{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_2131_Premjers26082009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Valsts prezidents: Es vispirms gribētu apsveikt Andri Piebalgu ar oficiālo nozīmēšanu par komisāra kandidātu, un es gribētu apsveikt arī valdības vadītāju ar šo lēmumu. Manuprāt, Andris Piebalgs ir labākais kandidāts no Latvijas un atbilst pilnīgi visiem tiem kritērijiem, par kuriem jūs man esat jautājuši un kurus es jums paudu pirms vairākiem mēnešiem. Tā ir laba izvēle, kas nāk par labu mūsu valstij.
Protams, šīs dienas sarunā mēs runājām par tiem tematiem, pēc kuriem ir pieprasījums sabiedrībā un kurus es vienmēr pūlos noskaidrot. Viens no šiem tematiem ir mūzikas un mākslas skolas, it sevišķi lauku rajonos. Katrā ziņā Ministru prezidents pauda atbalstu šīm skolām un meklēs risinājumu, lai skolas saglabātos visos tajos rajonos, kur līdz šim ir bijušas. Varbūt izdzīvošanas režīmā, bet, lai skolniekiem šī interešu izglītība būtu pieejama. Jo vizītēs jaunajos novados, viennozīmīgi cilvēku izvēlē starp mazu lauku skolu un interešu izglītības skolu viņi saka, ka „labāk tad mēs izvēlamies interešu skolu, jo tā ir mūsu valsts kultūras dzīves sastāvdaļa, mūsu audzināšanas darba sastāvdaļa, un mēs bez tās nevarēsim iztikt”.
Mēs runājām arī par budžeta veidošanas gaitu. Kā veidojas budžets un ko vajadzētu šeit paātrināt, lai tie kontroles skaitļi, kas interesē sabiedrību un kas interesē uzņēmējus, būtu pēc iespējas ātrāk zināmi. Protams, tas ir grūts darbs un šeit ir nepieciešamas koalīcijas sarunas, jo valdību veido koalīcijas partijas. Es aicinātu valdību uz noteiktu vienotu rīcību, aizmirst politiskos strīdus, politiskās ambīcijas, jo šobrīd mums jārīkojas vienoti, valsts labā. Valdība ir tā, kas mūsu valsti vada. Tātad valdībai ir jābūt gana stingrai un izlēmīgai, un lēmumiem par budžetu būtu jābūt pieņemtiem pēc iespējas ātrāk. Tas ir tas, ko gaida uzņēmēji, tas ir tas, ko gaida iedzīvotāji – skaidrību par 2010.gadu.
Pārrunājām arī citus jautājumus, bet šie bija būtiskākie.
Jautājums: Kā Jūs vērtējat tā dēvēto latvisko partiju, triju, konsolidāciju?
Valsts prezidents: Viennozīmīgi pāreja no sīkpartijām uz lielākām partijām ir pozitīva tendence. Kā parāda Latvijas politiskā vide līdz šim, valdību veido četras līdz piecas politiskās partijas. Daudz efektīvāk būtu, ja valdība spētu izveidot divas lielas partijas, kurām būtu kopīga ideoloģija un kurām būtu skaidra programma, un kuriem šī programma ir viegli izskaidrojama iedzīvotājiem.
Jautājums: Pēdējā laikā ir izskanējusi daudzu uzņēmēju tādi brīdinājumi, varētu pat teikt draudi, par to, ka viņi ir gatavi pārcelt savu biznesu uz citu valsti, piemēram, uz Igauniju, ja tiks palielināti nodokļi. Vai Jums liekas, ka ir adekvāta šāda veida retorika?
Valsts prezidents: Protams, uzņēmēji vienmēr piemērosies tiem apstākļiem un noteikumiem, kādus nosaka valdība. Bet šobrīd es visvairāk gribētu runāt par to klimatu, kāds valda uzņēmēju vidē. Šobrīd uzņēmēji saka, ka „mēs neesam gatavi maksāt nodokļus par tik sliktu un neefektīvu valsts pārvaldi, kura īstenībā traucē mūsu uzņēmējdarbībai nekā veicina”. Es domāju, ja valdība uzklausītu šo uzņēmēju ‘”sāpi”, tad daudz efektīvāk attīstītos uzņēmējdarbība, un tādas domas, ka jāpārceļ savs bizness uz kādu izdevīgāku valsti, ātri pazustu pašas no sevis. Faktiski, ja politiķi šobrīd tiks galā ar ierēdniecību un ar ierēdniecības attieksmes maiņu, un tīri strukturāli ar šo institūciju pārveidošanu, lai tās kļūtu uzņēmējiem draudzīgākas – „mēs nevēlamies slēgt jūsu uzņēmumu, bet mēs vēlamies palīdzēt jums novērst jūsu kļūdas un vēlamies jums atvieglot nodokļu nomaksu, nevis tikai sodīt”. Tie ir jautājumi, kas šobrīd ir aktuāli uzņēmēju vidē. Ne tikai nodokļu celšana vai necelšana nākamajā gadā, bet tieši kāda ir reālā sadarbība starp valsti un uzņēmēju.
Jautājums: Vakar bija arī sociālo partneru ļoti asa kritika, arī kontekstā ar budžeta sagatavošanu. Varbūt Jūs atkal plānojat iesaistīties šajās sarunās, kā jau tas notika pirms pāris mēnešiem?
Valsts prezidents: Šis ir otrs aspekts, kad faktiski valdība strādā kopā ar uzņēmēju pārstāvjiem gan pie budžeta, gan arī pie nodokļu politikas. Protams, var būt dažādi strīdi, bet katrā ziņā šie uzņēmēju pārstāvji, organizācijas – gan Darba devēju konfederācija, gan Tirdzniecības un rūpniecības kamera – šajos procesos ir iesaistīti. Tātad, ja viņi kategoriski saka, ka neko nevar ietekmēt, tas nozīmē, ka sarunas vēl jāturpina. Jāturpina līdz tam sarunu rezultātam, kas apmierina abas puses.
Jautājums: Jūs aicinājāt valdību pasteidzināt budžeta veidošanas procesu, taču tiek gatavoti grozījumi likumā, lai Saeimā varētu iesniegt likumprojektu novembrī, nevis oktobrī. Kā Jūs to vērtējat un vai tas atkal nekavēs budžeta veidošanas procesu?
Valsts prezidents: Jebkura vilcināšanās, jebkura darbu atlikšana uz rītdienu vai uz nākamo mēnesi problēmas tikai vairos. Jo ātrāk atrisināsim šos jautājumus, jo labāk būs Latvijas valstij un arī saimnieciskai darbībai.
Jautājums: Vēlreiz par mūzikas, mākslas un sporta skolām. Jūs teicāt, ka premjers ir paudis atbalstu, lai kaut izdzīvošanas režīmā strādātu, bet vairākām skolām tā situācija ir tiešām kritiska. Piemēram, Talsos tikai vienam mēnesim nauda pietiek patlaban. Kāds tas atbalsts, kādas bija sarunas par to?
Valsts prezidents: Man šeit bija tikšanās pagājušajā nedēļā gan ar kultūras un izglītības ministriem, gan arī ar šo skolu asociāciju pārstāvjiem, un katrā pašvaldībām, kur es viesojos, runāju par šiem jautājumiem. Ļoti daudz atkarīgs, kā spēs Kultūras, Izglītības ministrija, pašvaldības un valdība panākt risinājumus, kā spēs Kultūras, Izglītības ministrija, pašvaldības un valdība panākt risinājumus katrā novadā atsevišķi. Tikai kopēji, apvienojot spēkus un arī resursus, tas būs iespējams. Ir ļoti labi rezultāti, kuri jau tagad ir redzami, un ir, kā jau es minēju, arī tādi rezultāti, kuri nevienu neapmierina, tātad, kur skolas vienkārši paliktas zem sitiena – slēgt vai neslēgt. Bet es domāju, ka valdības vadītājs precīzi atbildēs, kas notiks. Bet kultūras un izglītības ministru, pašvaldības pārstāvju sadarbība ir būtiskais pamats, uz kura šo problēmu var atrisināt. Un atrisināt tūlīt, nevis kaut kad nākamgad vai pēc vairākiem gadiem.