Valsts prezidents: Labdien jaunajā gadā! Es novēlu visiem laimīgu Jauno gadu vispirms. Šī gada pirmā tikšanās bija veltīta, protams, valdības plāniem 2010.gadam. Protams, mani interesēja tās prioritātes, kas ir prioritāras – tātad nodarbinātības jautājums un arī tas, kā tiks praksē realizēta Satversmes tiesas lēmuma izpildīšana. Mēs esam atvērti jūsu jautājumiem.
Jautājums: Man būtu tieši jautājums par pensijām un pensiju pilno izmaksu. Sabiedrība jau ir saņēmusi pat pagājušā gada nogalē signālus, ka varētu tā kā jau no 1.februāra sākt maksāt tās pilnās pensijas. Man ir jautājums, kā Jūs aicināt premjeru, kā Jūs domājat, kad būtu labāk sākt atmaksāt pilnās pensijas? Vai būtu iespējams arī šogad atmaksāt visu to, kas ir ieturēts?
Valsts prezidents: Katrā ziņā tas ir viennozīmīgi ļoti konkrēts jautājums, kas prasa ļoti konkrētu atbildi, un premjers, es domāju, atbildēs uz to jautājumu. Saprātīgi darīt tā, lai neciestu mūsu tautsaimniecība un arī lai tas būtu tāds vienmērīgs slogs mūsu valsts tā jau grūtajam budžetam.
Jautājums: Premjeram jautājums, kā sokas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo izskanēja, ka varētu palielināt budžeta deficītu, kas ļautu izvairīties no budžeta grozījumu veikšanas?
Ministru prezidents: Jā, tieši tā. Tas ir būtiskākais jautājums sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tā pozīcija, ar kuru mēs esam gājuši uz sarunām, ir veikt šo papildu izmaksu saistībā ar pensijām uz budžeta deficīta rēķina, jo plānotais budžeta deficīta līmenis nākošgad mums to atļauj. Jāatzīst, ka provizoriskais sarunu rezultāts ir pozitīvs. Mēs par to pozīciju tiešām esam spējuši vienoties un virzāmies uz to, ka varēsim šīs izmaksas veikt, neatverot budžetu, tātad uz budžeta deficīta rēķina caur apropriācijas palielināšanu. Domāju, ja viss ies atbilstoši plānotajam grafikam, jau otrdien mēs varēsim apstiprināt vēstuli Valūtas fondam un papildu Saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju. Otrdien mēs to varēsim apstiprināt valdībā. Tālākais, protams, ir atkarīgs no Tieslietu ministrijas rīcības. Es ceru, ka Tieslietu ministrija nekavēsies un spēs arī dot jau šīs nedēļas laikā juridisko analīzi, kādā veidā šie dokumenti būs jāapstiprina vai citādā veidā jāsaņem Saeimas atbalsts šiem dokumentiem. Šeit mēs situāciju arī zinām – ir bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa vēstule Eiropas Komisijai, kurā skaidri norādīts, ka Tieslietu ministrija uzskata, ka šāda forma – valdības vadītāja un finanšu ministra parakstīts Saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju – nekādā veidā nepārkāpj Latvijas Republikas normatīvos aktus un ka nekāda papildu ratifikācija vai apstiprināšana, vai nosacījumi un tā tālāk šim memorandam nav nepieciešama. Tā ir skaidra Tieslietu ministrijas vēstule Eiropas Komisijai. Tagad mēs zinām, ka Tieslietu ministrija viedokli ir mainījusi. Līdz ar to daudz kas tagad būs atkarīgs, cik ātri Tieslietu ministrija būs spējīga nākt ar šo juridisko analīzi.
Jautājums: Jautājums sakarā ar to, ka tuvojas 13.janvāris. Cik stabila ir valdība un sabiedrība šobrīd?
Valsts prezidents: Vai Jums ir kādas šaubas par valdības stabilitāti vai Jums ir kādas pazīmes, kas liek uztraukties par valdības stabilitāti? Es domāju, ka tādas šobrīd nav. Parasti tie ir opozīcijas paziņojumi, kas ir normālas politiskās cīņas sastāvdaļa. Pagaidām ne no pašas valdības un ne no vienas valdības koalīcijas partijas nav nākuši nekādi signāli, ka viņi vēlas destabilizēt valdību. Tieši otrādāk – ir nākuši skaidri paziņojumi, ka partijas atbalsta šo valdību.
Jautājums: Vai nodarbinātības jautājumā ir noteikti kaut kādi kritēriji, kas būtu šī gada laikā jāizpilda vai, gluži pretēji, ko nedrīkstētu pārsniegt vai sasniegt?
Valsts prezidents: Šodienas skaitļi rāda, ka sevišķi trīs četros piecos mēnešos bezdarbs ir ievērojami pieaudzis. Tātad mums ir grūti atbildēt uz jautājumu, vai šī ir tā maksimālā robeža, ko bezdarbs sasniegs Latvijā. Tas ir pirmais jautājums, kas būtu valdībai jāatbild, bet paralēli tam ir jācenšas radīt darba vietas. Viens ir skaidrs, ka valsts pārvaldē darba vietas neradīsies, viņas netiks mākslīgi radītas, kā kādreiz tas ir dažās valstīs darīts. Bet gluži otrādi – samazināt valsts pārvaldes aparātu. Domāju, ka tuvākajā laikā darba vietas neradīs arī lielie uzņēmumi, jo krīzes laikā ir samazināta darbība, apjomi, ko ražo, ir daudz mazāk un daudzi cilvēki strādā daļēju darba nedēļu vai daļēju darba dienu. Līdz ar to ir grūti meklēt ātrus efektus darba vietu radīšanai. Vislielākais lauks, kur var radīt darba vietas, ir tomēr vidējie un mazie uzņēmumi. Un tas, cik enerģiski un cik aktīvi valdība visus atbalstus šiem vidējiem un maziem uzņēmumiem realizēs, to, cik plaši viņus propagandēs, vārda tiešā nozīmē, propagandēs, stāstīs cilvēkiem, samazinās dažādus vēl joprojām atlikušos birokrātiskos šķēršļus cilvēku pašnodarbinātībai, tas arī parādīs, cik daudz darba vietas mēs paši, tieši, es vēlreiz teikšu, mēs paši, spēsim radīt tuvākajā laikā. Un, protams, kādus pasākumus valdība veiks tieši ekonomikas stimulācijai. Jo ekonomikai būs vajadzīgs darba spēks, katrā ziņā tad bezdarbs mazināsies.
Jautājums: Kas ir darāms šogad, lai neatkārtotos tādi varianti kā pagājušajā gadā, kad vairākkārt tika pieņemti līdz galam tomēr neizvērtēti, neizsvērti lēmumi. Vai ir kaut kādas garantijas, kas ļauj domāt, ka šogad šādi scenārija neatkārtosies?
Valsts prezidents: Ja rūpīgi izanalizē lēmumu pieņemšanas kārtību un procesu pagājušajā gadā, redzam, ka lielāko ļaunumu nodarīja steiga un dažreiz arī mazdūšība atzīt, ka būs jāpieņem grūts lēmums jau savlaicīgi un tad šo lēmumu izdiskutēt pašā valdībā varbūt arī aiz slēgtām durvīm. Un tad nākt sabiedrībā ar pilnīgi skaidru, izsvērtu jau galējo lēmumu. Lielākā nelaime pagājušajā gadā bija, ka jau diskusijas laikā parādījās iespējami un potenciāli dažreiz pat septiņi astoņi un vēl vairāk varianti, kas rada sabiedrībā apjukumu un neuzticēšanos par to, cik kvalitatīvs būs galējais lēmums. Šobrīd mums nekur nav jāskrien. Šobrīd mums ir jau daudz vairāk laika, lai lēmumus pietiekami izdiskutētu pašā valdībā, teikšu vēlreiz, kaut vai aiz slēgtām durvīm. Bet, lai tie lēmumi, kas ir galēji, nāktu ārā sabiedrībai jau kā noteikts ceļš uz noteiktu programmu, uz konkrētu rezultātu. Tad arī uzticība daudz vairāk vairosies.