Valsts prezidents: Šī diena, kā es nedaudz pajokoju, ir raksturīga ar diviem sešiniekiem. Šī ir sestā NATO ģenerālsekretāra Shēfera kunga vizīte Latvijā, un šīs ir mūsu sestās sarunas, ko mēs esam veikuši divu gadu laikā, kopš es esmu Valsts prezidents. Mēs pārrunājām visplašāko jautājumu loku, sākot ar to, ka būs NATO starptautiskais koncepts, kā tas tiks izstrādāts, kā Baltijas valstis tajā varēs piedalīties. Es, protams, pateicos ģenerālsekretāra kungam par atbalstu Latvijai gan iestāšanās sarunām, gan pašam iestāšanās faktam, gan arī tam, ka ģenerālsekretāra kungs atbalstīja Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, gan arī to, ka Rīgā notika NATO samits. Faktiski šie gadi, kopš Latvija iestājās NATO, ir bijuši ļoti konstruktīvi un arī efektīvi. Liela nozīme tajā bijusi tieši Shēfera kungam kā ģenerālsekretāram. Protams, runājām par NATO nākotni, par to, kādi būs NATO uzdevumi, kā NATO rīkosies šeit turpmāk, Baltijas reģionā, par to, kāda būs NATO politika globāli. Man bija liels gods un privilēģija arī pasniegt Shēfera kungam vienu no Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem – Atzinības krustu – tieši par atbalstu Latvijai tās ceļā uz NATO un par Latvijas integrāciju NATO visā pilnībā kā demokrātisku valstu militārā aliansē. Paldies, Shēfera kungs!
NATO ģenerālsekretārs: Liels paldies, prezidenta kungs! Ļaujiet man sākumā vēlreiz publiski pateikties par Atzinības krustu, augsto godu, kas man ir izrādīts. Es sevi uzskatu par Latvijas draugu. Prezidents jau pieminēja, cik bieži esmu šeit viesojies. Kā es šorīt teicu, viens no galvenajiem notikumiem manā piecus ar pusi gadus ilgajā ģenerālsekretāra amata laikā bija samits Rīgā. Tā bija vēsturiska galotņu sanāksme tā iemesla dēļ, ka tā notika Rīgā. Tas bija un ir ļoti svarīgs notikums arī man personīgi. Kad es 2004.gadā kļuvu par NATO ģenerālsekretāru, demokrātiskajā NATO nāciju saimē bija 19 valstis. Tagad atstāju NATO, kura ir izaugusi līdz 28 valstu organizācijai. Latvija spēlēja un spēlē svarīgu lomu NATO, un es vienmēr to esmu uzsvēris. Vakar Briselē, vadot savu pēdējo Ziemeļatlantijas padomes sēdi, es teicu, ka esmu centies dot ikvienai NATO dalībvalstij balsi šai organizācijā – gan lielai, gan vidēja lieluma, gan mazai. Ļaujiet man šeit atkārtot, ka Latvija spēlē pilntiesīgas dalībvalsts lomu, un es apsveicu Latviju ar tās dalību NATO operācijās, īpaši ar sadarbību un dalību operācijā Afganistānā. Mēs tagad gatavojamies izstrādāt jaunu stratēģisko koncepciju. Tas ir mana amata turpinātāja, ļoti pieredzējušā un spējīgā bijušā Dānijas premjerministra, Rasmusena kunga rokās. Šis ir ļoti svarīgs process, jo tas patiešām ievedīs NATO 21.gadsimtā. Šajā dokumentā ir jāatbild uz vairākiem ļoti svarīgiem jautājumiem. Es ar to arī beigšu. Paldies Jums vēlreiz, prezidenta kungs, par to draudzību, ko esmu izjutis no Jums, no Jūsu amata priekšgājējas Vīķes-Freibergas kundzes, no Latvijas tautas Rīgas samita laikā. Šis ir reģions, kurā NATO, protams, fiziski ir klāt ar savu gaisa patrulēšanas lomu. Šī loma, neapšaubāmi, turpināsies. Esmu darījis visu iespējamo, lai šo lomu iedibinātu. Es domāju, ir ļoti svarīgi, ka NATO redzami darbojas Baltijā, patrulējot gaisa telpā šajā reģionā. Es vienmēr esmu teicis un atkārtošu šodien vēlreiz – nezinu tādu Baltijas gaisa telpu, ir NATO gaisa telpa. Es atstāju skatuvi ar lielām simpātijām pret Latviju un šo reģionu. Es turpināšu interesēties par to, kas notiek šeit, to varu Jums apsolīt. Paldies liels!
Jautājums: Mans jautājums ir saistāms ar Latvijas ļoti grūto ekonomisko situāciju un tādiem aptuveniem arī mūsu amatpersonu izteikumiem. Vai Jūs pieļaujat, ka Latvijas ekonomikas grūtību dēļ Latvija varētu samazināt uz laiku savu atbalstu NATO misijās, piemēram, Afganistānā?
Valsts prezidents: Uz šo jautājums pirmām kārtām būtu jāatbild man. Viennozīmīgi Latvija būs pilnīgi uzticams partneris un pildīs savas starptautiskās saistības, tajā skaitā Afganistānā. Šis jautājums nekad nav bijis pat diskusiju līmenī apspriests Latvijas valdībā vai parlamentā, vai Prezidenta pilī. Viennozīmīgi varu pateikt, ka Latvija pildīs savas saistības, kādas tā ir apņēmusies. Tas ir viens no pamatiem, kāpēc NATO ir stipra organizācija, kur katra dalībvalsts – lielāka vai mazāka – apņemas saistības un viņas izpilda.
NATO ģenerālsekretārs: Es varu tikai atbalsot prezidenta kunga vārdus. Neesmu saņēmis nekādas norādes, ka tas notiks. Nevienu nepārsteigs, ka es kā NATO ģenerālsekretārs, protams, zinu, ka daudzas valstis, tajā skaitā Latvija saskaras ar smagu ekonomisko krīzi. Nevienam nevajadzētu brīnīties, ka es kā NATO ģenerālsekretārs ne tikai šeit Rīgā, bet visu savu ceļojumu laikā, uzsvērti lūdzu saprast, ka drošība un stabilitāte maksā naudu, ka es lūdzu iedalīt adekvātu aizsardzības budžetu. Atkārtojot prezidenta teikto, neesmu saņēmis ne mazākās norādes, ka Latvijas gadījumā tas varētu novest pie aktivitātes vai līdzdalības Afganistānā jebkāda veida samazināšanas.
Jautājums: Shēfera kungs, jautājums saistībā ar Gruziju. ASV prezidents tiekoties Krievijā diezgan spēcīgu signālu sūtīja par Gruzijas jautājumu. Sakiet lūdzu, kādu signālu Jūs dotu Gruzijai saistībā ar viņas vēlmi būt NATO? Kad Gruzija varētu saņemt kādu pozitīvu signālu no NATO, Jūsuprāt?
NATO ģenerālsekretārs: Es domāju, ka Gruzija saņem pozitīvus signālus. Es varētu atbalsot prezidenta Obamas vārdus un Valsts sekretāres Hilarijas Klintones agrākos izteikumus, ka lēmums, ko pieņēma NATO dalībvalstu vadītāju samitā Bukarestē, ir spēkā un šajā lēmumā nav nekādu izmaiņu. Mums ir NATO-Ukrainas komisija, mums ir NATO-Gruzijas komisija. Jebkurai valstij ir jābūt brīvai izvēlēties aliansi, kurai tā pievienosies. Es domāju, ka prezidents Obama un Valsts sekretāre Klintone vairāk vai mazāk lietoja tos pašus vārdus. Es varu tikai tos atkārtot – lēmums ir spēkā. Nevienai citai valstij nebūs veto tiesību pār citas valsts lēmumu iestāties jebkādā aliansē, kur tā vēlas iestāties. Kad – to es nevaru atbildēt, jo nācijām ir jāizpilda zināmi kritēriji, lai iestātos NATO. Kad tas notiks, to es Jums nevaru pateikt, tas lielā mērā atkarīgs arī no pašas konkrētās valsts. Konkrēti par Gruziju runājot, jūs zināt, ka jautājumā par Gruziju un Dienvidosetijas atzīšanu no Krievijas puses mums ir nopietnas domstarpības ar Krieviju. Mums Korfu bija tikšanās politiskā, ārlietu ministru līmenī. Šī tikšanās, manuprāt, bija pozitīva. Mēs atkal attīstām attiecības ar Krieviju. Tas ir labi un pozitīvi, bet tas nenozīmē, ka mēs esam vienisprātis attiecībā uz Gruziju un attiecībā uz to, kas notika Gruzijā pagājušā gada augustā. Tas nebūt tā nav. Taču galvenais, ko vēlos uzsvērt ir tas, ka Bukarestes lēmums ir spēkā un jebkurai valstij ir jābūt brīvām tiesībām iestāties jebkurā aliansē, kurā tās tauta vēlas iestāties.
Jautājums: Ņemot vērā, ka situācija Afganistānā joprojām ir saspringta, kas ir tās lietas, ko Jūs uzskatāt par NATO panākumiem laikā, kad Jūs bijāt NATO ģenerālsekretārs? Un kas ir tie sāpīgākie un smagākie jautājumi, kas būs jārisina nākamajam NATO ģenerālsekretāram?
NATO ģenerālsekretārs: Es domāju, ka Jūsu analīze attiecībā uz Afganistānu ir precīza tādā ziņā, ka mums joprojām Afganistānā ir milzīgi izaicinājumi, ka mēs vēl neesam tur savu darbu pabeiguši, ka vēl daudz kas ir jādara. Bet no otras puses, atskatoties uz Afganistānu 2001.gadā - trīs gadus, pirms es kļuvu par NATO ģenerālsekretāru - tur valdīja viduslaiki, briesmīgais Taliban režīms bija atgriezis Afganistānu viduslaikos. Tā bija mācību nometne ekstrēmistiem, teroristiem. Tagad, pēc astoņiem gadiem, 2009.gadā (un es tikai pirms trim nedēļām biju savā atvadu vizītē Afganistānā), manuprāt, es redzu tur milzīgi lielu progresu, ļoti lielu progresu. Nevar sagaidīt, ka zeme, kas 2001. gadā bija viduslaikos, 2009.gadā jau būs nevainojama valsts. Es varu Jums kā žurnālistiem teikt, ka tagad, kad ziņu cikls darbojas 24 stundas diennaktī un mēs dzīvojam interneta laikmetā, mums būtu jābūt mazliet pacietīgiem. Un Pacietību es rakstu ar lielo burtu. Es nenoliedzu, ka tur ir izaicinājumi. Es nenoliedzu, ka mums priekšā stāv ļoti karsta cīņu sezona. Afganistānas dienvidos un austrumos ir ļoti saspringta situācija un aug pašnāvnieku uzbrukumu un paštaisītu spridzekļu sprādzienu skaits, palielinās arī militārā un civilā klātbūtne. Man atbilde ir tāda – ir milzīgi izaicinājumi, mums ir nopietni izaicinājumi. Šis ir svarīgs gads Afganistānā. Notiks vēlēšanas. Vēlēšanām ir jābūt uzticamām. Tām ir jābūt caurspīdīgām. Mēs uz vēlēšanu laiku ievedīsim papildu spēkus. Mēs darīsim visu, ko mēs varēsim izdarīt. Daudz kas ir atkarīgs arī no Afganistānas valdības, lai tā cīnītos pret korupciju un labi pārvaldītu valsti. Ir milzīgi izaicinājumi, bet ir arī sasniegts liels progress. Tāds ir skatījums, bet mēs vēl neesam visu paveikuši. Un neviens neuzskatīja, ka mēs savu darbu varēsim paveikt ātri. Šis darbs noteikti nav vērsts uz militāru uzvaru. Mūsu darbs ir palīdzēt šo valsti atjaunot un nodrošināt, ka fundamentālisti un teroristi nekad vairs nevarēs nostiprināt pozīcijas Afganistānā.
Jautājums: Jūs Briselē minējāt, ka NATO būtu ļoti svarīgi iedrošināt bijušās Padomju Savienības valstis. Ko Jūs ar to domājāt? Vai Jūs, lūdzu, varētu paskaidrot tuvāk?
NATO ģenerālsekretārs: Es domāju, ka tā ir diezgan brīva manis teiktā interpretācija, bet es varu paskaidrot, ko es ar to domāju. Es to jau teicu savā ievadrunā. Es piecu ar pusi gadu laikā NATO ģenerālsekretāra amatā centos nodrošināt, lai jebkuras NATO sabiedrotās valsts drošības intereses tiek pienācīgi garantētas. Es minēju gaisa patrulēšanu Baltijas valstīs. Es apmeklēju jūras spēku mācības pagājušajā gadā, kad šeit viesojos. Es esmu šeit Latvijā un apciemoju Baltijas reģionu. Esmu pārliecināts, ka jebkuras NATO dalībvalsts – mazas, lielas vai vidējas - drošības interesēm ir jābūt garantētām. Tā ir NATO būtība – politiskā un militārā solidaritāte. Es kā ģenerālsekretārs uzskatu par savu pienākumu - un to es pildu, bieži apciemojot šo reģionu - uzskatāmi parādīt, ka ikvienas dalībvalsts drošība tiek garantēta. Es varu jums apgalvot, ka drošība tiek garantēta un tā ir NATO būtība.