Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Atēnās tikās ar Grieķijas parlamentā opozīcijā esošo partiju līderiem, kā to paredz Grieķijas valsts tradīcija, ko ievēro ārvalstu vadītāji.
Valsts prezidente tikās ar Grieķijas Tautas partijas priekšsēdētāju K.Karamanlu (K.Karamanlis), kurš pauda atbalstu vienotai Eiropai un tās paplašināšanai. Viņš uzsvēra, ka ar lielu interesi ir sekojis Latvijas attīstībai kopš neatkarības atgūšanas laika un uzskata, ka Latvija visdrīzākajā laikā ir jāuzaicina dalībai Eiropas Savienībā (ES). Grieķijas Tautas partijas līderis pauda atzinību panāktajam Latvijas progresam, uzskatot ekonomisko attīstību valstī par veiksmes stāstu. Viņš pauda atzinību Latvijai arī par aktīvo tirdzniecību ar ES valstīm, eksportējot divas trešdaļas produkcijas uz Eiropu. Viņš sacīja, ka tik īsā laikā panākt šādu tirdzniecību ar ES ir ļoti labs panākums. Viņš arī atzīmēja, ka Latvija jau praktiski ir izpildījusi ES dalības kritērijus un pauda cerību, ka 2002.gads Latvijas attīstībai būs vēsturisks.
Abas puses pārrunāja sabiedrības atbalstu NATO paplašināšanai. Prezidente uzsvēra, ka sabiedrības atbalsts NATO ir augsts arī Latvijas mazākumtautību vidū. Tika pārrunāta politiskā situācija Latvijā un Grieķijā, politiskā pārstāvniecība Latvijas parlamentā, gaidāmās parlamenta vēlēšanas oktobrī Latvijā un oktobrī gaidāmās municipalitātes vēlēšanas Grieķijā.
Valsts prezidente tikās ar opozīcijā esošās Grieķijas Komunistiskās partijas līderi A.Paparigu (A.Papariga).
Prezidente stāstīja par neatkarības atjaunošanu Latvijā, pēc kuras vienpartijas sistēma nomainījās ar plurālismu, daudzpartiju sistēmu un demokrātiju. A.Papariga atzīmēja, ka Grieķijas Komunistiskās partijas skatījums uz pagājušā gadsimta 90-tajiem gadiem ir atšķirīgs, taču pauda atbalstu abu valstu iedzīvotāju tuvināšanai. A.Papariga arī pauda negatīvu savas partijas attieksmi pret ES un NATO paplašināšanos, kaut arī atzina katras valsts tiesības izvēlēties dalību kādā no starptautiskajām organizācijām. Viņa atzina, ka uzskata savas partijas ieguldījumu valsts attīstībā par nozīmīgu un izteica uzskatu, ka politiķiem ir jāstrādā tikai sabiedrības viedokļa pavadā.
Prezidente uzsvēra, ka Latvijā Komunistiskās partijas darbība pēc neatkarības atjaunošanas nebija iespējama, un tāds viedoklis ir arī šodien, jo tā pauda negatīvu attieksmi pret Latvijas suverenitātes iespējamību.
“Situāciju Latvijā noteica tās vēsture,” sacīja prezidente. “Latvija bija pārdzīvojusi PSRS iebrukumu valstī, daudzu tūkstošu cilvēku arestu un izsūtījumu uz Sibīriju bez tiesas sprieduma, kā arī vārda un citu tiesību un brīvību neievērošanu padomju okupācijas 50 gadu laikā Latvijā. Šāda situācija noveda arī pie ekonomiskās stagnācijas,” sacīja prezidente. “Komunistiskā partija neatbalstīja Latvijas suverenitāti, tā izteica pretvalstiskus paziņojumus,” sacīja prezidente.
Valsts prezidente tikās ar opozīcijā esošās Koalīcijas partijas vadītāju N.Konstantopulu (N.Constantopoulos), kurš pauda atbalstu vienotai Eiropai un tās paplašināšanai, kā arī augstu novērtēja Latvijas attīstību. Runājot par drošību Eiropā, partijas līderis sacīja, ka šobrīd Eiropa saskaras ar daudziem izaicinājumiem drošības politikā un uzsvēra, ka nepieciešama Eiropas drošības politikas stiprināšana. Viņš arī uzsvēra spēcīgākas ANO lomas nepieciešamību pasaulē.