Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Latvijas Universitātē Stratēģiskās analīzes komisijas rīkotajā starptautiskajā konferencē “Robežu paplašināšana: kopienas un identitātes” uzrunāja jautājumu par Eiropas labklājības izaugsmes un eiropieša piederības izjūtas attiecībām laikā, kad Eiropas Savienība debatē par savām nākotnes robežām un iekšējo integritāti, kā arī dažādu kopienu kopā sadzīvošanu. Prezidente pateicās Stratēģiskās analīzes komisijai (SAK), visiem Latvijas cilvēka dzīves kvalitātes pētījuma autoriem un organizatoriem par zinātniski aktuālo konferences tematiku, tā kā 2006.gada Pasaules sociologu konferences tematika arī ir cilvēka dzīves kvalitātes jautājumi. Tika uzsvērts, ka Latvijai un Eiropai kopumā šodien domātāju un pētnieku darbs ir ļoti nepieciešams, lai atbildētu uz būtiskiem kontinenta ikdienas un nākotnes jautājumiem. Viņa pauda cerību, ka SAK pētījums par Cilvēka dzīves kvalitāti Latvijā gūs rosinošus iespaidus tālākai praktiskai rīcībai ne tikai mūsu valsts mērogā, bet ieinteresēs arī pārējās ES valstis un tās, kas uz ES raugās kā uz piemēru labklājības un vērtību īstenošanā.
Runājot par Latvijas attīstību ES kontekstā, kā vienu no būtiskākajiem valsts izaicinājumiem tālākajai attīstībai prezidente minēja nepieciešamību panākt izlīdzinājumu starp augstajiem valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, IKP līmeni un vidusmēra cilvēka dzīves kvalitāti. “Kopš esam 2004.gada pavasarī iestājušies ES, Latvijas ekonomika tiek minēta kā visātrāk augošā ES ietvaros, tomēr šie objektīvie rādītāji vēl īsti nav tikuši līdz vidusmēra iedzīvotāja dzīvei, un valstij ir būtiski panākt līdzsvaru šajā ziņā.”
Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, bieži žurnālisti vaicā par to, kādu ekonomiskās attīstības modeli Latvijai un ES vajadzētu iet – tā dēvēto sociālās ekonomikas vai liberālās ekonomikas modeli. Prezidente atzīmēja, ka mūsdienu prasības drīzāk diktē nepieciešamību nevis pēc striktas izvēles, bet gan pēc modeļu pielāgošanas Eiropas mērķiem par konkurētspējīgu, pilsonisku, attīstītu kontinentu, kur paši nepieciešamākie dzīves standarta punkti tiek nodrošināti visiem. “Mums ir jāsaprot – vai patiesi tas, ka nemitīgi palielināsim šo pamata cilvēka nepieciešamību grozu, būtiski mainīs cilvēku attieksmi un piederības sajūtu Eiropai, vai viņi patiesi jutīsies apmierinātāki un laimīgāki ar savu dzīvi? Man šķiet, ka tāpat kā Latvijai vajadzēja sasniegt abus prioritāros mērķus – ES, NATO, tāpat kā bērnam ir neiespējami izvēlēties, kurš no vecākiem ir mīļāks, tā arī Eiropai nevajadzētu iet pretstatījuma ceļu savā attīstībā, bet gan saskatīt nepieciešamo katrā no modeļiem,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Viņa tāpat runāja par zinātnes centieniem atrast kritērijus cilvēka apmierinātībai ar dzīvi: “Laimes un apmierinātības sajūta sakņojas bērnībā un pretstatījumā starp drošības sajūtu un vēlmi riskēt un sevi apliecināt. Mani ieinteresēja tas, ka Dzīves kvalitātes pētījums rāda - 16 % aptaujāto gribētu veltīt vairāk laika puķu kopšanai. Tas patiesībā nozīmē to, ka cilvēki vēlas izrādīt savas rūpes un mīlestību, gluži kā Mazais princis pret savu rozi. Es domāju, ka arī Eiropai ir jāatrod sava roze, jāatrod veids, kā gūt apmierinātību, tā, lai katrs eiropietis justu, ka viņa rūpes un darbs ir kādam nepieciešams, ka viņi ir piederīgi Eiropai, ka viņus valsts ievēro un ciena.”