Valsts prezidents: Labdien, cienījamie žurnālisti! Laika premjeram šodien ir maz, tāpēc mēs ātri atbildēsim uz jūsu jautājumiem. Šodien mēs pārrunājām manas vizītes rezultātus Armēnijā un Gruzijā. Premjers savukārt ziņoja par sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu. Protams, šodien mums bija arī 4.maija Goda komitejas pirmā sanāksme. Tās bija galvenās tēmas, mēs esam atvērti jūsu jautājumiem.
Jautājums: Šlesera kungs šodien ir runājis, ka piedāvā veidot jaunu valdību un no nākamā gada februāra sākt sarunas. Sakiet, vai, Jūsuprāt, prezidenta kungs, situācija Latvijā ir tiktāl nobriedusi, ka vajadzētu sākt runas par jaunas valdības veidošanu? Kā Jūs vērtējat Šlesera kunga komentārus?
Valsts prezidents: Katrā ziņā Šlesera kungs ir opozīcijas politiķis, un opozīcija ar šādiem paziņojumiem nāk klajā samērā bieži. Opozīcijas uzdevums tomēr ir atgriezties pie varas. Tā kā es uzskatu, ka tas ir jāskatās vairāk kontekstā ar to, kādi ir Šlesera kunga politiskie mērķi un kādi ir viņa partijas politiskie mērķi. Bet tas nav saistāms ar valdības, koalīcijas stabilitāti.
Jautājums: Prezidenta kungs, cik patlaban stabila Jums šķiet koalīcija, ņemot vērā, ka Tautas partija šodien ignorēja un neatnāca uz koalīcijas sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem?
Valsts prezidents: Vispirms tas liecina par Tautas partijas attieksmi pret sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, par to, cik viņi nopietni vai nenopietni izturas pret Latvijas valsts saistībām. Bet valdība šajās sarunās ir panākusi tādu progresu, kādu to ir vēlējusies, un to jums noteikti precīzāk pastāstīs Dombrovska kungs savā atbildē uz šo jautājumu.
Ministru prezidents: Vai Jums šķiet, ka koalīcija ir stabila?
Valsts prezidents: Nav nekādu pazīmju, lai stabilitāte šeit būtu apšaubāma.
Jautājums: Ārlietu ministrs ir sacījis, ka Latvijai būtu jāizvērtē iespējas dot papildu ieguldījumu misijai Afganistānā. Vai, Jūsuprāt, Latvija šobrīd var atļauties vēl kaut kādas papildu iespējas vai nē? Vai ir labi tā, kā ir?
Valsts prezidents: Latvija pilnīgi noteikti ir paziņojusi, ka tā saglabās savu karaspēka kontingentu Afganistānā tieši tādā pašā apjomā, kā tas ir līdz šim. Šobrīd mūsu finanšu iespējas neļauj palielināt militāro kontingentu Afganistānā, bet ir pārrunas arī ar valdības vadītāju par to, ka mēs varētu sūtīt papildu civilos speciālistus, kas nebūtu lielā skaitā un ko Latvijas valsts varētu atļauties.
Jautājums: Man ir jautājums par Jūsu vakardienas paziņojumu, ka gan premjeram, gan ministriem ir jāiet pie cilvēkiem, kas protestē pie Ministru kabineta ēkas. Līdz šim neviens, izņemot veselības ministri, pie protestētājiem nav bijis. Kā Jūs komentējat to?
Valsts prezidents: Manuprāt, ja cilvēki ir uzcēluši teltis pie valdības ēkas, viņi vēlas kaut ko pateikt valdībai un tās locekļiem. Un cilvēki vēlas arī kaut ko pajautāt. Viņi var saņemt šīs atbildes tikai tad, kad ministri vai valdības dalībnieki pie viņiem ierodas un atbild uz šiem jautājumiem. Tas ir vistiešākās komunikācijas ceļš un parasti tas ir visefektīvākais, un tad nav jārunā par to, ko tad īsti viņi tur grib un ko tad mēs īsti varam, bet ir dialogs no paša sākuma, un varbūt tās teltis pēc dažām dienām tiktu noņemtas.
Jautājums: Prezidenta kungs, vai arī Jūs pats negribat aiziet pie šiem cilvēkiem?
Valsts prezidents: Es apsvēršu šo iespēju, bet iepriekšējās divas nedēļas es diemžēl neesmu bijis Latvijā. Es biju vizītē Gruzijā un Armēnijā. Iespējas vēl būs!
Jautājums: Jautājums saistībā ar 4.maija svinībām, par šo Goda komiteju. Vai, Jūsuprāt, valsts budžetā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai nākamgad šos 20 gadus atzīmētu vērienīgi? Vai, Jūsuprāt, ir jāatzīmē vērienīgi? Jautājums par to, vai budžetā atradīsies nauda, varbūt būtu jautājums arī Dombrovska kungam.
Valsts prezidents: Pirmkārt, mums ir jāatbild uz jautājumu, kas ir vērienīgi. Tātad šie svētki noteikti nav jāsvin pompozi, jo šobrīd mēs to nevaram atļauties. Bet 4.maija svētki ir jāsvin! Tā ir mūsu neatkarības atjaunošanas diena. Tā ir tā diena, kad tika radīta tā valsts, kurā mēs šodien dzīvojam, radīta tā brīvība, kurā mēs šodien dzīvojam, un tā demokrātija, kurā mēs šodien dzīvojam. Un svarīgi šajos svētkos ir pēc būtības iesaistīt katru Latvijas iedzīvotāju, katru ģimeni, katru novadu. Tā, lai šie svētki būtu mūsu visas Latvijas svētki, lai tie nebūtu tikai svinīga sēde vai zinātniska konference par tēmu – kas tad īsti bija 4.maijs. 4.maijs ir jāsajūt katram Latvijas iedzīvotājam. Katram savā mājā, savā sirdī! Tieši tā ir jādomā svētku veidotājiem. Tieši par to domā arī Goda komiteja, nevis par to, cik daudz finanšu tas prasīs un kurš tos organizēs. Goda komiteja runā par to, kāda ir šo svētku ideja, kāda ir tā kopīgā lieta, par ko mēs vienojāmies 4.maijā un kā mēs to atceramies 4.maijā, un kā mēs to nododam nākamajām paaudzēm.
[Vēršas pie žurnālista] Cik Jums bija gadu 4.maijā? Atceraties?
Žurnālists: Neatceros.
Valsts prezidents: Lūk, tātad svētki ir vajadzīgi arī Jums, lai saprastu to, ko mums visiem ir devis 4.maijs. Un, lai mēs šobrīd novērtējam to, ko mums ir devis 4.maijs. Tie, kas 4.maiju izveidoja un radīja šos priekšnoteikumus, lai Latvija būtu brīva valsts, tie jau to saprot. Jāsaprot ir visiem pārējiem!