Valdis Zatlers
Sveicināti, cēsnieki! Labdien, Vidzeme!   No sirds sveicu jūs Latvijas 90 gadu jubilejā! Man ir patiess prieks, ka Latvijas 90 gades svinības sākam tieši Vidzemē. Novadā, kas izauklējis mūsu neatkarības simbolus – ar sarkanbaltsarkano karogu kaujās devās senie cēsnieki, mūsu himnu radīja viļķēnieša Baumaņu Kārļa lūgšana „Dievs svētī Latviju”.   Vidzemē ir Latvijas augstākais punkts ne tikai ģeogrāfiski, bet arī daudzās citās jomās. Šī gada augstākais punkts sportā Latvijai bija Olimpiskajās spēlēs, kurās valmierietis Māris Štrombergs ieguva zelta medaļu. Augstākais punkts latviešu teātrī vienmēr paliks Rūdolfa Blaumaņa komēdijas un traģēdijas, augstākais punkts latviešu dzīves gudrībai ieausts Lielvārdes jostā.   Vidzeme grezno Latviju - ar saviem cilvēkiem, kultūru, uzņēmumiem. Ar dabu. Jo īpaši ar sakoptajām mājām un dārziem. Vidzeme Latviju grezno ar vidzemnieku uzņēmību, gudrību un neatlaidību. Un ir prieks, ka vidzemnieku mērķtiecībai ir mantinieki. Cēsīs ir vienas no labākajām skolām Latvijā, Valmierā – viena no radošākajām Latvijas augstskolām.

 

Skatoties šodienas vidzemniekos, redzam to spītu un dzimtenes mīlestību, kas šajā novadā gājusi cauri gadsimtiem. Latvijas neatkarība – jaundibinātā valsts – tika izcīnīta Brīvības cīņās, arī Cēsu kaujās. Cēsīs atradās viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas armijas vienībām. Te radās Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rota.

 

1919. gada vasaras sākumā no vairākām Vidzemes pilsētām un pagastiem 14 līdz 20 gadus veci skolnieki pieteicās ar ieročiem rokās karot par brīvu Latviju. Kas toreiz lika jaunajiem latviešu puikām doties karā par pasaulē vēl neatzītu Latvijas valsti? Viņiem bija sapnis, ticība un pārliecība par savu valsti, un viņi bija gatavi to piepildīt un nosargāt.

 

Viņiem bija ticība, ka latvieši var un spēj būt brīvi no svešām varām.

 

Viņiem bija pārliecība, ka mēs spēsim izveidot latvisku un stipru Latvijas valsti.

 

Tagad mēs esam stipra valsts. Vai gan citādi ar tādu lepnumu mēs šodien svinētu savas valsts svētkus? Vai gan citādi aptaujās mēs atzītu, ka arī tagad būtu gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti, ja vien tas būtu nepieciešams? Vai gan citādi mums būtu tik daudz ieceru un plānu?

 

Godātie vidzemnieki!

 

Šodien pasaule strauji mainās – ekonomiski, politiski. Tas notiek visā pasaulē un skar mūs visus.

 

Šodien mēs esam attapušies, ka pēc straujas ekonomikas augšupejas seko smaga izelpa. Taču mēs zinām, ka pēc tās atkal sekos ieelpa. Šis ir ne tikai grūtu izaicinājumu laiks, bet arī laiks jauniem, drosmīgiem meklējumiem. Mums jābūt radošiem. Tikai jaunrade mūsu ekonomikai var nodrošināt priekšrocības pasaules konkurencē. Realizēsim savas idejas! Jau šodien! Neatliksim tās uz labākiem laikiem! Šis ir pārmaiņu laiks, tam jābūt aktīvas darbības laikam gan ekonomikā, gan politikā mūsu nākotnes labā.

 

Bieži tiekos ar skolu jauniešiem, viņi man ar degsmi acīs saka: „Mēs vēlamies uzbūvēt Latvijas valsti, kurā dzīvot labklājībā.” Viņi ir pārliecināti, ka spēs uzcelt tādu Latviju.

 

Vidzemnieki, mēs esam izaudzinājuši centīgu, mērķtiecīgu jaunatni, un esmu pārliecināts, ka viņu mērķis piepildīsies. Mēs varam būt droši par Latvijas nākotni. Tā mums visiem ir kopēja.

 

Es saku paldies jums visiem, kas veido Latviju – strādā valsts iestādē vai privātuzņēmumā, skolā vai lauku saimniecībā. Paldies visiem, kas audzina savus bērnus par Latvijas patriotiem. Paldies visiem, kas ar smaidu un uzmundrinājumu īstajā brīdī padara dzīvi gaišāku saviem ģimenes locekļiem, radiem un kaimiņiem.

 

Šodien man ir īpaša svētku sajūta, redzot jūsos lepnumu par Latviju, kas ir tāda pati kā jūs – stipra, skaista, veiksmīga un brīva.

 

Es labprāt paspiestu roku katram vidzemniekam. Bet, lai to izdarītu, man ir vajadzīga jūsu līdzdalība. Rītdien, satiekot savus novadniekus, sniedziet ikvienam roku, lai sveiktu mūsu valsts svētkos! Lai jums veicas!

 

Dievs svētī Vidzemi!

Dievs svētī Latviju!