Andris Bērziņš
Godātie Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda dibināšanas svētku dalībnieki – idejas autori un iniciatori, literātu saimes pārstāvji, atbalstītāji un mecenāti!   Visi, kam nacionālās literatūras vērtību radīšana un saglabāšana ir pašsaprotama, nozīmīga un būtiska!

   

Viens no nacionālas valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem ir valoda. Ja izzūd valoda, izzūd arī tauta. Tieši tādēļ latviešu valodas esamība visos laikos ir bijusi izšķirošs nosacījums, lai mēs saglabātu savu identitāti, kultūru un valsti. Savukārt rakstniecība ir latviešu valodas pastāvēšanas pamats, sākot no Garlība Merķeļa „Latviešiem” un beidzot ar „Zelta Ābeles” laureātu darbiem.

 

Mūsdienu informācijas aprites temps un plašās iespējas, ko dod interneta vide, drukātos izdevumus padara šķietami otršķirīgus. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tas ir tikai šķietami, jo neatkarīgi no tā, kādā formātā vai datu nesējā uztveram literāru darbu – drukātā, digitālā vai klausāmies to audio, literārais mantojums ir bijis un vienmēr būs nepieciešams arī nākamajām paaudzēm. Tā ir ne tikai kultūras sastāvdaļa, bet arī vērtīga liecība par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, kuros mēs visi piedalāmies.

 

Latvijas kultūrvēsture pamatoti lepojas ar pērlēm, kas iekļautas ne tikai mūsu kultūras kanonā, bet arī UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, jo kultūra ir ne vien nācijas pašcieņas un ilgtspējas pamats, bet arī veids, kā audzēt valsts konkurētspēju un veicināt ekonomikas izaugsmi. Un tieši šajā kontekstā es vēlos uzsvērt, ka nevienas radošas personības darbību nedrīkst uztvert vai uzskatīt par hobiju, ko cilvēks piekopj brīvos brīžos, tāpat vien par velti, sev un citiem par prieku. Lai gan rakstniekam nav nepieciešamības pēc dārga tehniska aprīkojuma, speciāliem krāsu vai apdares materiāliem, laiks, kas tiek veltīts nozīmīga literāra darba radīšanai ir jānovērtē un jāatalgo jau šobrīd, neliekot gaidīt pēc honorāra, kas pienākas pēc tā pabeigšanas un nodošanas publicēšanai.

 

Visbeidzot vēlos uzsvērt, ka šī Fonda darbība nenoliedzami paaugstinās arī literatūras darbu kvalitāti, jo rakstniekiem tā būs jauna un unikāla iespēja – pilnībā nodoties radošam procesam, nedomājot par piepelnīšanos nolūkā dzīvot un izdzīvot.

 

Es uzskatu šo dienu un brīdi par vēsturiskiem, tādēļ labprāt esmu piekritis kļūt par Fonda patronu un, atbalstot tā darbību, aicinu arī citus mecenātus ziedot nacionālās rakstniecības atbalstam.

 

Lai mums visiem kopā izdodas aizsākt tādu tradīciju, kas palīdz tapt daudziem izciliem literatūras darbiem paaudžu paaudzēs.

 

Dievs svētī Latviju!