{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_2196_preseskonf30092009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Valsts prezidents: Viennozīmīgi krīzes gadījumā nav jārīkojas tajā virzienā, lai palielinātu vai samazinātu kādas institūcijas pilnvaras. Krīze ir valdības jautājums, un valdība ar to arī tiks galā. Par iniciatīvu mainīt neatkarīgo institūciju vadītāju kandidātu izvēli – jā, tā ir mana ideja, jo mēs redzam, ka bieži vien šajās neatkarīgajās institūcijās nav iespējams uzaicināt augsti profesionālus cilvēkus, jo viņi nevēlas sabojāt savu reputāciju šajā partiju strīdu laikā, kad neizbēgami jebkuram profesionālim, kuru aicina uz šādu amatu, tiek piekārta kādas partijas birka ar visām no tā izrietošajām sekām. Bieži vien ir redzams, ka tiek sasniegts kaut kāds kompromiss, bet tas ir kompromiss, kas profesionāli nebūt nav pats labākais. Tāds process būtu jāapspriež un, ja ir tāds sabiedrības pasūtījums, tad arī šādas izmaiņas būtu izdarāmas. Bet viennozīmīgi tas attiecas tikai uz kandidātu izvēli, jo galavārds un lemšanas vārds pieder Saeimai.
Jautājums: Par kurām iestādēm varētu būt runa?
Valsts prezidents: Jūs jau minējāt piemērus, tas ir, Tiesībsargs, Valsts kontrolieris, varbūt arī KNAB vadītājs, arī SAB vadītājs. Jo pieredze, kā mēs redzam, rāda to, ka vienmēr pirms šo amatpersonu vēlēšanām ir ļoti liela un neveselīga ažiotāža par to, vai kādam nav intereses, vai kāds nebūs jau nākotnē apriori korupts cilvēks un beigu beigās es domāju, ka sabiedrībai būs daudz labāk, ja tā zinās, ka izvēlei šajos amatos nozīme ir tikai profesionālisms un profesionālisms, un vairāk nekas cits.
Jautājums: Kā Jūs vērtējat to, ka valdība ir nolēmusi budžeta tēriņus apcirpt pa 275 miljoniem, nevis 500 miljoniem, kā tas bija vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem?
Valsts prezidents: Būsim ļoti precīzi – vienošanās paredz 8,5% budžeta deficītu un, kā tas tiek panākts, ir atstāts pilnīgi Latvijas valdības kompetencē. Valdība arī zinās, kā to izdarīt. Šis ir vienīgais kritērijs, kas ir kā prasība no starptautiskajiem aizdevējiem. Citu kritēriju nav.
Jautājums: Par Parex banku – kā, Jūsuprāt, valsts var atgriezt ieguldīto naudu un kā Jūs vērtējat iespēju atgriezt banku iepriekšējiem īpašniekiem?
Valsts prezidents: Pirmais jautājums ir par to, kā vērtēt bankas pārņemšanu. Katrā ziņā oficiālais ziņojums būs rīt. Es esmu vairākkārt paudis savu viedokli, ka, lai noņemtu arī nervozitāti un strīdus par to, kas darīts pareizi un nepareizi, ir nepieciešams atslepenot tos dokumentus, kas ir valdības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas rīcībā. Tātad dot pilnu atklātību par to procesu, kādā tika pārņemta banka. Tad arī sabiedrība varēs vērtēt un tiesībsargājošās iestādes varēs vērtēt.
Ja Jūs jautājat par iepriekšējiem īpašniekiem. Viņiem ir iespēja banku nopirkt par to summu, cik valdība ir ieguldījusi šobrīd bankā, tas ir, gandrīz miljards latu. Ja kāds no iepriekšējiem īpašniekiem ir gatavs pirkt banku par miljards latiem, viņi to var izdarīt kaut vai šodien.
Jautājums: Mans jautājums ir par nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamai platībai – vai šobrīd ir savlaicīgi to darīt?
Valsts prezidents: Šis jautājums valdībā ir jāskata kompleksi – zemes nodoklis, īpašuma nodoklis, dzīvojamās platības nodoklis. Ja arī kāds nodoklis tiek ieviests, viņam jābūt pietiekami adekvātam, tātad atbilstošam, tik, cik cilvēki var maksāt. Tas ir jānovērtē – kāda ir maksātspēja. Viņam ir jābūt arī tādam, kuru var iekasēt. Nodokļus, kurus nav iespējams iekasēt, nevajag pieņemt.
Jautājums: Vai, Jūsuprāt, Tiesībsarga biroja vadītājam būtu jāatkāpjas no sava amata?
Valsts prezidents: Tiesībsarga vadītāju ievēl Saeima, un Saeima arī lemj par viņa tālāko likteni. Likumā ir pietiekami skaidri noteikts, kādos apstākļos Tiesībsargs atstāj savu amatu. Es domāju, šobrīd visbūtiskākais ir izvērtēt paša Tiesībsarga biroja darbu, jo krīzes apstākļos Tiesībsarga institūcijas loma būtiski pieaug, nevis samazinās.
Jautājums: Vērojot valdības darbu, dažādos izskanējušos viedokļos, premjera un finanšu ministra, vai Jums neliekas, ka valdības darbs nenotiek pilnā tempā?
Valsts prezidents: Katrā ziņā uz šo jautājumu atbildēs Ministru prezidents, jo viņš ir viens no dalībniekiem Jūsu minētajā situācijā, bet strīdi valdībā ir normāla parādība. Galvenais, lai tie nebūtu par sīkumiem, apvainojumiem vai aizvainojumiem, sīkiem ķīviņiem. Diskusija pēc būtības par valsts budžetu ir laba un tā nāk par labu pašam valsts budžetam, lai tas ar sekmīgu balsojumu tiktu pieņemts Saeimā.