{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_2236_091104_preseskonference.wmv&play_width=400&play_height=400}
Jautājums: Bet starptautiskie aizdevēji jau tieši saka, ka šo smagumu vajadzētu pārlikt uz tiem, kuri ir maksātspējīgāki, proti, progresīvo nodokli. Vai Jūs atbalstāt šādu pieeju?
Valsts prezidents: Es katrā ziņā atbalstītu progresīvo nodokli nekustamajos īpašumos, jo tur atkal šis slogs ir sadalīts vienādi pilnīgi uz visiem – maziem un lieliem īpašumiem, lētiem un dārgiem īpašumiem. Šeit ir tas virziens, kurā būtu jāiet, lai tomēr tie, kam naudas ir vairāk, maksātu vairāk nodokļus arī valsts budžetā.
Jautājums: Kāda ir Jums zināmā informācija par starptautisko aizdevēju attieksmi pret pašreizējo valsts budžeta projektu? Vai tajā ir iespējamas lielas izmaiņas, kad tas tiks iesniegts otrajā lasījumā?
Valsts prezidents: Šobrīd arī šis jautājums vairāk būs Ministru prezidentam, jo šobrīd tieši viņš uztur sakarus ar starptautiskajiem aizdevējiem. Bet tas, ka starptautiskie aizdevēji vērtē mūsu budžeta projektu un vērtē tieši katras budžeta pozīcijas kvalitāti, ir normāls process, ar ko mums bija jārēķinās. Un arī ar viņu iespējamajiem iebildumiem mums bija jārēķinās.
Jautājums: Man ir jautājums prezidenta un premjera kungiem. Premjera kungs, vai Jūs virzīsiet Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūru oficiāli Eiropas Savienības prezidenta amatam un kad Jūs to darīsiet? Prezidenta kungs, vai Jūs paudīsiet atbalstu tam?
Ministru prezidents: Tātad Vaira Vīķes-Freibergas kundze ir jau neformāli šim amatam nominēta. Par to ir notikušas konsultācijas gan iepriekšējās Eiropas Savienības Padomes laikā, gan arī tagad - neformālās konsultācijas turpinās. Faktiski tikai vakar tika parakstīts Lisabonas līgums, pēdējais paraksts uz Lisabonas līguma. Līdz ar to jau tuvāko dienu laikā mēs lemsim par šo formālo nominēšanu.
Jautājums: Prezidenta kungs, vai Jūs paudīsies atbalstu, ja premjera kungs oficiāli virzīs? Vai arī Jūs lemsiet koalīcijā, vai kādā formātā Jūs lemsiet?
Valsts prezidents: Es teikšu tā, ka Vaira Vīķe-Freiberga ar savu pieredzi astoņus gadus prezidenta amatā un vienu gadu Eiropas Pārdomu grupā ir labs kandidāts jebkuram postenim Eiropas Savienībā. Latvija realizē vienotu ārpolitiku. Tātad, ja mēs virzām savu kandidātu, tad katrā ziņā tās amatpersonas, kas ir iesaistītas ārpolitikā – Ministru prezidents, Valsts prezidents, ārlietu ministrs, diplomāti – visus spēkus virzīs tajā virzienā, kādu lēmumu pieņems pati valdība.
Jautājums: Dombrovska kungs, vai šis jautājums tiks skatīts valdībā vai koalīcijā?
Ministru prezidents: Tas būs viens no nākamajiem Eiropas Savienības padomes jautājumiem, kas pašreiz provizoriski tiek plānota uz 12.-13.novembri un, protams, gatavojoties Eiropas Savienības padomei tiek apstiprināta arī nacionālā pozīcija par izskatāmajiem jautājumiem.
Jautājums: Sakiet, virzot Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūru, Jūs nebaidāties, ka līdz ar to mēs varētu dabūt mazāk svarīgu eirokomisāra amatu Piebalgam?
Ministru prezidents: Redziet, šeit tā situācija ir sekojoša: debate par Eiropas Savienības prezidenta amatu un arī par augsto pārstāvi būs jau novembra Eiropadomē. Savukārt tikai pēc tam, kad šie amati būs sadalīti, par ko Barrozu kungs ir skaidri izteicies, sāksies amatu sadale Eiropas Komisijā. Līdz ar to šīs diskusijas viena otrai netraucē.
Jautājums: Jūs ar Riekstiņa kungu esat runājis par šo jautājumu?
Ministru prezidents: Jā, protams, mēs vairākkārtīgi šo jautājumu esam pārrunājuši arī ar Riekstiņa kungu.
Jautājums: Jūs jūtat no viņa puses atbalstu? Un vai Jūs jūtat arī diplomātu atbalstu lobēšanas procesā?
Valsts prezidents: Man liekas, mana atbilde bija pilnīgi skaidra – Latvija veido vienotu ārpolitiku. Šis ir ārpolitikas jautājums, tātad nostāja noteikti būs vienota.
Jautājums: Prezidenta kungs, pēdējā laikā diezgan bieži ir izskanējuši tādi viedokļi, ka valsts iekārta ir jāmaina un jāstiprina tieši prezidenta vara. Kāds ir Jūsu viedoklis?
Valsts prezidents: Valsts iekārtas maiņa ir ļoti, ļoti nopietns jautājums. Tas faktiski saistās ar Konstitūcijas maiņu, un tas plaši jāapspriež sabiedrībā. Bet bieži tiek jauktas divas lietas – prezidentāla republika, kur prezidents reizē ir arī valdības vadītājs, un tautas vēlēts prezidents. Katrā ziņā arī parlamentārā republikā, kāda ir Latvija, ir iespējams vēlēt tautas prezidentu visiem pilsoņiem. Varbūt tas būtu viens solis uz priekšu mūsu demokrātijai, un to es arī atbalstu.
Jautājums: Ja tagad Jūsu varu stiprinātu, vai Jums būtu vieglāk strādāt?
Valsts prezidents: Jūs noteikti jautājat par iespējamo pilnvaru paplašināšanu.
Žurnāliste: Jā.
Valsts prezidents: Esmu paudis viedokli, ka arī šobrīd, pie pašreizējās Satversmes, varbūt būtu liels ieguvums, ja prezidents izvirzītu kandidātus Saeimai balsojumam neatkarīgo institūciju vadītājiem kā Valsts kontrole, kā tiesībsargs, kā KNAB. Līdz ar to depolitizētu un ‘departejizētu’ tieši šos procesus, ja būtu iespējams uzrunāt tieši profesionāļus. Mums bieži sabiedrībā ir prasība, lai augstos amatus ieņemtu profesionāļi, nevis politiski angažēti cilvēki.