Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Parīzē oficiālā vizītes ietvaros Francijā tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku, pārrunājot divpusējās attiecības, Eiropas nākotnes jautājumus, kā arī ANO reformas un starptautiskās aktualitātes.
Abi prezidenti uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Franciju ir lieliskas un ir iespējas tās paplašināt gan ekonomikas, kultūras un Eiropas debašu ietvaros. Abi prezidenti vienojās, ka tiks pieliktas pūles pie tā, lai ekonomiskā sadarbība vērstos plašumā. Ž.Širaks ļoti augstu novērtēja Latvijas straujo izaugsmi ekonomikā un uzsvēra, ka Francijai būtu svarīgi veidot plašākus un dziļākus kontaktus ekonomikas sfērā. Abi prezidenti pauda cerību, ka šīs oficiālās vizītes tiks likts pamats šādai pēctecībai. Abi prezidenti arī uzsvēra, ka “pārsteidzošā Latvija”, Latvijas kultūras festivāls Francijā, ir panācis ļoti atzīstamas sekmes, tas ir pamanīts gan sabiedrībā, gan plašsaziņas līdzekļos, un ir nepieciešams šo kultūras dialogu starp Latviju un Franciju turpināt, tāpēc 2007.gadā tiek organizēts Parīzes pavasaris, kura ietvaros Latvijā plašāka sabiedrība tiks iepazīstināta ar Francijas kultūru.
Prezidente pateicās Ž.Širakam par viņa atbildes vēstuli uz viņas janvārī izplatīto deklarāciju par Otrā pasaules kara seku nozīmi Eiropai un Latvijai. Francijas prezidents atzīmēja, ka arī prezidentes oficiālās vizītes laikā Kānā atklātā izstāde “La guerre aprčs la guerre: Lettonie 1945-1956” (“Karš pēc kara: Latvija 1945.-1956.”) vairos izpratni Francijā par Eiropas un Latvijas vēsturi.
Pārrunājot Eiropas nākotnes jautājumus, īpaša uzmanība tika pievērsta finanšu perspektīvai un Eiropas Savienības (ES) kaimiņu iniciatīvai. Runājot par Eiropas budžetu, prezidente uzsvēra, ka jaunajām ES dalībvalstīm ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pieņemts lēmums par ES finanšu perspektīvu 2007.-2013.gadam, jo tas dod iespējas izaugsmei un reformām dažādās būtiskās sfērās. Pievēršoties vispārējai ES konkurētspējai, V.Vīķe-Freiberga un Ž.Širaks apspriedās par iespējām, lai Eiropa lielāku uzmanību veltītu pētniecībai, zinātnes ekselences centriem un izglītībai kopumā. Tika uzsvērts, ka Eiropa tikai tad būs konkurētspējīga pasaules mērogā, ja tiks vairāk ieguldīts zinātnē un inovācijās. Prezidente arī uzsvēra nepieciešamību Eiropas Savienībai patiesi īstenot principu par brīvu preču, pakalpojumu un darbaspēka kustību, viņa uzsvēra, ka tas ir arī viens no papildu priekšnoteikumiem, lai Eiropa būtu konkurētspējīga.
Runājot par ES kaimiņu iniciatīvu, abas puses apmainījās viedokļiem par to, kā šobrīd norit reformas Ukrainā, Moldovā un Dienvidkaukāza valstīs. Ž.Širaks pauda atbalstu Latvijas un pārējo Baltijas valstu lēmumam paust stigru atbalstu un palīdzību šīm valstīm, jo ir svarīgi, lai ES kaimiņos valdītu demokrātiskas, stabilas un pilsoniskas valstis un sabiedrības. Prezidente atzīmēja, ka ir lepna par to, ka Latvija var nodot savu pieredzi tālāk gan Gruzijai, gan arī pārējām kaimiņu iniciatīvas valstīm. Tika pārrunāta arī situācija Baltkrievijā un izteiktas bažas par demokrātijas trūkumu šajā valstī.
Abi prezidenti apspriedās arī par ANO reformām, paužot atbalstu tam, ka ANO Drošības padome ir jāpaplašina. Tika izteikts atbalsts tā saucamajam papildu četriniekam Drošības padomē, kā arī uzsvērta nepieciešamība panākt jaunās Cilvēktiesību padomes efektīvu darbību un reformēt ANO ģenerālsekretariātu.