Prezidentes kundze, Jūsu majestāte, ekselences, dāmas un kungi!
Katru rītu mani sveic ne jau tikai mana ģimene. Palūkojoties pa guļamistabas logu, es redzu jūru - mūsu jūru, Baltijas jūru. Tā tas ir bijis kopš bērnības.
Šķiet, jūra atrodas lieliskā vietā. Tā atrodas starp valstīm, kurām klājas labi atbilstoši pasaules standartiem un kuras lepojas par savu pieredzi apkārtējās vides jomā. Par spīti tam Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām visā pasaulē. Tas ir negods.
Tam tā nav jābūt. Lai risinātu šo problēmu, mums vajadzīgas divas svarīgas lietas – vēlme sadarboties un apliecinājums, ka mēs vēlamies sasniegt praktiskus un izmērāmus rezultātus. Institucionālais progress pēdējo pāris gadu laikā skaidri apliecina, ka mēs esam gatavi sadarboties.
Jau pagājuši divi gadi, kopš HELCOM apstiprināja Baltijas Jūras rīcības plānu, kurā ir minēti konkrēti rīcības uzdevumi mūsu jūras atveseļošanai. Laikā, kamēr Zviedrija ir bijusi Eiropas Savienības prezidējošā valsts, mūsu reģions ir spēlējis svarīgu lomu Eiropas Savienības darba kārtībā - ir apstiprināta ES stratēģija Baltijas jūras reģionam. Šajā stratēģijā iekļauti jau esošie plāni, kā Baltijas Jūras rīcības plāns. Vienlaicīgi tā paver jaunas iespējas konkrētu jautājumu un izaicinājumu risināšanai mūsu reģionā.
Šodien mēs visi esam sanākuši kopā – valstu un valdību vadītāji, biznesa un sabiedrības pārstāvji. Pienācis laiks aplūkot mūsu praktisko apņēmību par to, ko esam gatavi darīt, lai padarītu mūsu jūru tīrāku.
Ļaujiet, lūdzu, pastāstīt par Latvijas apņemšanos šajā jomā.
Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka Baltijas Jūras rīcības plāna prioritātes jau tagad ir iekļautas Latvijas Vides politikas pamatnostādnēs.
Otrkārt, Latvija ir nopietni nobažījusies par Baltijas jūras eitrofikāciju. Šis ir izaicinājums, kas saistās ne tikai ar jūru. Jau esam apstiprinājuši noteikumus par polifosfātu aizvietošanu mazgāšanas līdzekļos. No 2010.gada 1.jūnija Latvijas tirgū būs aizliegti mazgāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir vairāk nekā 0,5 procenti polifosfātu.
Treškārt, mēs esam izstrādājuši četrus upju pārvaldīšanas plānus, lai pārliecinātos, ka mūsu virszemes ūdeņi nepasliktina Baltijas jūras eitrofikāciju.
Ceturtkārt, esam stingri apņēmušies veicināt starpsektoru sadarbību un koordināciju gan valsts, gan reģiona līmenī. Efektīva sadarbība ar mūsu kaimiņvalstīm upju gultņu pārvaldīšanā ir būtiska.
Piektkārt, mēs nedrīkstam pārāk zemu novērtēt sadarbību jūras vides pētījumu ietvaros. Te runa ir par mūsu zinātnieku aktivitātēm Eiropas Savienības BONUS programmas ietvaros.
Šīs ir Latvijas valsts apņemšanās. Savu apņēmību demonstrējuši arī Latvijas privātā sektora pārstāvji - sākot ar projektiem, kas vērsti uz eitrofikācijas jautājumu risināšanu un beidzot ar sabiedrības uzmanības piesaistīšanu šiem jautājumiem. Esmu pateicīgs tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri palīdz sasniegt šo būtisko mērķi.
Dāmas un kungi,
Esmu pārliecināts, ka šodienas solījumi no valstīm, pašvaldībām, privātām un zinātniskajām institūcijām ar laiku ievērojami uzlabos mūsu jūras stāvokli. Esmu pārliecināts, ka mēs varam būt lepni, nevis nokaunējušies mūsu bērnu priekšā. Esmu pārliecināts, ka jau mūsu paaudze varēs lepni teikt, ka mēs dzīvojam blakus vienai no pasaules tīrākajām jūrām.
Es jums uzticos.
Paldies!