Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj,
Augsti godājamais Ministru prezident,
Godājamie Saeimas deputāti,
Cienījamie klātesošie,
Šodien Saeimai jāpieņem mūsu valstij ļoti nozīmīgi lēmumi, kas ir būtiski valsts drošībai un tālākai attīstībai. Esmu pārliecināts, ka jūs – deputāti - ar vislielāko atbildību vērtēsiet valdības izstrādāto valsts ekonomikas stabilizācijas plānu un tā lomu valsts ekonomikā.
Godājamie deputāti,
Pirms mēs sākam diskutēt, kā atjaunot mūsu valsts ekonomisko izaugsmi, īsi atskatīsimies un izvērtēsim, kā nonācām šajā situācijā un kādi būtu mūsu turpmākie uzdevumi.
Ekonomiskās krīzes cēloņi meklējami pārmērīgā paļāvībā uz tirgus pašregulācijas iespējām. Apreibstot no straujā ekonomikas pieauguma tempa, ko lielā mērā dzina uz augšu privātā sektora kreditēšana un iekšējais patēriņš, mēs laikus nepadomājām, ka tas reiz var beigties. Kādu brīdi mums pat sāka likties, ka esam sevišķi īpaši un Latvijā ekonomikas likumi vairs nedarbojas. Izrādījās, ka tomēr tas tā nav. Mēs nebijām gatavi pieņemt pat domu par iespējamo ekonomikas lejupslīdi un labākajos gados neveidojām uzkrājumus nebaltām dienām. Savukārt Latvijas pašreizējais ārējais parāds galvenokārt ir veidojies no mūsu uzņēmumu un mūsu mājsaimniecību aizņēmumiem.
Tādēļ šobrīd globālā finanšu un ekonomiskā krīze mūs skar skarbāk nekā daudzus kaimiņus Eiropas Savienībā.
Visu valdību atbildībā bija šo procesu laicīga paredzēšana, izsvērta rīcība un sabiedrības sagatavošana iespējamām grūtībām. Diemžēl tas netika darīts. Tagad par to ir jāmaksā dārga cena.
Šobrīd ir nepieciešami radikāli pasākumi, lai mēs varētu stabilizēt uz vienu pusi sasvērušos ekonomikas kuģi. Pašreizējais starptautisko institūciju aizdevums nav iespēja ātri izpirkt un aizmālēt savas kļūdas. Tā ir nesekmības lapa, kuru nevarēs labot, aizejot pāris reizes pie skolotāja uz pēcstundām. Nāksies radikāli pārveidot ekonomisko politiku. Nāksies radikāli pilnveidot valsts pārvaldi. Būs nepieciešama drosme attiekties no vadības līgumiem un tālredzība neiznīcināt vārda brīvību.
Ekonomisti lēš, ka katri pieci seši procenti iekšzemes kopprodukta krituma nozīmē zaudētu attīstības gadu. Skaidrs, ka tuvākā nākotnē mūs gaida izteikta mērenība mūsu prasībās un ļoti pārdomāti izdevumi gan valstij kopumā, gan katram pilsonim atsevišķi. Tomēr taupīšana nav pašmērķis, ir vajadzīgas arī pārdomātas investīcijas, lai īstermiņā un vidējā termiņā veicinātu ekonomikas atveseļošanos. Ir būtiski nepieļaut krīzei sagraut tos uzņēmumus, kas izrādījušies produktīvākie un arī eksportspējīgākie.
Paredzams, ka nākamajā gadā ārvalstu privātā kapitāla pieplūde nenotiks. Tāpēc valsts aizņemas, lai ražīgi un efektīvi uzņēmumi varētu finansēt savu darbību, saņemot kredītu no valsts, un to darītu par salīdzinoši zemākām likmēm nekā brīvajā tirgū. Šādam valsts atbalstam nepieciešami skaidri piešķiršanas kritēriji. Un, jo ātrāk šie kritēriji tiks izveidoti, jo ātrāk šos līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot savā darbībā.
Godājamie deputāti!
Cerams, notikušais liks mums aizdomāties, ka valsts ekonomika nav zirgu pajūgs ar iemigušu kučieri, kur zirgs zina ceļu mājup - valstij nāksies iejaukties notiekošajos procesos un par to regulāri informēt visu sabiedrību – gan darba devējus, gan darba ņēmējus.
Pēdējo nedēļu notikumi ļoti skaidri parādīja, kādu lomu valdības dialogs spēlē šajā procesā ar sabiedrību. Par valdības un politiķu komunikāciju ar sabiedrību, pareizāk sakot, tā trūkumu, tiek runāts jau sen. Tagad, kad tiks pieņemti sabiedrībai ļoti nepatīkami lēmumi un tuvojas pašvaldību vēlēšanas, skaidra, atbildīga, savlaicīga, cieņas pilna un regulāra sabiedrības informēšana kļūst sevišķi svarīga. Mēs nedrīkstam radīt pat aizdomu ēnu par finanšu izlietojuma godīgumu. Rūgti maldās tie, kas klusībā domā iedzīvoties uz citu vainošanu krīzes radīšanā vai savu nopelnu pārspīlēšanas. Tieši politiķiem, ja tie vēlas atgūt sabiedrības uzticību, ir jāskaidro savi lēmumi un kā šie lēmumi ietekmēs sabiedrības ikdienu.
Mums kardināli jāreformē valsts pārvalde: tā ir jāsamazina un jāpaaugstina tās kompetence gan politiskā, gan administratīvā līmenī. Valsts pārstāvji un politiķi turpmāk nedrīkstēs būt nevērīgi, pavirši vai nezinoši. Valsts pārvaldes produktivitātes kāpināšana un efektivitātes principa ievērošana pašlaik ir ne tikai naudas taupīšanas veids, bet tas ir arī tautsaimniecības kopējā ražīguma jautājums.
Godājamie deputāti!
Mēs nevaram paļauties arī uz to, ka mūs vienmēr un visur aizstāvēs un pārstāvēs starptautiskās organizācijas. Tādēļ pašiem nāksies aktīvi strādāt, arī starptautiskajā kontekstā, un it sevišķi būt kompetentiem šajā kontekstā. Nevar būt tāda situācija, kad svarīgās Eiropas Savienības nozaru ministru sēdēs neizskan Latvijas viedoklis vai valsts intereses netiek pietiekoši aizstāvētas starptautiskā līmenī.
Otrdien, Briselē tiekoties ar Eiropas Savienības amatpersonām, man nācās uzklausīt arī kritiku. Kritiku par to, ka Latvija nav ieklausījusies starptautisko institūciju dotajos padomos ekonomikas attīstības jautājumos, ka nav ieklausījusies arī padomos par eiro ieviešanu. Par eiro ieviešanu ne tikai maz tika runāts, bet arī nekas netika darīts, lai process virzītos uz mērķi. Atcerēsimies savukārt kādu valdība bija nolikusi eiro ieviešanu – 2008.gads. Tas ir jau vakar. Eiro ieviešana nostiprinās mūsu valsts ekonomisko, politisko un valstisko drošību. Atbalstot un īstenojot plānu, mums ir jādara viss, lai 2012. vai 2013. gadā Latvijā ieviestu eiro.
Godājamie deputāti,
Pēdējā laikā biežāk tiek atkārtots teiciens, ka vissliktākais ir neizmantot krīzes dotās iespējas un neko neiemācīties. Šī nav ne pirmā un noteikti arī ne pēdējā krīze Latvijas valsts vēsturē. Pārbaudījumi būs arī turpmāk.
No mūsu rīcības tagad un turpmākos mēnešos būs atkarīgs, cik gudrāki, stiprāki un pieredzējušāki mēs no šīs krīzes izkļūsim.
Atcerēsimies, ka mūsu skandināvu kaimiņi piedzīvoja dziļu krīzi 90. gados un tagad zviedru pieredzi citē un izmanto pat tādas lielvalstis kā ASV. Kā labu piemēru daudz smagākas krīzes pārvarēšanai var minēt arī Vācijas pieredzi pēc Otrā pasaules kara, it īpaši ekonomikas ministra Ludviga Erharda kursu, kura rezultātā Vācija no pilnīgas postažas un sabrukuma 20 gados pārvērtās par vienu no vadošajām pasaules ekonomikām.
Arī mums ir visas iespējas pierādīt savu varēšanu. Atšķirībā no iepriekš piekoptās prakses mums ekonomiskā politika jāveido, vadoties no sabiedrības interesēm kopumā, nevis atsevišķu grupu interesēm, pat ja šīs intereses tiek slēptas zem skaistiem lozungiem.
Tad, kad mēs visi ejam uz kopēju mērķi, mums izdodas neticamas lietas. Tad, kad šī mērķa nav un ir tikai daži sīki mērķīši, tad mēs nespējam tikt galā ar krīzēm.
Brīdī, kad esam bijuši nedaudz nevērīgi pret saviem pienākumiem, Dievs sūta mums pārbaudījumus. Vai būsim stipri savā gribā, godprātīgi savās domās un nesavtīgi savā rīcībā. Lai dzīve iet atkal augšā, tas mums ir jāpierāda.
Lai mums kopā izdodas!