Raimonds Vējonis
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Brīvās un Hanzas pilsētas Hamburgas rīkotajā Mateja dienas banketā
Es pateicos par man izrādīto godu šovakar uzrunāt jūs vairāku gadsimtu tradīcijām bagātajā Mateja dienas banketā. Man ir patiess prieks kopā ar Jums visiem būt šeit - pasaulē senākajās svinīgajās vakariņās Hamburgas Rātsnamā.

Latvijas un Vācijas zemju ciešās saites izveidojās pat vēl pirms tika ielikts šī nama pamatakmens. Jau tālā senatnē mums kopīgā Baltijas jūra veicināja kuģniecības, politiskos un tirdzniecības sakarus. Jau kopš Hanzas savienības laika tagadējā Latvija un Igaunija piederēja vāciskās kultūras telpai.

Johans Gūtenbergs aizsāka grāmatu iespiešanu, un drīz mūsu galvaspilsēta Rīga kļuva par sava reģiona grāmatniecības centru. Pagāja tikai daži gadi, kopš Mārtiņš Luters nāca klajā ar savām slavenajām tēzēm, un Latvija jau bija kļuvusi par vieno no galvenajiem Reformācijas centriem.

Vēl pēc pāris gadsimtiem turpat Rīgā Johans Gotfrīds Herders aizsāka interesi par tautas kultūru un romantisma kustību, kura ir vienlīdz nozīmīga kā latviešu, tā vācu nācijas brīvības un pašnoteikšanās ceļā.

Vēl 20. gadsimtā sākumā katrs izglītots un pat vidusmēra cilvēks Latvijā prata vācu valodu, kas vēsturiski bija izveidojusies par mūsu reģiona lingua franca.

Pat smagā pagājušā gadsimta vēsture nav spējusi saraut šīs saites un izdzēst daudzveidīgo mantojumu, ko radījuši gadsimtiem ilgie sakari un kultūru mijiedarbība.  

Tomēr nu jau gandrīz 30 gadus mēs skaitām laiku no jauna atskaites punkta. Latvija ir ne tikai atguvusi savu neatkarību, bet arī to cieši nostiprinājusi, pievienojoties Eiropas Savienības un NATO valstu saimēm.

Latvija ir paveikusi daudz, lai apliecinātu sevi kā uzticamu draugu, sabiedroto un partneri ikvienam, kas nākotni redz kā brīvības, demokrātijas un tiesiskuma harmoniju.

Manas vizītes Vācijā laiks ir simbolisks, jo 2018. gada 18. novembrī atzīmējām Latvijas valsts simtgadi. Tomēr svinības vēl turpinās tuvākās un tālākās zemēs, tai skaitā arī Vācijā. Pēc divām dienām Elbas filharmonijā uzstāsies izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna un Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”. Hamburgā drīz būs apskatāma arī izstāde par mūsu valsts tapšanu un likteni gadsimta gaitā.

Mums ir patiess prieks, ka šos tik nozīmīgos svētkus mēs varam svinēt kopā ar labiem draugiem un ciešiem sabiedrotajiem – un tāda mums ir Vācija.

Vācija ir Latvijas tuvs draugs un stratēģiskais partneris visdažādākajās jomās. Latvijas Atmodas jeb dziesmotās revolūcijas laikā, atrodoties padomju okupācijas robežas austrumu pusē, Latvijas tauta, iestājoties par savas neatkarības atjaunošanu, ar lielām cerībām un atbalstu raudzījās uz vācu tautas cīņu, noārdot Berlīnes mūra dalījumu.

Arī Latvijā cilvēki centās izlauzties cauri mūrim, kas atdalīja mūsu tautu no Eiropas vērtībām un identitātes. Latvijas tauta, apvienojot spēkus ar Lietuvu un Igauniju, radīja unikālu vienotības simbolu – Baltijas ceļu. Sadevušies rokās, 2 miljoni cilvēku veidoja 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī vienotība un apņēmība parādīja pasaulei, ka arī mazās tautās ir spēks.

Pirms dažiem gadiem bijušais Bundestāga prezidents doktors Norberts Lamerts norādīja, ka Baltijas ceļš veda pie Berlīnes mūra sagraušanas. Līdz ar Berlīnes mūri krita Dzelzs priekškars, kas atdalīja mūsu tautu no Eiropas vērtībām un tajās sakņotās identitātes.

Šodien, atrodoties jūsu priekšā, es vēlos arī pateikties Vācijas tautai par viesmīlību un atbalstu latviešu kopienai, kuri rada savas mājas Vācijā. Daudzi Latvijas kultūras, literatūras un mākslas dižgari rada patvērumu Vācijā. Īpaši pateicos par iespēju latviešiem uzturēt savu latviskumu, saglabāt valodu un kultūru.

Vācija bija arī viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gadā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju. Kopš tā laika Vācija ir paudusi stingru atbalstu Latvijas ārpolitisko mērķu īstenošanai – integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, dalībai eirozonā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.

Šodien Vācija ir otrais lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Esmu gandarīts, ka arvien pieaug mūsu tirdzniecības apjoms, kā arī Vācijas investoru interese par Latviju. Mēs esam gatavi turpināt darbu, lai mūsu valstu un uzņēmēju sadarbība ekonomikas jomā turpinātu attīstīties un vairotu gan Latvijas, gan Vācijas izaugsmi un labklājību.

Gan Latvija, gan Vācija iestājas par stipru, veiksmīgu un attīstītu Eiropu un sadarbojas Eiropai nozīmīgu jautājumu risināšanā. Latvija augstu vērtē Vācijas konsekvento solidaritāti un atbalstu Baltijas reģiona drošības stiprināšanai, jo tas mūs tuvina kopīgam augstākam mērķim – mieram un stabilitātei Eiropā un visā pasaulē. Man ir liels prieks un gandarījums, ka tieši Vācija ir uzņēmusies vadošo lomu, lai sniegtu adekvātas atbildes uz ārējo spēlētāju radītajiem izaicinājumiem. Tā ir gan Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana un kaujas grupas nosūtīšana uz Lietuvu NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros, gan atbalsts neatkarīgu, objektīvu un profesionālu plašsaziņas līdzekļu stiprināšanai, gan arī aktīvā praktiskā rīcība, lai veicinātu situācijas stabilizāciju Ukrainas austrumos.

Augsti godātais prezidenta kungs,

Augsti godātais mēra kungs,

Ekselences,

Dāmas un kungi!

 

Stipras un vienotas Eiropas pamatā ir cieša un savstarpējas uzticības pilna reģionālā sadarbība. Baltijas jūras reģionā ir izveidojies ļoti blīvs sadarbības tīklojums, kas daudziem citiem reģioniem pasaulē var izraisīt apbrīnu. Mēs spējam cieši sadarboties jautājumos, kas ir svarīgi mums visiem – vai tā būtu mūsu kopīgās jūras piesārņojuma problēma, bērnu tiesības un cīņa ar cilvēktirdzniecību, vai kultūras mantojuma aizsardzība, digitalizācija un inovācijas.

Vienlaikus mēs zinām, ka situācija nav tikai pozitīva, un Baltijas jūrā var novērot stratēģiska apdraudējuma riskus, kas kļuvuši īpaši pamanāmi pēc 2014. gada. Mūsu rūpju lokā ir nonākuši tādi jautājumi kā kiber- un hibrīddrošība, stratēģiskā komunikācija un mediji. Svarīgi arī stiprināt praktisko sadarbību, lai veicinātu valstu pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju kontaktus.

Latvijai ir lieliskas attiecības ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, un tikpat nozīmīgas ir attiecības ar Vāciju un arī Poliju – politikas, drošības, ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Mūsu attiecības tiek stiprinātas ne tikai divpusējā un reģionālā dialogā, bet arī plašākos formātos, tai skaitā Eiropas Savienībā.

Turpmākie gadi būs izaicinājuma pilni Eiropas Savienības un tās dalībvalstu attīstībai. Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām maija beigās sāksies jauns politiskais cikls. Simtiem miljonu eiropiešu izdarītā izvēle ietekmēs mūsu kontinenta nākotni un lomu pasaulē. Šīs vēlēšanas būs nozīmīgs pieturas punkts, kurā jau daudz skaidrāk iezīmēsies Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pilsoņu redzējums par to, kādai Eiropas Savienībai jāizskatās nākotnē. Lai Eiropas Savienības unikālais kopīgais projekts, kura pamatā ir mierīga sadarbība, netiktu apdraudēts, mums ir daudz jāstrādā, ir jāmaina Eiropa un jāpadara tā efektīvāka, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un turpinot jau iesākto darbu.

Eiropas Savienībai arī turpmāk ir jābūt vienotai daudzveidībā, kas balstās uz spēcīgu un nacionālu valstu pastāvēšanu.

  • mums jāveido spēcīga Eiropas Savienības aizsardzības identitāte, kas papildina NATO spējas.
  • mums ir nepieciešama spēcīga un vienota Eiropas ārpolitika.
  • mums ir vajadzīga vienota Eiropas enerģētikas politika.
  • mums ir vajadzīgas noturīgas un stipras Eiropas Savienības – ASV attiecības.

 

Šogad mēs atskatāmies uz 15 gadiem, kopš pievienojāmies Eiropas Savienībai. Tas mūs ir mudinājis dziļāk pārdomāt ieguvumus un mācības, ko esam ieguvuši šajos gados. Mūsuprāt Eiropas lielākais spēks balstās divos galvenajos principos - vienotībā un konverģencē. Lai arī kopējie Eiropas Savienības ekonomikas rādītāji ir ievērojami uzlabojušies, tomēr dalībvalstu starpā joprojām pastāv ievērojamas atšķirības.

Mēs ar gandarījumu redzam kopēju ekonomiskās izaugsmes atgriešanos daudzās Eiropas valstīs, tomēr nevaram būt apmierināti, ja mūsu pilsoņi nav pārliecināti par savu nākotni. Galvenie iemesli ir ienākumu nevienlīdzība, lēna ienākumu līmeņa izlīdzināšanās un reģionu atšķirības. Ja nerīkosimies, lai risinātu šos jautājumus, būs grūti apturēt augošo populisma vilni. Pret to nevienā Eiropas Savienības valstī nav imunitātes.

Lai panāktu izmaiņas, Latvija ir atvērta dažādām idejām par Eiropas nākotni. Šajā kontekstā mēs novērtējam Vācijas un Francijas pūles celt Eiropas Savienības ambīciju līmeni.

Vēlos uzsvērt, ka Brexit kontekstā Eiropas Savienības vienotība ir svarīgāka, kā jebkad iepriekš. Apvienotā Karaliste ir un paliks nozīmīga Latvijas un Eiropas Savienības partnere, tāpēc nākotnē vēlamies ciešu sadarbību iedzīvotāju tiesību aizsargāšanā, drošības, aizsardzības, ārlietu, tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jautājumos.

Latvijai un Vācijai jāturpina iestāties par vienotu un drošu Eiropas Savienību pēc "Brexit" un jāturpina stiprināt arī transatlantiskās attiecības. Par spīti domstarpībām, ES un ASV joprojām viens otram ir svarīgākie partneri laikā, kad atrodamies arvien grūtāk prognozējamās ģeopolitikas nemierīgajos ūdeņos. Transatlantiskā vienotība, mūsuprāt, ir neaizstājama Eiropas un globālajai drošībai. Esam gatavi, kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm sniegt savu ieguldījumu spriedzes mazināšanā transatlantiskajās attiecībās. Domājot par Eiropas nākotni, vēlos uzsvērt, ka ES un ASV vienotība, stājoties pretī Krievijas agresijai, ir izcils transatlantiskās sadarbības piemērs.

Godātie klātesošie!

Miers un stabilitāte ir mūsu nākotnes attīstības stūrakmens. Tāpēc man bija īpašs pagodinājums pagājušogad saņemt Vestfālenes miera balvu. Miera apbalvojums ir kā atgādinājums visai pasaulei par Baltijas valstu iedzīvotāju gara spēku un neatlaidību ceļā uz brīvību. Lūkojoties uz 21. gadsimtu, šo balvu es redzu kā spēcīgu pamudinājumu aiz ikdienas darbiem un katras valsts individuālajām interesēm atcerēties par pašu svarīgāko – cik nozīmīgs ir miers Eiropā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsāk valsts vizīti Vācijā
Valsts prezidents Raimonda Vējoņa preses paziņojums pēc tikšanās ar  Vācijas federālo prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru Berlīnē
Valsts prezidents Raimonds Vējonis Berlīnē tiekas ar Vācijas Federālo kancleri Angelu Merkeli
Valsts prezidents Raimonds Vējonis tiekas ar Vācijas Bundestāga prezidentu Volfgangu Šoibli