Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien, cienījamie žurnālisti! Man ir liels prieks šodien Rīgas pilī uzņemt ciemiņus – Lietuvas prezidenti Grībauskaites kundzi un Igaunijas prezidentu Ilvesa kungu. Šī bija pirmā mūsu tikšanās tieši šādā sastāvā un es esmu gandarīts par tikšanās rezultātiem. Protams, tēmu, ko pārrunāt, mums ir vairāk nekā laiks, lai to darītu. Vispirms mēs runājām par ekonomisko situāciju katrā no mūsu valstīm atsevišķi, Baltijas reģionā kopumā un arī par tiem scenārijiem kādi varētu būt tuvākajā nākotnē. Otrā tēma mūsu sarunā bija enerģētika, tas kā mēs redzam enerģijas tirgus attīstību Baltijas valstīs, enerģijas tirgus attīstību Baltijas un Skandināvijas kopējā iespējamajā tirgū, kas gāja tiešā sasaistē ar pārrunām par Baltijas jūras stratēģiju Eiropas Savienības ietvaros. Runājām pat to, kādi būtu mūsu mājasdarbi, kas būtu veicami, lai ciešāk integrētu Baltiju un Skandināviju vienotā ekonomiskā sistēmā kā daļu no Eiropas Savienības. Protams, aizskārām arī drošības tēmu, analizējām kādi ir bijuši NATO ģenerālsekretāra vizīšu visās trijās Baltijas valstīs rezultāti, kādu mēs redzam nākotnē NATO stratēģisko koncepciju. Daudz pārrunājām to, cik efektīva ir bijusi gaisa patrulēšana Baltijas gaisa telpā. Atzīmējām, ka tā viennozīmīgi bijusi veiksmīga un tā būtu turpināma arī nākotnē, un tā būtu jāpatur kā pastāvīga misija NATO ietvaros. Mēs pārrunājām arī dažādus citus jautājumus kā – ko mēs darīsim turpmāk Afganistānā, kāda ir mūsu tālākā sadarbība. Mēs sarunājām nākošo tikšanos decembrī Lietuvā, kurp mūs viesmīlīgi ielūdza Grībauskaites kundze.
Lietuvas Republikas prezidente: Paldies un labdien! Tā kā prezidenta kungs pateica visu, man nav ko piebilst. Tas ir joks! Šoreiz mēs plaši apspriedām mūsu reģionu un Ziemeļeiropas ekonomisko drošību un tās atgūšanos, NATO iesaistīšanos mūsu reģionā no drošības skatupunkta, un kā mēs varam ne tikai prasīt būt drošības garantiju nodrošinātiem, bet kā mēs varam paši piedalīties, sniedzot papildu drošību NATO šīsdienas sarežģītajā situācijā. Mums ir svarīgi, lai mūsu visas trīs valstis piedalās un ir aktīvas diskusijās, kā arī piedalās jaunās NATO stratēģijas izveidošanā. Šeit mēs esam uzņēmušies būt kopā un koordinēt mūsu centienus. Mēs visi kopā vēlamies būt ļoti pārliecinoši un kolektīvi atbildīgi pieprasot no NATO ārkārtas gadījumu aizsardzības plānu Baltijas reģionam. Neskatoties uz to, ka mēs jau piecus gadus esam NATO dalībvalstis un mēs esam arī NATO robežvalstis ar valstīm, kas ir ārpus alianses, mums nav ārkārtas gadījumu aizsardzības plāna. Tas ir svarīgs jautājums. Mums būtu svarīgi aizstāvēt mūsu intereses. Būt aktīviem drošības sniedzējiem NATO. Šodien mēs kopā lūdzam un pieprasām drošību no NATO puses ārkārtas gadījumu aizsardzības plāna formā.
Citi jautājumi kā Baltijas jūras reģions un mūsu dalība un mūsu lēmumu koordinēšana, par to tiks diskutēts un pieņemti lēmumi oktobra Eiropas Padomes sēdē. Šajā jautājumā mēs vēlētos redzēt zviedru iniciatīvas iestrādi Baltijas jūras reģiona politiskajā programmā, kura ir jāpieņem. Tā būtu labs pamats mums visām trim valstīm, lai runātu ne tikai par politisko būtību, bet arī par finanšu resursiem jaunajā finanšu ietvarā no 2014.gada līdz 2020.gadam. Tās ir galvenās prioritātes, par ko interesējas Lietuvas puse, un tās mēs apspriedām triju prezidentu vidū. Un es priecājos par mūsu sadarbību, mūsu kontakti kļūst arvien ciešāki, mēs tiekamies gandrīz ik mēnesi un es vēlos, lai šie kontakti arī turpinātos un tie būtu efektīvi un noderīgi mums visiem.
Igaunijas Republikas prezidents: Paldies! Ko gan man vēl teikt, jūs jau gandrīz visu esat pateikuši. Varbūt es varētu mazliet papildināt šīs jomas, par ko mēs runājām, mēs redzam, ka arī sabiedrībā ir diskusija par to, kāda ir stratēģiskā koncepcija un ārkārtas gadījumu aizsardzības plāni. Bet es vēlētos uzsvērt, ka mums nav pietiekošas diskusijas par Baltijas jūras stratēģiju, kas ir pazudusi no redzesloka. Bet tā ir potenciāli ļoti svarīgs instruments visam reģionam. Tā ir pirmā makroreģionālā stratēģija Eiropas Savienībā. Pirms tam nekas tāds nav bijis. Patiesībā, kad mēs raugāmies uz Eiropas Savienību, protams, mums ir četras brīvības, mēs varam brīvi pārvietoties Šengenas zonā, bet birokrātija un administratīvie šķēršļi biznesa darbībai un preču un pakalpojumu tirdzniecībai ir milzīgi. Un šajā ekonomiskajā situācijā, kad mēs meklējam jaunus tirgus un ceļus, lai izkļūtu no šīs situācijas, kurā mēs atrodamies, Baltijas jūras stratēģija tieši valstīm kā mums piedāvā milzu iespējas, bet tikai tad, ja mēs aktīvi iesaistāmies šo iespēju attīstībā. Ja mēs sakām, ka tas ir kaut kas, ko dara tur, tad mums ir jāsaprot, ka nav nekāda „tur”, bet tas ir šeit, tas ir ap Baltijas jūru. Tas ir mums un nevis kādam citam. Tas nav Briselei, tas nav „viņiem”, bet tas ir mums. Un es gribētu iedrošināt cilvēkus visās trijās valstīs ciešāk palūkoties uz iespējām, kas tiem ir pieejamas. Īpaši tādēļ, ka kā prezidente Grībauskaite jau minēja, stratēģijas detaļas, kas ir izstrādātas, izveidos pamatu finanšu stratēģijai nākamajā finanšu periodā nosakot, ko mēs varēsim darīt. Vakar, kad mēs runājām ar bijušajiem premjerministriem, viņi uzsvēra, ka neienāk nauda, un tas, protams, ir tādēļ, ka mēs esam pašreizējā fiskālajā periodā un šobrīd nevar iegūt papildus naudu – jā, varbūt ir iespējams iegūt mazliet naudas, bet tas nebūs nekas daudz. Bet, ja mums tagad nebūs stratēģijas, tad mums nebūs naudas nākotnē, mums ir jādomā uz priekšu un tālāk kā tikai par nākamo gadu. Tādēļ es vēlētos iedrošināt cilvēkus šādā skatu leņķi skatīties uz šo vitāli svarīgo programmu.
Jautājums Mūsu trim valstīm ir līdzīgas problēmas un dažādas priekšrocības. Kā jūs domājat, kādi soļi būtu jāveic, lai apvienotos un kopīgi risinātu kādu problēmu, varbūt pat, lai viena valsts otrai palīdzētu?
Valsts prezidents Valdis Zatlers: Īstenībā mūsu ekonomika un arī tirdzniecība ir ļoti saistītas. Ja mēs paskatīsimies uz skaitļiem, tad Latvijai noteikti lielākie eksporta un importa partneri ir Igaunija un Lietuva. Domāju mani kolēģi teiks to pašu, varbūt viņiem nāks klāt Somija un Polija. Tāpēc faktiski visi ekonomiskie procesi, kas notiek kādā no mūsu valstīm, ietekmē ekonomiku blakus valstīs. Līdz ar to, ja mēs runājam par to, kā palīdzēt viens otram vai kā kaimiņi var palīdzēt Latvijai, tad viennozīmīgi būtiski ir tas, ka mēs apmaināmies ar informāciju. Mēs nenākam ar neparedzētiem valdības lēmumiem, kas mainītu šo ekonomisko situāciju visā Baltijas reģionā. Tas varbūt ir tas pats būtiskākais. Katram ir kāda priekšrocība, kas būs kā vilcējspēks kopīgajai Baltijas ekonomiskajai telpai un mums ir jāsaskata šīs priekšrocības, kas ir katrai valstij, un arī jāizmanto tās. Savukārt, ja ir kāds vājais punkts, tad, protams, ir jācenšas šis vājais punkts kaut kādā veidā amortizēt no kaimiņiem. Bet runāt, ka mūsu valstu ekonomikas ir pilnīgi atsevišķas un iet katra savu ceļu, tas tomēr ir diezgan tuvredzīgi. Arī pasaulē mūs uztver kā vienotu Baltijas ekonomisko telpu un, ja kādam no mums ir kāda neveiksme, to uztver kā visas Baltijas neveiksmi un, ja ir kāda veiksme, to uztver arī kā visas Baltijas veiksmi.
Lietuvas Republikas prezidente: Prezidents beidza savu atbildi runājot par veiksmi un es turpināšu par to pašu. Protams, ka mēs esam globālā lejupslīdē un praktiski visa pasaule izjūt grūtības. Bet Baltijas valstis tiešām visstraujāk attīstījās, atjaunojot un reformējot sevi mēs bijām visātrākie. Jā, šobrīd mums ir grūtības, bet mēs izdzīvojam, mēs spējam vadīt situāciju un mēs zinām kā stabilizēt savas valsts finanšu sektoru. Līdz šim mums ir veicies. Protams, dažādi, ar mazākām vai lielākām grūtībām, ar dažādām programmām, bet vispārīgā attieksme, vispārīgā atbildība un vispārīgā pārvaldība bija līdzīga. Varbūt pēc pusgada, es vēlētos būt optimiste, mēs varēsim satikties vēlreiz un teikt, ka mēs visas trīs valstis, izejot šo milzīgo vēsturisko eksperimentu, esam spējušas izdzīvot un kļūt par piemēru - kā pēc dinamiskas izaugsmes, smagām grūtībām mēs esam spējuši vadīt savas valstis un ekonomikas, un mēs varēsim par to pieteikties Nobela balvai.
Igaunijas Republikas prezidents: Patiesībā man nav daudz ko piebilst. Līdz ar sadarbību vienmēr nāk arī atbildība. Un fiskālā atbildība ir kaut kas tāds, ko mūsu konstitūcijas un neatkarība atstāj mūsu katras pašas finanšu ministrijas un valdības ziņā. Baltijas vienotība tādēļ šeit nevar būt tikai lozungs, tas būs dzīvotspējīgs, ja mēs, katrs no mums, būsim atbildīgi. Bez atbildības nav arī vienotības.
Jautājums: Ignalinas atomelektrostacija ir bijis viens no tiem projektiem, kas varētu liecināt par nesaskaņām trīs valstu vidū. Vai Jūs nebaidāties, ka jaunā stratēģija, kuru Jūs izstrādājat, varētu būt neveiksmīga, bet Jūs - neapmierināti ar stratēģiju, kuru Jūs šobrīd prezentējat?
Igaunijas Republikas prezidents: Kāda stratēģija?
Jautājums: Finanšu stratēģija?
Igaunijas Republikas prezidents: Es īsti nesaprotu.
Jautājums: Atvainojos.
Igaunijas Republikas prezidents: Par Baltijas jūras stratēģiju, ja? Eiropas Savienības Padome par to lems šajā piektdienā, tas ir visi premjerministri, vai būs Baltijas jūras stratēģija, kura iekļaus brīvu pakalpojumu un cilvēku kustību, pakalpojumu kustību liberalizāciju un vides aizsardzību. Tas nav saistīts ar.... Finanšu perspektīva ir sagatavota 2007. - 2013.gadam un nākamā būs no 2013.gada līdz 2020.gadam. Tam nav nekāda sakara ar Ignalinu. Ir trīs dažādi koncepti, trīs dažādi plāni.
Jautājums: LNT ziņas, jautājums Ilvesa kungam, ņemot vērā, ka Igaunijai sokas labāk, ejot ārā no ekonomiskās krīzes, vai Jums ir kāds draudzīgs ieteikums abiem kolēģiem?
Igaunijas Republikas prezidents: Nē, mēs nedodam padomus. Mēs parasti izrādām solidaritāti ar saviem kaimiņiem.