Godātais Igaunijas prezidenta kungs,
Ekselences,
Dāmas un kungi!
Vispirms vēlos pateikties šī biznesa foruma organizatoriem - Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un citiem, kuri strādājuši, lai sarīkotu šo ievērojamo starpvalstu forumu.
Esmu gandarīts, ka mūsu attiecības attīstās progresīvi, tiek īstenoti regulāri kontakti visos līmeņos – gan valstu prezidentu, gan valdību līmenī, kā arī notiek aktīva sadarbība starp biznesa sabiedrībām. Tirdzniecības un ekonomisko sakaru apmērs pieaug. Pat šobrīd sarežģītajos pasaules krīzes apstākļos Igaunijas un Latvijas savstarpējā sadarbība ir īpaši nozīmīgs faktors problēmu risināšanai, ar kurām esam saskārušies.
Mūsu abu valstu biznesa sabiedrība sniedz ļoti nozīmīgu pozitīvu ieguldījumu Latvijas un Igaunijas savstarpējo attiecību nostiprināšanā. Jūsu kopējā iniciatīva un projekti rada mūsu sadarbībai konkrētu saturu un piešķir tai papildu dinamismu. Es vēlētos uzsvērt, ka tas nav viss. Mēs neesam tikai divas valstis šajā reģionā, un, kā prezidents Ilvess minēja, mums ir jābūt stratēģijai, kā izkļūt no šīs globālās krīzes, kurā mēs šobrīd esam. Iespējams, ka stratēģija izkļūšanai no krīzes ir Baltijas jūras reģiona stratēģija nākotnei, un mums šī iespēja ir jāizmanto, lai radītu Baltijas-Ziemeļu tirgu ne tikai elektrībai, ko politiķiem izdarīt ir vieglāk, jo tas ir arī drošības jautājums, bet patiesi brīvu un atvērtu tirgu visā Baltijas jūras reģionā. Skatoties uz mūsu reģionu, ir viegli saprast, un mēs visi uzsveram, ka jūs esat mūsu vislabākie partneri. Eksporta un importa apgrozījums pieaug katru gadu, un mēs redzam, ka patiesi brīvs tirgus Baltijā pastāv un nav nekādu pazīmju, ka kādā no šīm valstīm – Igaunija, Latvija vai Lietuva – dotos protekcionisma virzienā. Tātad mēs patiešām saprotam, ka mums ir jābūt konkurētspējīgiem un vienu no līdzekļiem un iespējām nākotnē piedāvā Baltijas jūras stratēģija, pie kuras mēs visi – politiķi un biznesa pārstāvji – kopā esam strādājuši.
Dāmas un kungi!
Protams, ja mēs lūkojamies uz skaitļiem, tad divu valstu savstarpējā tirdzniecība vienmēr attīstās dinamiski, tomēr kopš 2008.gada rudens tirdzniecības apjomi sarūk. Tādēļ tieši šobrīd ekonomiskās lejupslīdes laikā, kā jau esmu uzsvēris, ir īpaši būtiski saglabāt esošās iestrādnes un atrast jaunus savstarpējās intereses un izdevīguma krustpunktus.
Mūsu valstu ilgstoši konstruktīvo sadarbību apliecina Igaunijas stratēģiski svarīgā investora loma Latvijas ekonomikā. Jau vairāku gadu garumā Igaunija stabili ieņem pirmo vietu pēc uzkrātām tiešajām investīcijām Latvijā, galvenokārt finanšu sektorā. Pašlaik Latvijā darbojas 1454 Igaunijas-Latvijas kopuzņēmumi, un tā, bez šaubām, nebūt nav augstākā robeža. Mēs esam atvērti Igaunijas investīcijām Latvijas ekonomikā, un mēs savukārt cenšamies investēt Igaunijā. Kā veiksmīgu piemēru vēlos minēt 2007.gadā Paidē atklāto Latvijas sauso celtniecības materiālu ražotāja „Sakret” rūpnīcu, kas ir pirmā līdz šim lielākā Latvijas investīcija Igaunijas ekonomikā un lielākais sauso celtniecības maisījumu ražotājs Baltijas valstīs. Tas ir arī labs atvērtā tirgus piemērs.
Dāmas un kungi!
Man ir liels prieks, ka mums ir labas perspektīvas attiecību attīstībai. Latvijas uzņēmēju sadarbības intereses Igaunijā apliecina mūsu biznesa delegācijas sastāvs, kurā pārstāvēti Latvijas uzņēmumi no informācijas tehnoloģiju, mašīnbūves un metālapstrādes, pārtikas, būvniecības un nekustamā īpašuma nozarēm, finanšu un juridisko pakalpojumu sfēras, transporta un loģistikas, izglītības un tūrisma nozarēm. Apsveicami, ka interešu jomas ir stratēģiski svarīgas un diversificētas.
Tāpat, raugoties nākotnē, saredzu lielisku potenciālu sadarbības attīstībai tūrisma jomā. Visas pasaules tūristi Baltijas valstis redz kā labu to ceļojumu galamērķi. Parasti viņi vēlas redzēt visas trīs valstis, jo mēs esam tik dažādi un tajā pašā laikā tik interesanti tūristiem, kuriem nedēļas laikā iespējams aplūkot Baltijas jūru un iepazīt mūsu triju valstu kultūru. Attīstot lidostas „Rīga” infrastruktūru, šobrīd no tās var ērti nokļūt dažādās Eiropas, Āzijas un Āfrikas pilsētās. Tādēļ aicinu arī mūsu igauņu partnerus izmantot Rīgu kā reģiona lidostu līdzīgi kā es tikai dažas dienas atpakaļ sazinājos ar Latvijas žurnālistiem Rīgā ar Skype interneta video zvana palīdzību no Strasbūras. Mums ir jālepojas ar savu kaimiņu veiksmēm un jāatbalsta savi kaimiņi vienmēr, kad mums veicas.
Runājot par augstajām tehnoloģijām, uzskatu, ka, ņemot vērā zinātniski tehnisko potenciālu un mūsu valstu pieredzi, būtu aktuāli izskatīt iespēju sadarboties uz inovācijām balstītu projektu izstrādē. Pasaulē tiek augstu vērtēta uz zināšanām balstīta ekonomika, un inovatīvā darbība ir viens no zināšanu virzītās ekonomikas galvenajiem dzinējspēkiem. Es vienmēr uzsveru, ka mūsu resursi – koksne, jūra, ūdens, dažiem arī naftas krājumi – ir ierobežotā apjomā un mums ir pieejams tikai viens neierobežots resurss, un tās ir mūsu intelektuālās spējas. Neesot lielām valstīm, mums tiešām ir jāstrādā kopā, lai attīstītu mūsu valstu intelektuālo un zinātnisko potenciālu.
Dāmas un kungi!
Uzskatu, ka šī valsts vizīte dos jaunu impulsu Latvijas un Igaunijas ekonomisko attiecību attīstībā, veicinās ilgtspējīgu sadarbību un būs veiksmīgs atskaites punkts abpusēji izdevīgu projektu īstenošanā.
Novēlu Jums produktīvas tikšanās un vērtīgu pieredzes apmaiņu! Bet pats būtiskākais ir tas, ka mēs esam draudzīgas un progresīvas valstis, kas savā starpā aktīvi sadarbojas. Es jums novēlu veiksmi biznesā un lielu peļņu, jo bez tās nav iedomājams patiess bizness. Veiksmi!