Rīt, 13.janvārī, Valsts prezidents Valdis Zatlers uzstāsies ar runu Eiropas Parlamenta plenārsēdē. Plānots, ka uzrunas laikā Valsts prezidents izvērtēs pirmos piecus Latvijas dalības Eiropas Savienībā (ES) gadus, atzīmējot, ka Latvija ir daudz ieguvusi, tiecoties pēc dalības ES un esot tās dalībvalsts. Tas ir veicinājis demokrātijas nostiprināšanos un demokrātisko institūciju attīstību, būtiski uzlabojis investīciju klimatu, nodrošinājis iespēju baudīt brīvu personu kustību un brīvu preču un pakalpojumu kustību, kas ir pavērusi jaunas uzņēmējdarbības iespējas.
Vienlaicīgi Valsts prezidents pievērsīs arī uzmanību vēl neizmantotajām iespējām kā dalībvalstij, - ne vienmēr gudri īstenojot kohēzijas politiku un izmantojot ES finansiālās iespējas, kā arī neesot gana mērķtiecīgiem, lai ieviestu eiro.
Valsts prezidents uzrunas laikā pievērsīsies arī citiem aktuāliem jautājumiem:
Ekonomikas un finanšu krīze
Valsts prezidents uzskata, ka ekonomiskās krīzes situācijā nepieciešama kompleksa pieeja trijos līmeņos – pasaules, Eiropas un nacionālo valstu līmenī. Proti, pasaules līmenī ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai veidotu jaunu finanšu sistēmas arhitektūru un mehānismus ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Eiropas līmenī ir jāturpina savas aktivitātes īstenot saskaņoti, tādējādi panākot vienotāku un ilgtspējīgāku risinājumu jaunajiem ekonomikas izaicinājumiem.
Savukārt valsts līmenī, atsaucoties uz Latvijas piemēru, ir jāturpina strādāt pie Latvijas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, nejaucot īstermiņa risinājumus ar ilgtermiņa ekonomiskās attīstības redzējumu. Tā ietvaros būtiska ir arī Latvijas pievienošanās eirozonai 2012.gadā, kas ir kļuvis par vienu no valsts nozīmīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem.
Eiropas kaimiņattiecību politika
Valsts prezidents īpaši pievērsīsies Eiropas Savienības (ES) iniciatīvai Austrumu partnerība. Latvija tanī saskata aktīvu lomu, tāpēc ir gandarīta par Eiropas Komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem Austrumu partnerībai.
Jau iepriekš Latvija kopā ar vairākām līdzīgi domājošām valstīm ir aktīvi veicinājusi ES iesaisti Austrumu kaimiņu reģionā un arī turpmāk būs aktīva šīs politikas atbalstītāja un īstenotāja. Latvija saskata savu īpašo pienesumu Austrumu dimensijas attīstībā ar ekspertīzi un šo valstu uzticību, kā arī veidojot divpusējas attiecības ar ES kaimiņvalstīm austrumos, kas ir tiešs Valsts prezidenta uzdevums.
Enerģētikas drošība
Pēdējie notikumi pierāda, ka enerģētikas drošības jautājumu aktualitāte pieaug ar katru dienu un to nav iespējams aplūkot atrauti no situācijas pasaulē. Valsts prezidents uzskata, ka enerģētikas drošību iespējams risināt divos virzienos:
Pirmkārt, pilnībā jāizmanto ES ārpolitikas instrumenti dialogā ar energoresursu tranzīta un piegādātājvalstīm. Enerģētikas politika vairs nav tikai nacionālā līmenī risināms jautājums, bet ir nepieciešama kopēja enerģētikas politikas izveide, patiesi integrēta un diversificēta Eiropas enerģijas tirgus attīstība.
Otrkārt, ir nopietni jāstrādā pie Baltijas enerģijas tirgus integrācijas Skandināvijas un Centrāleiropas enerģētikas tirgos. Tas ļaus pakāpeniski integrēt Baltijas valstis vienotā Eiropas enerģijas tirgū. Lai to īstenotu, ir nepieciešama kopēja attīstības stratēģija.
ES attīstība un Eiropas vīzija
Valsts prezidents savā uzrunā Eiropas Parlamentam atzīmēs, ka Eiropas Savienības sākotnējais mērķis – Eiropas iedzīvotāju drošība un labklājība – nav mainījies. Mainījusies ir vide, kurā mums tas jāsasniedz, jo pasaules ekonomika ir daudz ciešāk saistīta, nekā tā bija pirms pusgadsimta.
Runājot par ES nākotnes vīziju, Valsts prezidents atzīmēs, ka ir nepieciešama Eiropeisko vērtību definēšana un diskusiju rosināšana par tām. Tas ir visu politiķu uzdevums, lai varētu vienoties par tām vērtībām, kuras liksim blakus jau esošajām ES vērtībām.
Valsts prezidents saredz, ka 2015.gadā, atguvusies no finanšu krīzes, ES būs viena no ekonomiskās varas centriem, būs spējīga parūpēties par savu un kaimiņu drošību, kā arī būs notikusi paplašināšanās. Eiropā valstis tiks vērtētas pēc to sasniegumiem, ne citiem kritērijiem.
Šādā ES Latvijas ekonomika būs sabalansētāka, konkurētspējīgāka, strukturāli pārveidota, un mums pirmo reizi neatkarīgās valsts vēsturē tiks uzticēts risināt Eiropas un pasaules mēroga jautājumus kā Eiropas Savienības prezidējošajai valstij. Mūsu pienesums Eiropai būs mūsu īpašās attiecības ar Austrumu partnerības valstīm. Latvija un mūsu reģions veidos tiltu uz Austrumiem, tāpat kā Vidusjūras valstis veidos tiltu uz Dienvidiem.