Valsts prezidents: Labdien, cienījamie žurnālisti! Esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem!
Jautājums: Rītdien Saeimā ir balsojums par pilnvarojumu valdībai parakstīt izmaiņas Nodomu vēstulē un Saprašanās memorandā. Vai Jūs šo balsojumu saistītu ar Saeimas uzticību valdībai vai arī starptautiskajiem aizdevējiem kopumā?
Valsts prezidents: Šis būs, pirmkārt, balsojums par to programmu, kādu Latvija izvēlēsies, lai pārvarētu ekonomisko krīzi. Tātad aizņēmums tika ņemts jau vairāk nekā gadu atpakaļ. Šo programmu izveidoja un par šo programmu iestājās jau arī iepriekšējā valdība. Tātad faktiski šis būs jautājums par pēctecības nodrošināšanu to lēmumu pieņemšanā, kas izveidoja šo programmu. Šeit noteikti jāņem vērā, cik efektīvi šī programma darbojas. Ja mēs paskatīsimies uz mūsu makroekonomikas rādītājiem, mēs redzam, ka programma ir devusi pozitīvus efektus. Varbūt šur tur programma nestrādā ideāli. Bet rītdienas Saeimas balsojums, kurā visiem deputātiem ir pietiekami pieejama informācija, viņi ir bijuši paši liecinieki tam, kā ekonomika ir attīstījusies Latvijā un kā ir stabilizējušies ekonomikas rādītāji Latvijā pēdējā gada laikā. Ka tas būs apstiprinājums, ka mēs šo programmu turpinām ilgtermiņā līdz tam brīdim, kamēr Latvija ir izgājusi no ekonomiskās krīzes un sasniegusi tos ekonomikas rādītājus, kādus paši esam izvirzījuši sev par mērķi, ieskaitot eiro ieviešanu Latvijā.
Jautājums: Kā Jūs paredzat rītdienas balsojumu Saeimā?
Valsts prezidents: Deputātiem ir pilnas tiesības plaši diskutēt un katram nākt klajā ar to informāciju, kas viņam ir pieejama. Bet es domāju, ka tā ir pietiekama, lai izlemtu pozitīvi šai programmai. Jo - ko nozīmētu negatīvais balsojums, ja mēs pajautātu paši sev? Tas nozīmē, ka mēs atkal ķeramies pie jaunas programmas, kuras šobrīd nav. Tātad faktiski deputātiem būtu jāizvērtē pati programma, tās panākumi vai varbūt dažās vietās arī kāda ķeršanās un tad jādod skaidrs vērtējums un mandāts valdībai, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu tās situācijas, ieskaitot pensijas jautājumus. Pensionāri gaida tomēr, kad viņiem atkal sāks samaksāt pensijas pilnā apmērā, kad sāks apmaksāt ieturētās pensijas. Tas viss ir atkarīgs no rītdienas balsojuma. Es domāju, ka deputāti balsos ļoti atbildīgi un arī visas šīs diskusijas, kas rīt būs Saeimā, būs argumentētas un vērstas uz to, lai sabiedrība labāk saprastu, ko tad beigu beigās Latvijas valdība un Latvijas Saeima dara, lai izvestu Latviju ārā no ekonomiskās krīzes un arī kādi ir panākumi.
Jautājums: Man ir divi jautājumi. Pirmais par to, ka šodien ir 13.janvārī. Jūsuprāt, kas ir mainījies šā gada laikā, kāda ir bijusi mācība valdībai un tautai?
Valsts prezidents: 13.janvāris ir tāds simbolisks datums 1905.gadā un arī pagājušogad ar tiem notikumiem, kas notika Latvijā. Un, protams, ja pagājušogad bija sabiedriska kustība, lai par to atgādinātu, tātad ar 1905.gadu fonā par to, kas notiek, ja valdība un parlaments neieklausās sabiedrības viedoklī. Tad var būt protesti – tie var būt civilizēti protesti, bet tie var pāraugt arī pilnīgi nekontrolējamos protestos. Protams, visgrūtākais periods bija pagājušā gada pirmie trīs mēneši, kad nācās no jauna pierādīt, ka tomēr var kaut ko izdarīt gan valdība, gan parlaments, ka tie var nākt pretī sabiedrībai, var uzklausīt. Un es domāju, ka tas, ka līdz šai dienai nav bijuši tik smagi protesti kā tas bija 13.janvārī faktiski jau liecina, ka dialogs ir uzlabojies. Vai tas ir ideāls? Noteikti, nē! Ir daudz darbu, kas jādara turpmāk, lai komunikācija un savu lēmumu skaidrošana – mēs par to runājam jau vairākus gadus – tomēr būtu precīza.
Ja mēs salīdzinām iepriekšējā gada situāciju ar šo gadu, tad jāsaka, ka iepriekšējā gadā tā bija neprognozējama, tā bija kritiska situācija un krīze faktiski tika pārvarēta tajā brīdī. Šobrīd mums ir grūtības, bet, lai grūtības atkal nepārvērstos krīzē, valdībai un arī Saeimai ir ļoti nopietni jāstrādā un nedrīkst ļauties priekšvēlēšanu kampaņai, kur viss tiek veltīts tikai politiskajai cīņai un par sabiedrību tiek aizmirsts. Daudzas strukturālās reformas joprojām ir pusceļā. Es būtu ļoti priecīgs, ja tās tiktu turpinātas tagad un nevis tikai pēc vēlēšanām, kad tās jau pat sāktu apšaubīt. Tas noteikti būtu zaudējums, ja mēs apstāsimies šajās strukturālajās reformās uz deviņiem mēnešiem, tāpēc ka politiskā cīņa ņemtu virsroku pār tiem darbiem, ko ikdienā ir jāpadara.
Jautājums: Kā Jūs vērtējat situāciju ar Dzintaru Jakānu? Tas ir ierēdņu karš vai karš ar ierēdņiem?
Valsts prezidents: Augsta ranga ierēdņu iecelšana un atcelšana vienmēr ir bijusi saistīta ar zināmiem strīdiem un pat arī konfliktiem, gan pašu ierēdņu starpā, gan valdības veidojošo koalīcijas partiju starpā un arī sabiedrības viedokļu starpā. Un šis nav izņēmums. Ja mēs paskatīsimies, kā vakar tika iecelts Valsts darba inspekcijas vadītājs, un tās kaislības ir tieši tādas pašas kā varbūt arī Jakāna gadījumā. Es domāji, ka tas viennozīmīgi ir pašu ministru un valdības vadītāja, un pašas valdības kompetencē.
Jautājums: Par šo firmu SIA „Pamats”, kas ir atkārtoti uzvarējusi konkursā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rekonstrukcijas veikšanai, kaut arī ir iesaistīta izmeklēšanā par līdzšinējo darbību, kā Jūs to vērtējat? Vai tas ir pieņemami?
Valsts prezidents: Man ir ļoti grūti komentēt konkrēto firmu konkrētā iepirkumā, jo to labāk izdarīs Iepirkumu uzraudzības birojs. Protams, katru reizi, kad tiek rīkots konkurss, viens no punktiem ir firmas reputācija un arī kritēriji, pēc kādiem šī firmas reputācija tiek novērtēta. To, kā tas ir bijis šajā konkrētajā gadījumā, es tiešām nezinu, bet firmas reputācija gan kā nodokļu maksātājam, gan kā uzticamam klientam, gan arī, piemēram, termiņu izpilde laikā un daudz, daudz citas lietas ir tās, kas ir vērtējamas jebkurā konkursā. Konkrēti par šo firmu es nevaru komentēt, jo man nav nekādas informācijas.