{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_2189_preseskonference15092009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Valsts prezidents: Jautājums ir, vai šī ārkārtas Ministru kabineta sēde pavirzīja tos procesus, ko sāka pirmā ārkārtas sēde aprīlī, kaut nedaudz uz priekšu. Protams, mērķis bija aplūkot, cik daudz ir paveikts, kādas ir bijušas kļūdas un kādi būtu nākamie soļi. Šis uzdevums šodien ir izpildīts tāpēc, ka protokola lēmumā tomēr tika pieņemti daudzi lēmumi ar konkrētiem termiņiem to izpildei. Galīgo rezultātu mēs varēsim redzēt tikai tad, kad šie termiņi pienāks un materializēsies jau konkrētos lēmumos. Katrā ziņā šis vairs nebija nulles punkts kā aprīlī, kad reformas faktiski vēl nebija sākušās, šis jau bija starpposms. Protams, es vēlējos redzēt daudz precīzāku perspektīvu gan par nākamo, gan par aiznākamo gadu un, kā atklājās sēdes laikā, bieži vien šī perspektīva ir nepieciešama arī par 2013. un 2014.gadu. Tas šajā sēdē pietrūka.
Otru mērķi – tieši informēt sabiedrību par to, kas notiek tai ļoti jūtīgajās sfērās – izdevās panākt. Katram ministram bija iespēja tieši uzrunāt sabiedrību, tieši paust savu viedokli. Šeit dažiem tas izdevās veiksmīgāk, dažiem mazāk veiksmīgi, bet katrā ziņā sabiedrība rūpīgi klausījās un dažas atbildes uz jautājumiem, kas satrauc sabiedrību un ko es bieži dzirdu savās vizītēs Latvijas pilsētās, valsts iedzīvotāji varēja saņemt.
Domāju, ka sēde ielika zināmu pamatu un paātrinājumu budžeta veidošanas procesā. Protams, viss ir atkarīgs no tā, kā process ies tālāk, jo jāatzīst, ka iepriekšējais pusotrs mēnesis ir ar mazu rezultativitāti. Noteikti gribu teikt, ka to, vai šādas sēdes būs arī nākotnē, to rādīs laiks. Šī sēde bija pirmās sēdes turpinājums, un valdība vienā sēdē runāja par ļoti dažādām problēmām. Es mēģināju radīt šo kopskatu par to, kādi ir kopējie valdības uzdevumi. Varbūt rīt, izlasot protokollēmumu, ministriem būs daudz labāka izpratne par to, ka jādara kopā visai valdībai.
Jautājums: Sēdes sākumā Jūsu secinājumi bija kritiski, piemēram, līdz šim maģiskais apzīmējums „strukturālās reformas” asociējas ar algu, pensiju samazināšanu, ar lineāru izdevumu griešanu. Vai sēdes gaitā Jums radās tāda pārliecība, ka tā ir ne tikai cilvēku asociācija, bet tā tas pa lielam ir arī viss?
Valsts prezidents: Tas iemesls, kāpēc tas tā ir, ir vidēja termiņa vīzijas trūkums. Visi ministri ir tik ļoti koncentrēti uz to, kas jādara šodien un bija jādara vakar. Šajās reformās šajā gadā nav bijis nekā pozitīva, bet ir, kā Jūs teicāt, algu samazinājumi, skolu un slimnīcu pārstrukturēšana un slēgšana. Tiem pozitīvajiem rezultātiem būtu jābūt nākamajā gadā, varbūt par 2011.gadā, un šī vīzija ir jādod, jo tā, pirmkārt, motivēs ierēdņus strādāt, jo pastāvošajā neziņā arī ierēdņi nestrādā ar pilnu atdevi. Otrkārt, tā sniegs motivāciju strādāt un iespēju pilnveidot sistēmu tiem, kas šajā sistēmā strādā – skolotājiem, ārstiem. Ne par velti šeit bija diskusija par cilvēkresursiem medicīnā – ko mums dod viena programma, kas pēc Kera kunga vārdiem ir sabrukusi, vai, kā saka ierēdņi, guļ kaut kur plauktā. Šai programmai ir jāstrādā, lai nebūtu šo negatīvo efektu, ka labas kvalitātes speciālisti pamet valsti, proti, nav kas par viņiem rūpējas.
Tāpat mani neapmierināja atbilde par to, ko darīt ar Rīgas 1.slimnīcas augsti kvalificēto kolektīvu vai dažiem mikrokolektīviem, kas tur ir. Nevar teikt, ka tas ir sociālās nodrošināšanas jautājums un Rīgas Dome viņiem sameklēs darbu! Tas ir Veselības ministrijas uzdevums pirms šāda ļoti jūtīga, nepopulāra un smaga lēmuma pieņemšanas parūpēties par to, lai šī pastāvošā medicīnas vērtība, šie mikrokolektīvi ar unikālo pieredzi tiktu veiksmīgi pārstāvēti citos kolektīvos, kas tagad veido veselības aprūpi Rīgā. Daudz jautājumu palika neatbildēti, un es arī negaidīju, ka pilnīgi visus jautājumus atbildēs, bet es gribēju, lai mūsu valsts iedzīvotāji un visi šajos procesos iesaistītie saņemtu vismaz dažas atbildes uz jautājumiem, kas viņus uztrauc, lai mazinātu to uztraukumu un neziņu, kāds brīžiem valda sabiedrībā.
Jautājums: Vai, Jūsuprāt, iedzīvotājiem radās pārliecība, ka tās reformas notiek viņu labā? Kur ir tas ieguvums, par ko Jūs runājāt, kas atklāti jāstāsta un kas jāskaidro? Kas būs šis ieguvums? Pagaidām tā ir slēgšana, samazināšana.
Valsts prezidents: Šajā sēdē bija viens otrs mēģinājums pavērt šo jautājumu. Man šķiet ministriem pietrūka drosmes pateikt to, ko viņi faktiski paši zina, jo vienkārši šobrīd sabiedrība saka, ka tas viss ir negatīvs un rezultāti būs tikai nākamā gada beigās vai 2011.gadā. Šo ilgtermiņa vīziju tomēr vajag sasniegt, un varbūt pie tā ir vērts atgriezties vēl un vēl, jo, ja nebūs sabiedrības līdzdalības, tad nebūs arī nekāda pozitīva efekta. Tomēr tie ir valsts garantēti pakalpojumi – izglītība, veselības aprūpe – un valstij ir jārūpējas par šo pakalpojumu kvalitāti. Savukārt pilsoņiem ir jāsaprot, cik daudz valsts var atļauties, kad varēs atļauties vairāk, un jārada viņiem apziņa, ka ar šīm reformām viņiem netiks kaitēts. Tas nav vienas sēdes uzdevums.
Jautājums: Prezidenta kungs, turpinot Jūsu iesākto domu, ka ministriem pietrūka drosmes, Jūs sēdes sākumā aicinājāt visus runāt saprotamā valodā. Vai, Jūsuprāt, ministriem tas šobrīd izdevās?
Valsts prezidents: Tas būtu jāpajautā iedzīvotājiem. Un jājautā jums, kas vēroja šo sēdi un ir piedalījušies vairāk sēdēs nekā es. Es piedalos, iespējams, trīs reizes gadā. Bija lietas, ko man izdevās viegli saprast, zinot šos tematus, bet bija lietas, ko arī man bija grūti saprast. Piemēram, pēdējais jautājums par Eiropas fondiem. Bija tik daudz pretrunu, kas diskusijas gaitā radās. Bet pozitīvi ir tas, ka par dažiem jautājumiem ministri vienojās – viņi ienāca sēdē ar atšķirīgiem viedokļiem, bet sēdes laikā novienojās par kaut ko vienu. Tā bija viena pozitīva zīme, bet, protams, ir nepieciešams pajautāt uzņēmējiem un pašvaldībām, vai viņi saprata, ka pozitīvi soļi ir un ko būs iespējams saņemt uzreiz pēc 2010.gada 1.janvāra, jo lielākā daļa no šiem pozitīvajiem aspektiem stājas spēkā no nākamā gada.
Bet, ja Jūs atceraties, ka pirmā reakcija par PVN un uzņēmumu ieņēmumu nodokli, par avansiem jau sen atpakaļ bija negatīva – to nespēs izdarīt, tie ir papildu zaudējumi budžetam. Šodien mēs redzam, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka ar 1.janvāri šī reforma notiks.
Jautājums: Tā nu gluži nav. Viņi vienojās 2010.gada kontekstā valdības sēdē.
Valsts prezidents: Protokollēmumā rīt to varēsiet izlasīt, tur tas bija diezgan skaidri noteikts.
Jautājums: Šīs valdības sēdes mērķis nebija nospraust mērķus un plānu, uz kuru balstīt budžetu, kas kavējas un vai to vispār bija iespējams izdarīt, trūkstot trim Tautas partijas ministriem un tās partijas ministriem, kas jau ceturtdien bloķēs balsojumu? Viens no mērķiem, kā Jūs minējāt, bija, lai valdība pēc sēdes iznāk vienota. Kā tas var notikt, ja nav kas nāk?
Valsts prezidents: Es tomēr vērtēšu valdību kā vienotu veselumu. Protams, ka ir pilnīgi nožēlojami, un es esmu vīlies tādēļ, ka politiķi un ministri neizmanto šo iespēju paust savu viedokli un piedalīties šajās diskusijās. Tomēr, kā mēs redzējām, diskusija gāja uz priekšu arī bez viņiem. Viņu viedoklis palika mums nezināms, bet tie ministri, kas piedalījās diskusijā, bija ļoti aktīvi.
Jautājums: Varbūt valdība var iztikt bez Tautas partijas?
Valsts prezidents: Es domāju, šodien nerunāsim par to, bez kā valdība var iztikt, bet drīzāk par to, kas valdībai nepieciešams. Un valdībai ir vajadzīgs labs starts budžeta sagatavošanai. Protams, rīt un parīt pati valdība, atsevišķi ministri un varbūt arī valdības koalīcija vērtēs to, vai šis starts ir dots un vai mēs zinām, kur jābūt finišam.
Jautājums: Vai tas starts ir iespējams bez šādas vienotības? Iespējams, ka tas, ka ministri ir atvaļinājumā, jau kārtējo reizi ir attieksmes demonstrēšana.
Valsts prezidents: Bet atcerēsimies tomēr profesora Ķīļa prezentāciju, kur bija teikts, ka tas, ka slikti uzsākts budžeta pieņemšanas process atstāj negatīvu iespaidu ne tikai uz valdību un konkrētām ministrijām, bet arī uz sabiedrību. Un tas nu gan ir jāsaprot. Es ļoti vēlējos, lai arī valdība diskutētu ar šo profesora Ķīļa ziņojuma fonu, lai sajustu to, kādas ir tendences sabiedrībā, ko sabiedrība akceptē, ko sabiedrība grib dzirdēt un kāda ir sabiedrības attieksme pret daudziem procesiem. Es domāju, tas bija tas vērtīgākais, un daži ministri tajā ieklausījās vairāk un daži mazāk, daži varbūt nedzirdēja, bet šis bija mēģinājums panākt to atgriezenisko saiti, kas ir ļoti nepieciešama valdībai ar sabiedrību.
Jautājums: Vai, Jūsuprāt, valdībā šodien sniegtā informācija varētu kaut kā mazināt iespējamos protestu draudus? Vai reformas tika izskaidrotas tā, ka cilvēki saprot, ka valdība tiešām labi strādā un nav nepieciešams iziet ielās?
Valsts prezidents: Es noteikti nesaistītu šo valdības sēdi ar darbu, lai novērstu sociālos nemierus. Dialogs ar sociālajiem partneriem un sabiedriskajā organizācijām valdībai būs jāturpina. Ne jau vienā dienā mēs varam novērst to, kas sabiedrībā rada uztraukumu. Drīzāk otrādi. Šis,iespējams, varētu būt pirmais labais piemērs, ka jānāk ir ar savu pozīciju, to ir jāstāsta un cilvēki visu laiku ir jāiesaista šajā procesā. Tas, kas rada satraukumu, ir neziņa un nenoteiktība. Pirmkārt, jau tā ir neziņa par nākamā gada budžetu. Tajā brīdī, kad šis budžets būs pieņemts, nenosvērtība, neziņa un satraukums beigsies, arī ekonomiskais stāvoklis no tā daudz iegūs. Pat daži tie termiņi, kas tika noteikti, piemēram, 1.oktobris ļaus mums skaidri jautāt, vai konkrētā apņemšanās ir izpildīta.
Jautājums: Vai pēc šīs sēdes Jums ir pārliecība, ka šī valdība spēj pieņemt budžetu un Jums nenāksies atkal iejaukties, kā Jūs to darījāt budžeta grozījumu gadījumā?
Valsts prezidents: Valdība šodien pieņēma pietiekami daudz lēmumus un pierādīja, ka rīkoties tā ir spējīga. Cik tā būs rīkoties spējīga, pieņemot konkrēto budžetu, un kādas būs politiskās spēles, to ir grūti prognozēt, bet es guvu pārliecību, ka budžetu valdība spēj izveidot. Un es aicinu jebkuru politiķi saprast, ka sīki ķīviņu un, būsim atklāti, pēdējo nedēļu un pēdējo mēnešu, varbūt pat gadu garumā Latvijā izpaužas tādu sīku ķīviņu tradīcija, no tās būtu jātiek vaļā jau šodien, jo faktiski ir jākoncentrējas uz strīdiem par nopietniem jautājumiem.
Jūs dzirdējāt arī uzņēmēju pārstāvjus, un viņi grib skaidrību. Viņi nejūtas arī droši, ka tie lēmumi, ko valdība deklarējusi, nemainīsies. Viņi gaidīs 1.oktobri, šo ziņu par nodokļiem, un valdībai ir šajā dienā jānāk klajā ar skaidru pozīciju.