{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_2116_Bcels23082009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Pēc emocionālā finiša Valsts prezidents pateicās katram skrējiena dalībniekam, atbalstītājam un organizatoram trijās Baltijas valodās: „Paldies, ka ļāvāt savai sirdij pukstēt vienotībā par Latviju, Lietuvu un Igauniju!” Savā uzrunā viņš atzīmēja: „Šodien, protams, mēs visi esam lepni paši par sevi un par savām brāļu tautām, bet mums ir jāatceras, ka šeit mēs esam, tāpēc ka 70 gadus atpakaļ aiz mūsu tautu mugurām ciniski un noziedzīgi tika lemti mūsu likteņi. Un vairāk kā 50 gadu mums nebija savu valstu. Kāpēc mēs šodien atceramies Baltijas ceļu? Tāpēc ka tieši 20 gadus atpakaļ mēs paši sev noticējām un pateicām – šis pakts ir vēsture un nolemts aizmirstībai, mēs paši atgūsim savu neatkarību, mēs paši atjaunosim savas valstis. Un tad mēs sadevāmies rokās. Un daudzi no tiem, kas ir šeit un pie televizora ekrāniem, atceras sajūtas. Mēs jutām viens otru, mēs jutām spēku, mēs viens otru stiprinājām un mēs bijām kā vairogs virs mūsu valstu topošās neatkarības no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai”.
Pasākumā Baltijas tautas video uzrunās sveica arī Igaunijas prezidents Tomas Ilvess un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.Igaunijas valsts vadītājs uzsvēra: „Visām trijām Baltijas valstīm – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai kopīgs likteņa ceļš ejams kopš 18.gadsimta. Šajā ceļā ir bijuši šķēršļi, kurus izdevies pārvarēt, ir bijuši pretinieki, kurus esam uzvarējuši. Šajā ceļā ir uzglūnējuši naidnieki, kuriem bijām spiesti pakļauties. Mūsu kopīgo pieredžu un kopīgo sapņu piepildījums ir mūsu valstiskā un nacionālā brīvība. Mēs, kopīgi darbojoties, brīvību atguvām gandrīz pirms vienas paaudzes. Kopš tā laika esam pierādījuši savas spējas. Mēs spējām vakar, šodien un, neraugoties uz šī brīža saimnieciskajām grūtībām, spēsim arī rītdien. Dosimies ceļā un nesīsim šo zvērestu. Šodien un rīt Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Mūžīgi savās sirdīs un domās.”
Savukārt Lietuvas prezidente norādīja: „Stāvot Baltijas ceļā, visi bijām vienoti un dedzīgi vēlējāmies brīvību un neatkarību savām valstīm. Šīs ceļš kļuva par triju tautu solidaritātes principu, un to noiet bija vieglāk kopīgi, nevis, ja katra valsts to būtu gājusi atsevišķi. Lietuva šodien kopā ar savām kaimiņvalstīm un draugiem svin Baltijas ceļa divdesmito gadadienu. Izveidots pirms divdesmit gadiem, tas joprojām iedvesmo tiekties pēc minētajām vērtībām – brīvības, neatkarības un vienotības. Lai šodien varētu īstenot šīs vērtības, ir vajadzīga apņēmība un gribasspēks no katra no mums. Šis starptautiskais skrējies ir viena no zīmēm tam, ka trīs tautas var kopīgi strādāt un censties sasniegt uzstādītos mērķus. Mūsu dzejnieks Justins Marcinkevičs sacīja: „Nav nekā skaistāka par tautu, kas apģērbusies ar cerību un gribasspēku”. Šo cerību un gribasspēku es novēlu visiem, kuri šeit ir sanākuši un ticu, ka šo mūsu ziņu un vēlējumu nodos gan latviešiem, gan igauņiem. Tas ir ļoti simboliski, ka šo ziņu tāpat kā pirms divdesmit gadiem, mēs nodosim ar rokasspiedienu. Tas ir īss, bet pats nozīmīgākais mirklis – kad tiek sadotas rokas, sirdij pukstot par Baltiju.”
Kopā ar Valsts prezidentu pēdējo kilometru skrēja arī viņa dzīvesbiedre Lilita Zatlere, Rīgas mērs Nils Ušakovs un 700 akcijas dalībnieki. Pie Brīvības pieminekļa skrējējus finišā sagaidīja vairāki tūkstoši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji.