{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_2179_Premjers2.09.2009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Valsts prezidents: Labdien! Ir sācies septembra mēnesis, un tas nav tikai mācību gada sākums, tas reizē ir arī ražas novākšanas sākums. Tas arī faktiski ir ļoti svarīgs mēnesis, kad atsākas gan Saeimas darbība, gan valdība sāk strādāt daudz intensīvāk.
Šobrīd mums jāatzīst, ka stāvoklis valstī ir grūts. Visas šīs reformas, kas tiek veiktas gan medicīnā, gan izglītības sistēmā, gan arī valsts pārvaldē, iet grūti, ar dažādiem panākumiem un reizē ar dažādām kļūdām. Iedzīvotāji ļoti ieinteresēti šajos procesos, jo tie tieši skar viņu dzīves, skar viņu ģimenes. Tāpat darbs pie nākamā gada budžeta, liekas, ieiet savā noslēguma fāzē. Mēs atcerēsimies – pēc likuma valsts budžetam ir jābūt Saeimā 1.oktobrī. Tātad palicis mazāk nekā mēnesis.
Visi šie procesi reizē ir grūti, bet tajā pašā laikā obligāti veicami tajā plānā, ko valdība ir sastādījusi, lai izvestu valsti no tās ekonomiskās krīzes, kādā šobrīd mēs esam. Arī sabiedrībā ir daudz jautājumu, kā to pierādīja Bauskas epizode. Tātad nebūt ne viss ir skaidrs. Nebūt ne visas darbības, ko dara konkrētas ministrijas vai konkrēti ministri, vai konkrēti ierēdņi, ir saprotamas sabiedrībai. Es domāju, ka vienīgais veids, kā pārkļūt pāri grūtībām, ir pēc iespējas vairāk informācijas. Reizē ir jābūt arī tādiem noteiktiem etapiem, kad darbs tiek vērtēts. Jūs paši ļoti bieži uzdodat man jautājumu, kā es vērtēju valdības darbību, kā es vērtēju kāda ministra darbu, kā es vērtēju Ministru prezidenta darbu. Šie jautājumi ir loģiski, bet, manuprāt, tie nav jāuzdod katru dienu, bet jābūt ir tādiem noteiktiem termiņiem, kad šis darbs tiek vērtēts.
Šodien šajā garajā sarunā ar Ministru prezidentu pārrunājām visus šos jautājumus – gan par esošām strukturālām reformām, gan par jaunā gada budžeta veidošanos, gan arī par to, cik radoša, konstruktīva gaisotne ir valdošajā koalīcijā.
Esmu pieņēmis lēmumu 15.septembrī izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības un sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi, kurā tieši runāt par tiek pašiem jautājumiem, par kuriem tika runāts aprīlī ārkārtas sēdē, kura notika pēc manas iniciatīvas. Tātad – kur šobrīd ir veselības aprūpe, padarītā vērtējums un turpmākā rīcība kontekstā ar nākamā gada budžetu. Tāpat, kur ir Izglītības un zinātnes ministrija, kur ir valsts pārvalde šajā etapā. Novērtēt to, kas ir paveikts piecos mēnešos un viennozīmīgi iezīmēt tos pasākumus, kas veicami turpmāk un kā tas ietekmēs nākamā gada budžetu. Jo vēlreiz atkārtošu – 2010.gada budžeta pieņemšana ir pats svarīgākais uzdevums valdībai un arī mūsu valstij. No tā ir atkarīgs, cik veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi dzīvosim nākamajā gadā un kā mēs iziesim arī no krīzes. Šī sēde būs atklāta, jo atšķirībā no iepriekšējās aprīļa sēdes, kad tuvojās vēlēšanas, un es ļoti baidījos no priekšvēlēšanu populisma, šobrīd nekas slēpjams diskusijās ne ministriem, ne arī atbildīgām amatpersonām nebūs. Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, ka sabiedrība un arī jūs uzzināsiet, kur mēs šobrīd esam un kurp mēs šobrīd ejam. Ministru prezidents ir atbalstījis šo manu lēmumu, un mēs esam vienojušies par datumu. Tas ir 15.septembris plkst. 14:30.
Jautājums: Līdzīgi kā Jūs teicāt par vērtēšanu, kad 15.septembrī Jūs prasīsiet no valdības darbu, arī Valsts kontrole ir nesen norādījusi, ka atalgojuma fondi nav samazināti, tikai uz papīra vai kā citādāk pārbīdīti skaitļi. Jūs šodien arī ar Zalāna kungu runājāt par kārtējiem plāniem, kas, man liekas, ir apritē vairākus mēnešus sabiedriskajā telpā. Vai ir kaut kādi konkrēti norādījumi, ko šo divu nedēļu laikā valdībai būtu konkrēti jāatbild - ka mums nākamajā gadā būs tik un tik ministriju, būs tik un tik darbinieku un būs noteikts budžets ar citām valsts funkcijām?
Valsts prezidents: Protams, visjutīgākais ir valsts atalgojuma jautājums, jo vēl šobrīd mūsu valstī valsts pārvaldē nav vienota, viegli saprotama un vienlīdzīga atalgojuma sistēma. Šis ir arī viens no punktiem, ko prasa Starptautiskais valūtas fonds un prasa, lai šāda sistēma valstī būtu un labi funkcionētu jau no 1.janvāra. Tātad – nav nemaz tik daudz laika palicis. Protams, es domāju, ka tas ir tīrs valdības kompetences jautājums, bet mēs visi vēlamies redzēt, lai atalgojumu sistēma būtu hierarhiska – jums ir vairāk atbildības, jums ir vairāk pienākumu, jums ir lielāks atalgojums un lai tā būtu samērojama no vienas ministrijas uz otru ministriju. Uz jautājuma otro pusi par strukturālām valdības un Ministru kabineta izmaiņām, tas, protams, pirmkārt ir valdības vadītāja kompetences un atbildības jautājums. To nevar izveidot ne no malas sabiedriskā organizācija, to nevar izveidot arī konkrēta partija, šajā brīdī premjera partija, to nevaru ietekmēt arī es. Manuprāt, tas ceļš, kas mums ir ejams, ir diskusija pašā valdošajā koalīcijā par to, kāda varētu būt Ministru kabineta reorganizācija. Jo tomēr saskaņā ar Latvijas Satversmi un arī saskaņā ar pieņemto tradīciju Ministru prezidents ir tas, kas izsaka savu viedokli, savu redzējumu un arī savu plānu par valdības kabineta uzbūvi un struktūru. Es domāju, ka šobrīd tur ir, protams, daudz principu, nekādu konkrētu plānu nav. Joprojām, tāpat kā janvārī, ir tikai principi. Par šiem principiem un dažiem priekšlikumiem katrā ziņā būtu noteikti intensīvi jādiskutē pašā valdošajā koalīcijā. Lēmumu pieņem, protams, Ministru prezidents.
Jautājums: Man bija jautājums par Augtākās tiesas priekšsēdētāju Ivara Bičkoviča pilsonības lietu. Vai tā situācija, kas šobrīd ir izveidojusies, ka viena iestāde ir atzinusi, ka tur ir bijušas kaut kādas iespējamas pretlikumīgas darbības pilsonības iegūšanas lietā un lieta ir jānosūta izskatīšanai tiesai. Un nākamajā mirklī Tieslietu ministrija paziņo, ka viņi pārņem šo lietu savā izskatīšanā un pēc tam atdod atpakaļ Naturalizācijas pārvaldei un tad tā lieta tiek vienkārši izslēgta. Vai šī lieta nerada kādas šaubas un nemet šaubu ēnu pār Augstākās tiesas priekšsēdētāju un tiesu varu kopumā?
Valsts prezidents: Jebkuru šādu situāciju, kur kādam ir šaubas, var kliedēt, vienīgi pilnībā publiskojot tos dokumentus, kas ir Tieslietu ministrijas rīcībā un arī publiskojot savus slēdzienus. Tad mēs varēsim izdarīt arī kādus secinājumus. Katrā ziņā Bičkoviča kungs tika vētīts pirms viņa ievēlēšanas Saeimā pietiekami plaši arī plašsaziņas līdzekļos. Šobrīd, ja bijušas kādas šaubas, tās vienīgi var kliedēt ar pilnīgu atklātību.
Jautājums: Es gribēju jautāt par Rozentāles kundzi. Viņai rītdien ir plānota viesošanās Bauskā, bet viņa vēl aizvien neplāno tikties ar iedzīvotājiem. Kā Jūs to vērtējat?
Valsts prezidents: Bauskas notikums viennozīmīgi parādīja, ka informācijas trūkums un iedzīvotāju informēšana par to, kādi tad ir konkrētās Bauskas slimnīcas reorganizācijas būtība, kā tas ietekmēs medicīniskos pakalpojumus konkrēti Bauskas iedzīvotājiem novērtē tā, ka iedzīvotāji stihiski reaģē. Protams, kompetentākais cilvēks, kas var atbildēt uz šiem iedzīvotāju jautājumiem, ir veselības ministrs. Un, protams, neviena policijas vienība nevar atbildēt uz šiem jautājumiem. Tāpēc, manuprāt, uz Bausku jābrauc steidzīgi, jātiekas ar visām ieinteresētām pusēm, jāskaidro, jāizprot arī, kāpēc šāds konflikts tur vispār radās. Bet, protams, tas viss ir pašas Rozentāles kundzes ziņā.
Jautājums: Bet ko darīt, ja viņa to nevēlas, ja viņa saka, ka netiksies ar iedzīvotājiem, ka darba kārtībā nav iekļauta šāda tikšanās?
Valsts prezidents: Atkārtošu, ka tā ir viņas izvēle, bet, manuprāt, iedzīvotāji ir tie, kas saņem medicīnisko aprūpi un ir ieinteresēti, kāda tā būs un viņiem ir tiesības saņemt atbildes no tiem, kas organizē veselības aprūpi konkrēti Bauskā.
Jautājums: Man ir jautājums par Nila Ušakova vizīti Maskavā. Vai, Jūsuprāt, ir pareizi, ka tikšanās laikā ar Krievijas valsts amatpersonām viņš pārrunās arī jautājums, kas ir saistīti ar abu valdību savstarpējiem līgumiem. Viņš ir Rīgas mērs. Kāpēc viņam jārunā par valdības jautājumiem?
Valsts prezidents: Katrā ziņā Ušakova kunga vizītes programmu sastāda pats Ušakova kungs un tā ir Rīgas pilsētas mēra vizīte. Bet, ja mēs paskatīsimies uz starptautisko praksi, tad valsts amatpersonas, arī es, pieņem gan ministrus, gan sabiedriskās organizācijas, gan arī pilsētu mērus. Tas ir atkarīgs no amatpersonas, kas ir pieņemošajā pusē, un kādas pilnvaras vai deleģējumus šādām delegācijām parasti nedod ne Ārlietu ministrija, ne arī Valsts prezidents.
Jautājums: Bet vai viņam būtu jāpārrunā tās lietas, kas Latvijai un Krievijai tomēr ir tādi domstarpību jautājumi?
Valsts prezidents: Starptautiskajās attiecībās svarīgi ir ievērot paritātes principu un arī skaidri ievērot to, ka katrs jautājums tiek pārrunāts un lemts atbilstošas kompetences līmenī. Pilsētas mēram nav atbilstoša kompetence, lai viņš varētu lemt vai runāt Latvijas vārdā par jautājumiem, kas nav viņa kompetencē.
Jautājums: Bijušie Valsts prezidenti ir izplatījuši paziņojumu, ka viņus satrauc situācija augstākās izglītības jomā. Vakar arī LIZDA pārstāvji sacīja, ka skolotāji ir gatavi streikot arī ilgāku laiku. Kā Jūs vērtējat tās reformas, kas notiek izglītības nozarē, un vai Jūs saredzat kādus risinājumus?
Valsts prezidents: Šie jautājumi ir arī viens no iemesliem, kādēļ es vēlos redzēt šajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē jautājumu par izglītību, kādas strukturālās izmaiņas tiek plānotas un nepieciešams plānot gan augstākajā izglītībā, gan arī pamatizglītībā. Tas tiešām būs šīs Ministru kabineta sēdes jautājums, un, protams, ir divas nedēļas laika, lai ministrija varētu sagatavot šo jautājumu un arī izpētītu, kāpēc šāds aicinājums reformēt augstāko izglītību ir šobrīd tapis. Manuprāt, ir skaidri jāzina, kuras ir prioritārās izglītības sfēras, kurās mēs vairāk ieguldīsim līdzekļus, nevis mazāk, jo tās ir svarīgas mūsu valsts attīstībai un tautsaimniecībai. Un jābūt skaidram, kuras nav prioritāras un kurās varam rīkoties taupīgāk. Tāpat jārunā par to, cik racionāla ir augstāko mācību iestāžu struktūra un kā tā būtu strukturējama, lai no tā iegūtu students – Latvijas pilsonis.
Jautājums: Atgriežoties pie Rozentāles kundzes, sakiet vai, Jūsuprāt, ministre, kas nevēlas sabiedrībai skaidrot savas reformas, ir piemērota savam amatam?
Valsts prezidents: Tā noteikti ir viņas politiskā izvēle un politiskā platforma. Bet es vēlreiz uzsvēršu, ka ministram ir jāiet pie cilvēkiem un jāskaidro, ja cilvēkiem ir jautājumi, un jāatbild, ja cilvēkiem ir jautājumi.