{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_2455_100120_Preses_konference.wmv&play_width=400&play_height=400}
Sākot ar Adventes vienošanos, ko parakstīja sešas partijas, konkrēti Ivara Godmaņa valdība, ar konkrētu finanšu ministru un pašu premjeru priekšgalā, pēc tam konkrēti arī Valda Dombrovska valdība ar konkrētu finanšu ministru un valdības koalīciju, kurā ir piecas politiskās partijas. Tātad faktiski jau no pirmās sarunu dienas ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijas valdības nodomus un arī programmu ir veidojušas septiņas politiskās partijas. Visā šajā laikā nav nekādu pazīmju, kā ir atzīmējuši Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas eksperti, ka Saeima nav zinājusi par šo procesu vai kaut kas šajā procesā ir noticis pret Saeimas gribu. Būtiska ir tieši griba un nevis tas, vai šis apstiprinājums ir ātrāk vai vēlāk izteikts jebkurā formā.
Rīt būtiski ir apstiprināt to, ka šis ceļš uz Latvijas ekonomikas atveseļošanos, kas diemžēl iet caur aizdevumu, lai mēs pārvarētu savas grūtības, kas ir, kad valstij trūkst naudas, ir arī turpmāk ejams. Ja mēs paskatīsimies uz nodoma vēstuļu saturu, kuras visas ir pieejamas presē un jebkurš to var izlasīt, un pēdējās vēstules projekts ir pieejams visiem deputātiem, un arī es esmu iepazinies, tad mēs redzam, ka šajās sarunās, ko mēs vedam ar starptautiskajiem aizdevējiem, katra nākamā vēstule ar saviem nosacījumiem ir daudz pretimnākošāka Latvijas ekonomikai, ar daudz mīkstākiem nosacījumiem. Tas ir tomēr mūsu politiķu panākums, kad, realizējot konkrētus pasākumus un redzot rezultātus, kā tas ietekmē mūsu makroekonomikas rādītājus, katra nākamā vēstule dod lielāku brīvību valdībai, dod lielāku brīvību, kā tieši lemt par šiem Latvijas valstij grūtajiem, grūtajiem jautājumiem.
Viennozīmīgi rītdienas balsojums – tas ir balsojums par šo programmu, kas līdz šim ir īstenota, un par apņēmību šo programmu turpināt. Tā to uztvers gan Latvijas iedzīvotāji, tā to uztvers arī starptautiskie aizdevēji un arī starptautiskā finanšu un ekonomikas sabiedrība.
Jautājums: Ko Jūs esat gatavs darīt, lai pārvarētu šobrīd dziļās pretrunas, kas ir Jaunā laika un Tautas partijas vidū? Vai Jūs esat gatavs izmantot arī savas tiesības izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kas droši vien vairotu nestabilitāti valstī?
Valsts prezidents: Jums taisnība – rītdienas balsojums ir simboliski arī pašas Saeimas balsojums par uzticību pašai Saeimai. Tā tas simboliski arī būtu jāuztver. Bet es esmu pārliecināts, ka Saeima sev uzticas un rītdienas balsojums būs pozitīvs, un ka priekšlaicīgi runāt „exitus letalis” mums nebūtu nepieciešams.
Jautājums: Ko Jūs darīsiet gadījumā, ka abas šīs vēstules Saeimā tiks noraidītas?
Valsts prezidents: .Vēlreiz uzsvēršu, ka Satversmes tiesas lēmumā nav norādīts, kādā tieši formā Saeimas apstiprinājums ir apliecināms. Tātad ir iespējas dažādiem kompromisiem. Šobrīd visām politiskajām partijām – gan pozīcijas, gan opozīcijas partijām – ir rūpīgi jāizvērtē un jābalso gan pēc sirdsapziņas, gan arī jāpanāk kompromisi – tādi, kas ir iespējami starp partijām. Bet pašām valdošajām partijām, it īpaši Tautas partijai un Jaunajam laikam jābeidz izdarīt tie sīkie kniebieni viens otram uz valsts interešu rēķina. Var turpināt politisko cīņu par klasesbiedriem, par amatpersonu nepaklausību un dažādām citām lietām, bet katrā ziņā viennozīmīgi ir jāvienojas valsts labā par valstij būtiskiem jautājumiem. Ja ir kādas domstarpības, tad viņām ir jābūt ar argumentiem, argumentētām un jāpanāk kompromiss. Tātad - ja vienam ir domstarpības ar otru, tad katram viedoklim ir jābūt skaidri izteiktam un argumentētam. Tas, uz ko es šodien aicinu visas politiskās partijas – ir vairākas reizes bijuši tādi kritiski brīži, kad strīdi sākas par valstī būtiskiem jautājumiem. Tomēr pašās beigās vienmēr valsts intereses ir uzvarējušas. Un es esmu pārliecināts, ka tas tā būs arī šobrīd. Bet partijām ir jābūt nopietnām – gan premjera partijai, gan arī Tautas partijai – šajās sarunās vienai ar otru. Ir jāsaprot, kur ir politiskā cīņa, kur ir valsts intereses un kur ir priekšvēlēšanu cīņa.