{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_1984_Dombrovskis03062009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Valsts prezidents: Šodien ar Ministru prezidentu mēs pārspriedām to, kā veicas ar ES struktūrfondu apguvi, cik daudz struktūrfondu ir apgūti, kā valdība varētu rīkoties un rīkosies turpmāk, lai nodrošinātu līdzfinansējumu un samazinātu birokrātiskos šķēršļus. Par šo pašu jautājumu es šodien klausīšos Saeimas atbildīgās komisijas sanāksmi, lai tiešām sekotu līdzi, kas notiek ar struktūrfondiem, un vai mēs tiešām šo vienīgo ekonomikas stimulācijas paketi izmantojam lietderīgi un mērķiem, kam tā ir domāta.
Otrs temats. Es, protams, apsveicu Ministru kabinetu ar to, ka uz Saeimu vakar tika virzīti grozījumi Krimināllikumā par to, ka kriminālatbildība pienāksies par pārkāpumiem partiju finansēšanā lielos apmēros. Ceru, ka Saeimas deputāti nevilcināsies ar šī jautājuma tālāku izskatīšanu un arī lēmuma pieņemšanu.
Un, protams, es informēju Ministru prezidentu par sanāksmi, kas šodien bija Rīgas pilī par krāpšanām Rīgas pilsētas un sevišķi vecpilsētas restorānos, kurās cieš ne tikai ārzemnieki. Klāt bija gan ģenerālprokurors, gan policijas vadība, gan pašvaldības policijas vadība, gan Rīgas mērs, gan iekšlietu ministre. Un mani pārsteidza tas, cik „bezzobainas” ir Valsts policija un arī Rīgas pašvaldība, lai likvidētu šo kauna traipu no Vecrīgas.
Mēs ar Ministru prezidenta kungu vienojāmies, ka mēs abi rīkosimies, ne tikai runāsim. Es pieprasīju divu nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus visiem likumu grozījumiem, kas ir nepieciešami, lai pašvaldība varētu rīkoties un tai būtu brīvas rokas. Ja būs nepieciešams, tad to pašu darīs arī Ministru prezidents. Tāpat gaidu arī skaidru grupas darba plānu, ko darīs tiesībsargājošās iestādes. Tas ir vienkārši nepieļaujami, ka mums ir nesodāmība, krimināla nesodāmība, ka policija ir tik bezspēcīga šajā lietā, un, ka šāds jautājums ir jāapspriež Valsts prezidenta rezidencē. Tātad tas jau ir pārāk tālu aizgājis.
LNT: Vai, Jūsuprāt, ir pareizi, ka valdība Saeimā ir iesniegusi tik nepilnīgu budžetu, ka deputāti sāk darbu pie tā, nezinot kāds būs gala budžets. Jo pirms otrā lasījuma to visticamāk sagaidīs vēl ievērojami izdevumu samazinājumi?
Valsts prezidents: Tā noteikti ir valdības atbildība, kādu tieši budžeta projektu valdība iesniedz. Bet tā ir arī Saeimas atbildība, kādu budžetu Saeima apstiprina, par kādu budžetu nobalso. Tādēļ šajā procesā ar otro lasījumu, kurā varētu būt gan lielas diskusijas, gan arī varbūt viens otrs radikāls lēmums, mums ar to ir jārēķinās. Galvenais, lai šis budžets būtu tā sabalansēts, lai atbilstu tam ekonomikas glābšanas plānam, kurš ir saskaņot starp Latvijas valdību un Starptautisko valūtas fondu.
Delfi: Mans jautājums ir saistībā ar vēlēšanām. Vai pats piedalīsieties un ko varat ieteikt iedzīvotājiem izvēloties nākamos pašvaldības deputātus un Latvijas pārstāvjus Eiroparlamentā?
Valsts prezidents: Noteikti piedalīšos. Jau iepriekšējās vēlēšanās parādīju savu pasi, kurā ir pilnīgi visi zīmodziņi no vēlēšanām, cik ir iespējami, kā kolekcija. Bet katram pilsonim ir jāpiedalās vēlēšanās. Un jo grūtāka ir situācija, gan ekonomiskā, gan arī sadzīviskā un sociālā, jo pilsonim jābūt aktīvākam. Šobrīd ir jāpanāk tas, lai pilsoņi noteikti aizietu uz vēlēšanu iecirkņiem un izdarītu savu izvēli. Izvēli, kuras izdarīšanai viņi ir novērtējuši situāciju savā novadā, savā pilsētā un uzticējušies kādam konkrētam cilvēkam vai politiskajam spēkam, kas, pilsoņuprāt, spēs izvest mūsu valsti no ekonomiskās krīzes un arī atrisināt tos pašvaldības reorganizācijas uzdevumus, kas šobrīd stāv priekšā – gan reģionālā reforma, tātad jaunie novadi.
Ir daudz lielāka izvēle un tas, kurš pastāvēs maliņā pēc tam noteikti būs neapmierināts un nevarēs nevienu vainot, jo tādā gadījumā pilsonis būs upurējis savas vienīgās politiskās tiesības, kas viņam tiek dotas un, faktiski, ir arī viņa pienākums. Tāpat ir jāpadomā, kurš veiksmīgāk risinās skolu reformu un kurš risinās veselības aprūpes reformu. Šajās vēlēšanās kā nevienās iepriekš ir svarīga tieši pilsoņu piedalīšanās un viedokļa paušana, jo ļoti daudz nākamajos trīs mēnešos būs atkarīgs tieši no jaunievēlētajiem deputātiem, vai dzīve ies augšup vai lejup. Un nebūs tā, ka pilsonis nevar ietekmēt šo procesu. Pilsonis vistiešākajā veidā ietekmē šo procesu. Neapmierinātība varētu būt tikai tad, ja kāds ir stāvējis malā.
Delfi: Kā Jūs vērtējat to, ka vismaz Rīgā varētu uzvarēt tā dēvētās krievvalodīgās partijas?
Valsts prezidents: Ja visi ies uz vēlēšanā un ideālajā variantā būs vairāk nekā 80 procentu vēlētāju līdzdalība, tā precīzi atspoguļos to situāciju, kāda Rīgā ir - kādi politiskie spēki ir gatavi uzņemties atbildību, un ne tikai gatavi, bet arī, kurus politiskos spēkus pilsoņi atbalsta. Varbūt es nosaucu fantastisku skaitli, 80 procentu dalība, jo līdz šim tā ir bijusi starp 50 un 60 procentiem, kas nozīmē, ka Rīgas likteni izšķir ne vairāk kā ceturtā daļa no tās iedzīvotājiem. To nedrīkst pieļaut, visiem ir jāiet uz vēlēšanām
TV3: Premjers ir paudis viedokli, ka eiro ieviešana tiek atlikta uz 2013.gadu un faktiski šis stratēģiskais mērķis kā liecina signāli no Latvijas Bankas varētu tikt apdraudēts, jo citi rādītāji varētu pasliktināties. Vai Jūs nesatrauc šādi paziņojumi?
Valsts prezidents: Sākšu ar vēsturi. Stratēģiskais mērķis bija eiro ieviešana 2008.gada 1.janvārī. Mēs to neesam izdarījuši, tātad mūsu valdības, kas strādāja līdz 2008.gadam nav to izdarījušas. Tas mums radīja ļoti daudz problēmu, kad pasaulē sākās finanšu un ekonomiskā krīze. Tas rada problēmas vēl šodien, problēmas, bez kurām mēs varējām iztikt. Tāpēc mērķis – eiro 2012.gadā vai 2013.gadā - ir pilnīgi noteikts un tam jābūt atbalstam gan no valdības puses, gan no Latvijas Bankas puses, gan no uzņēmēju un sabiedrības puses. Jo tālāk mēs atliksim šī mērķa izpildi, jo vairāk grūtību mums būs priekšā. Pašu radītu grūtību, nevis kāda cita radītu.