties.
Valsts nākamais uzdevums ir īstenot tos likumdošanas, normatīvo aktu pasākumus, kas garantētu iespējas veicināt katra indivīda ekonomisko patstāvību, uzņēmību un neatkarību.
Esmu patiesi gandarīta par to kopīgo darbu, ko kopā ar Latvijas uzņēmējiem esam veikuši valsts vizīšu laikā. Un vēl lielāks prieks, ka kļūst arvien vairāk šādu uzņēmēju, kuri ir atvērti kontaktiem, jaunai pieredzei un iespējām. Šodien man rūp tas, lai valsts eksporta-importa līmenis kļūtu līdzsvarots. Lai arī Latvijas preču eksports palielinās, mūsu tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva. 2001.gadā preču importa līmenis par vairāk nekā pusotru reizi pārsniedza mūsu eksportu.
Mūsu ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva ar gandrīz visām mūsu partnervalstīm, izņemot tādas valstis kā Lielbritānija - galvenokārt mūsu lielā koku eksporta dēļ - un arī Islande, ar kuru gan mūsu tirdzniecības apjomi ir pavisam nelieli. Šī brīža aina atklāj gan mūsu neizmantotās iespējas, gan arī neizdarības. Varam, piemēram, salīdzināt straujo pagājušā gada importa pieaugumu no mūsu kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas - ar mūsu salīdzinoši straujajiem, taču daudz mazākajiem eksporta pieauguma tempiem uz šīm valstīm (2).
Latvijas biznesa vide joprojām atrodas strauju pārmaiņu iespaidā. Šādā situācijā uzņēmumiem ir grūti plānot savu darbību un prognozēt sagaidāmos rezultātus.
Tādēļ ir svarīgi radīt pārredzamu un skaidru spēles laukumu, kas palīdzētu mūsu uzņēmumiem palielināt savu konkurētspēju un eksporta potenciālu, kā arī radīt lielāku pievienoto vērtību.
Mēs savās naudas zīmēs esam nodrukājuši ozola koku ar zaļojošu lapotni, šķiet, apzinoties savas zemes saknes, savu apņēmību sakārtot valsts saimniecisko vidi tā, lai Latvijā būtu vērojama labklājības augšuplīkne, lai koka lapotne būtu kupla un stipra.
Kad saknes ir gājušas zemē, ir laiks sazarot kokam. Ekonomiskajā domā pasaulē arvien vairāk sāk izskanēt individuālisma un sadarbības balss. Latvijā šobrīd ir visi priekšnoteikumi tam, lai mazo un ne tik lielo uzņēmumu skaits dažādos valsts punktos pieaugtu.
Tādēļ apsveicami ir valdības centieni veidot jaunas īpašas programmas mazo un vidēju uzņēmumu attīstībai, kas paredzētu veikt virkni nepieciešamos atbalsta pasākumus mazā un vidējā biznesa attīstībai. Valsts programmām ir būtiska nozīme, lai uzņēmēji varētu padarīt savu darbību prognozējamu un justies droši par sagaidāmajiem rezultātiem ilgākā laika posmā. Atliek vien vēlēt veiksmi šai programmai.
Domāju, ka šāds forums dod lielisku iespēju veidot ilgtermiņa plānus, lai ekonomiskās attīstības vīzijai liktu praktiskus pamatus, kas, izejot no tā, sazaro atsevišķās nozarēs.
Esmu vairākkārt runās atzīmējusi iespējamās valsts “zelta āderes”, pie kuru izstrādāšanas iespējams nonākt tikai kopīgiem - valsts un privātā sektora - spēkiem.
Jauni tirdzniecības ceļi, moderni pakalpojumi un arī dabas, daudzplākšņainās kultūras spēks. Kāpēc Islande šodien veido savu labklājību lielākoties kā tūrisma un ideju zeme, kāpēc Īrija piesaista pasauli kā identitātes savdabības spēks?
Esmu cieši pārliecināta, ka tālredzīga nodokļu politika, kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmēju, būtu viens no iedarbīgākajiem instrumentiem situācijas maiņai. Nodokļu politikai ir jābūt daudz elastīgākai, uz uzņēmumu attīstību vērstai, ļaujot godīgi maksāt nodokļus valsts kasē un nespiežot turēt dubulto grāmatvedību. Zemāki nodokļi nozīmē mazāku nastu uzņēmējam un rada lielāku vēlmi maksāt valstij to, kas tai pēc likuma pienākas. Turpretim pār nodokļu nemaksātājiem kontrole ir jāpastiprina, jo tie pārējiem uzņēmējiem rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu.
Varu vien vēlreiz paust savu nostāju, ka pamatota ir Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju vēlme saņemt daudz skaidrāku atbalstu no valsts gan nodokļu politikas, gan kreditēšanas programmu un valsts atbalsta veidā.
Vēlēšanu tuvums ir īstais brīdis uzņēmējiem formulēt savas prasības politiskajām partijām un jautāt, kādus atbalsta pasākumus mazā un vidējā biznesa attīstībai viņi nodrošinās, ja nāks pie varas.
Man šķiet tā - ir liela priekšrocība būt mazas dinamiskas valsts pilsonim un vienlaikus globalizācijas līdzdalībniekam. Nesenajā valsts vizītē, viesojoties Islandē, kur piedalījās arī liela Latvijas uzņēmēju delegācija, mums bija iespēja iepazīt ļoti mazu, bet izcili veiksmīgu valsti, kurā dzīvojošie cilvēki ir dziļi iesakņojušies savā zemē, un tajā pašā laikā globāli domājoši.
Tas pats attiecas uz mazajām kompānijām, kuras, veiksmīgi sadarbojoties un pārņemot pieredzi no uzņēmumiem citās valstīs, var kļūt par stratēģiskiem spēlētājiem starptautiskajā tirgū. Mazākiem uzņēmumiem ir vienkāršākas, arī elastīgākas struktūras un lielāka neatkarība nekā lielajām kompānijām. Tām ir izteiktāka individualitāte. Mazajiem uzņēmumiem ar laiku piederēs vairāk intelektuālā kapitāla, kas nodrošina elastīgumu, efektivitāti un jauninājumus, kas ir vitāli svarīga arī lielo uzņēmumu izdzīvošanai un izaugsmei. Veiksmīga uzņēmumu attīstība un darbība būs iespējama tikai pie nosacījuma, ja tiks veikti nepieciešamie ieguldījumi cilvēku kvalitatīvā izglītošanā un profesionālā izaugsmē.
Vienpadsmit neatkarības gadus esam strādājuši, lai nostiprinātu savu politisko un ekonomisko neatkarību. Strauju ekonomiskās attīstības tempu dēļ Latvija šogad ir iekļauta Apvienoto Nāciju attīstītāko valstu saimē.
Latvijas izaugsmes pamatā ir mūsu apņēmība īstenot reformas. Līdz ar to mēs pārņemam racionālus, jau labi attīstītus un izveidotus modeļus, zināšanas un struktūras.
Tas ir ļoti būtiski, jo, esmu pārliecināta, mūsu mērķis ir stabila un prognozējama uzņēmējdarbības vide. Mēs vēlamies būt starptautiski atpazīstami un droši, lai spētu saprātīgi izvēlēties un piesaistīt ārvalstu partnerus un to kapitālu, radīt ieinteresētību par mūsu ražojumiem ārzemēs. Līdzīgi arī Latvijas uzņēmumi vēlas gūt pieeju informācijai par iespējām aktīvi darboties Eiropas Savienības iekšējā tirgū un citur pasaulē, kā arī uzzināt par potenciālajiem sadarbības partneriem.
Dāmas un kungi!
Runājot par Latvijas tautsaimniecisko izaugsmi, mēs domājam par mūsu rūpniecību, mūsu pakalpojumu sektoru, mūsu lauksaimniekiem un visiem tiem, kuri piedalās mūsu kopprodukta radīšanā.
Rūpniecības straujāka attīstība un tās modernizācija ir būtiska, lai palielinātu mūsu eksporta potenciālu un mazinātu ārējās tirdzniecības deficīta radīto risku, un arī, lai pastiprinātu pakalpojumu sektora pieaugumu un veicinātu lauksaimniecības attīstību.
Domāju, ka šobrīd mums ir ļoti svarīgi sakoncentrēt uzmanību uz lauku uzņēmējdarbību, kas tik cieši saistīta ar jautājumu par reģionu attīstības līdzsvarošanu. Tas arī palīdzētu samazināt bezdarbu, kas it īpaši nozīmīgi Latvijas lauku, pilsētu un mazpilsētu dzīvotspējai.
Esmu vienisprātis ar lauksaimniekiem, ka tas, ko šobrīd sējam - to nākotnē pļausim, ko šobrīd darām lauku attīstības jomā ES kontekstā - tas lielā mērā noteiks nākamo paaudžu labklājību. Esmu priecīga par to, ka Sapard ietvaros jau īstenoti pirmie projekti, un tas ir reāls atspaids uzņēmīgiem un veiksmīgiem lauku cilvēkiem. Lai šādi uzņēmēji un lauksaimnieki Latvijā kļūtu aizvien vairāk!
Dāmas un kungi!
Es novēlu Jums šodien sekmīgu diskusiju. Es novēlu izaugsmi Latvijas uzņēmumiem, labklājību jums un jūsu biznesa partneriem! Lai Jums visiem veiksme, lai Jums izdodas!
(1) Lietuvā ir 16 MVU uz 1000 iedzīvotājiem. Diemžēl Latvijas iestāžu rīcībā pagaidām nav ziņu par šādiem datiem atsevišķās ES valstīs.
(2) 2001.g. strauji pasliktinājās Latvijas negatīvais tirdzniecības saldo ar Lietuvu (par 39%), kā arī ar Igauniju (par 11%), neskatoties uz to, ka Latvijas eksports uz šīm valstīm strauji pieauga - par 20%..