Godātie konferences rīkotāji!
Godātie tiesību zinātnieki, juristi!
Dāmas un kungi!
Pateicos par iespēju uzrunāt tik augsti kvalificētu juristu auditoriju.
Paldies Juristu biedrībai par iniciatīvu sasaukt šo konferenci diskusijai par Latvijas Republikas Satversmes un vēlēšanu sistēmas reformas nepieciešamību. Esmu gandarīts, ka juristi šo skaisto pavasara nedēļu velta ikgadējām Juristu dienām, lai apspriestu aktuālus tiesību jautājumus un atskatītos uz Latvijas pirmajiem pieciem gadiem Eiropas Savienības tiesību sistēmā.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir īstenojusi nopietnas, grūtas reformas un guvusi panākumus, veidojot demokrātiskai un tiesiskai valstij atbilstošu tiesību sistēmu. Valsts likumu sistēmu Latvijai ir bijusi iespēja balstīt uz stipras klints - Latvijas Republikas Satversmes. 1990.gada 4.maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulā uzsvērts – latviešu nācija savu pašnoteikšanos tiesiski īstenoja 1920.gada aprīlī, kad vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un proporcionālās vēlēšanās tautas uzticības mandāts tika dots Satversmes sapulcei. 1922.gada 15.februārī Satversmes sapulce pieņēma valsts pamatlikumu - Latvijas Republikas Satversmi, kas de jure bija spēkā arī visu smago okupācijas laiku.
Dāmas un kungi!
Šobrīd, kad Satversme ir grozīta jau 11. reizi, ir jāsaprot, ka tik svarīgā jautājumā kā Satversmes grozījumi lēmumiem vienmēr jāizriet no juridiski pamatotiem argumentiem, nevis īstermiņa popularitātes meklējumos balstītiem politiskiem saukļiem. Satversmi nedrīkst grozīt ar motivāciju izteikt politisku protestu, - nepieciešama ekspertu diskusija par grozījumu būtību kontekstā ar demokrātiskas valsts attīstību.
Lai nodrošinātu tiesisku un tiesību zinātnes jaunākajās atziņās balstītu pieeju Valsts prezidenta tiesību un pienākumu nodrošināšanai, es 2007.gada rudenī izveidoju Konstitucionālo tiesību komisiju, kuras darbībā ir zināma līdzība ar Valsts Padomi, kas pastāv vairākās Eiropas valstīs. Esmu gandarīts, ka Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijā piekrita strādāt Latvijā un ārvalstīs atzīti Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas tiesību zinātnieki.
Stiprināt mūsu Satversmi, saglabājot tās garu un attīstot to līdzi Eiropas demokrātiskajai tiesiskajai domai, - tas ir mans, Valsts prezidenta, pienākums. Tas ir Saeimas un valdības pienākums. Taču pirmkārt, tas ir Jūsu – tiesību ekspertu – pienākums.
Godātie klātesošie!
Vienmēr esmu konsekventi iestājies par to, ka Satversmē paredzētais Saeimas atlaišanas un priekšlaicīgu vēlēšanu sarīkošanas mehānisms ir jāpilnveido. Balstoties uz Konstitucionālo tiesību komisijas sagatavoto viedokli par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu, 2008.gada vasarā Saeimā iesniedzu divas likumdošanas iniciatīvas vēstules un šogad janvārī arī konkrētu Latvijas Republikas Satversmes grozījumu projektu.
Esmu patiesi gandarīts, ka Saeima ir sadzirdējusi savu vēlētāju gribu. Jau no 10. Saeimas sanākšanas brīža tauta – Saeimas darba devējs – iegūs tiesības lemt par savu priekšstāvju darbu arī laikā starp vēlēšanām. 8.aprīlī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Satversmes grozījumi ir nozīmīgs ieguldījums tiešās demokrātijas nostiprināšanā.
Taču es ļoti ceru, ka arī manis iesniegtā Satversmes grozījumu projekta otra daļa un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšlikums par to, ka Valsts prezidentam, lai risinātu parlamentāru krīzi, tiek paredzētas patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu un izsludināt jaunas Saeimas vēlēšanas, neieguls Saeimas arhīvos. Publiskā telpā arvien izskan apgalvojumi, ka šie priekšlikumi ir solis prezidentālas republikas virzienā. Taču jums, godātie juristi, labāk kā nevienam citam ir zināms, ka Valsts prezidentam šādas tiesības ir paredzētas lielākajā daļā parlamentāro valstu, jo īpaši Eiropā.
Šobrīd, arī pēc 8.aprīlī pieņemtajiem Satversmes grozījumiem, jaunas pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas var sarīkot divu mēnešu laikā pēc tautas nobalsošanas par parlamenta atsaukšanu. Kopumā gan tautas nobalsošanas, gan ārkārtas vēlēšanu sarīkošana ir ļoti ilgs process, līdz jaunas Saeimas sanākšanai jāgaida 5 – 6 mēnešus. Visticamāk, šis process ietver sevī arī divas politiskās aģitācijas kampaņas. To nevar atzīt par efektīvu risinājumu parlamentāras krīzes situācijās.
Mehānisms, kas Valsts prezidentam paredz tiesības atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas, parlamentārajās demokrātijās tiek uzskatīts par efektīvu, lai atrisinātu parlamentāru krīzi un visus spēkus veltītu jaunām vēlēšanām. Kā jau minēju, šāds mehānisms pastāv praktiski visās Eiropas demokrātijās.
Tomēr valstu konstitūciju regulējums detaļās atšķiras. Ir valstis, kurās Valsts prezidentam šādas tiesības piemīt tikai noteiktās situācijās, piemēram, parlaments ilgstoši nespēj izveidot valdību, apstiprināt valsts budžetu vai nesanāk uz sēdēm. Ir parlamentāras valstis, kurās Valsts prezidentam šādas tiesības piemīt bez nosacījumiem. Konstitucionālo tiesību komisija savā viedoklī atzinusi, ka parlamentāru krīžu situācijas izsmeļoši aprakstīt nav iespējams un nosacījumu ietveršana konstitūcijā ierobežotu valsts galvas iespēju ātri un efektīvi rīkoties.
Es vēlos aicināt Jūs izmantot šo konferenci, lai diskutētu par prezidenta tiesībām atlaist Saeimu. Vai šādu tiesību izmantošanai Satversmē jāparedz priekšnosacījumi, ja tādiem ir jābūt un kādiem tiem jābūt?
Dāmas un kungi!
Šogad sperti vairāki soļi arī vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas virzienā:
1) ir panākta atteikšanās no lokomotīvju principa Saeimas vēlēšanu likumā;
2) ir paplašinātas KNAB pilnvaras partiju tēriņu procesa uzraudzīšanā;
3) ir stājušies spēkā grozījumi likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju;
4) Saeimas komisiju darba kārtībā šobrīd vēl ir likumprojekti par sodiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem.
Taču ar šiem soļiem vien nepietiek.
Šis ir vēlēšanu gads. 6.jūnijā notiks gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tādēļ ir jāturpina darbs pie vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas. Tas attiecas gan uz priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu, gan uz politiskās reklāmas ierobežošanu, gan uz partiju atkarības mazināšanu no viņu finansētājiem, gan uz efektīvu sodu mehānismu izveidošanu par partiju finansēšanas pārkāpumiem. Latvijas sabiedrība sagaida, lai nākamās Saeimas vēlēšanas būtu kvalitatīvi jaunas vēlēšanas, un to ir iespējams panākt arī ar likumu grozījumiem.
Šodien Jums paredzētas diskusijas par vēlēšanu reformu nepieciešamību. Pēdējā laikā arvien biežāk izskan proporcionālās vēlēšanu sistēmas kritika un vēlme šo sistēmu mainīt. Tāpēc ir svarīgi vēlreiz atkārtot, ka vispārīgu, vienlīdzīgu, tiešu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu principi nostiprināti Satversmē. Jebkādi grozījumi mūsu valsts pamatlikumā ir ļoti nopietns jautājums. Ekspertīzei un profesionāļu diskusijai ir jābūt priekšnoteikumam, lai rosinātu vēlēšanu sistēmas maiņu.
Dāmas un kungi!
Godātie konferences rīkotāji un dalībnieki!
Novēlu Jums veiksmīgu darbu. Šodien mēs dzīvojam lielu pārmaiņu un iespēju laikā. Šīs pārmaiņas mēs varam izmantot, lai stiprinātu demokrātisko iekārtu un politisko kultūru. Neaizmirsīsim – Latvijas Satversmes Sapulces atstātais mantojums mūs ne vien bagātina, tas arī uzliek pienākumu turpināt un neapstāties pie jau sasniegtā.
Šodien diskusijā ar žurnālistiem viņi aicināja Latviju rīkoties kā Turcijai Ataturka laikā. Es domāju, Latvija sen jau šo periodu ir nogājusi, un es domāju, ka mums ir jāattīsta tās vērtības, kas mums ir. Mums ir pietiekami daudz gudru prātu, lai zinātu, kā savu valsti ne tikai attīstīt, bet arī nosargāt.
Paldies par uzmanību!