Valdis Zatlers

Valsts prezidents Valdis Zatlers sirsnīgi pateicas visiem Latvijas valsts 90. dzimšanas dienas svētku dalībniekiem, organizatoriem un atbalstītājiem Rīgā, Latvijas novados un ārvalstīs, kas aktīvi veidoja valsts svētku programmu un tajā piedalījās.

 

Valsts prezidents izsaka pateicību arī visiem tiem, kas sūtījuši apsveikumus un laba vēlējumus valsts dzimšanas dienā.

 

„Šogad 18. novembris – Latvijas 90. dzimšanas diena – bija visas tautas svētki, jo svinības notika visos Latvijas reģionos un katram bija iespēja Latvijas dzimšanas dienu veidot kā savu personīgo svētku dienu, izvēloties apmeklēt kādu no daudzajiem pasākumiem. Uzskatu, ka Latvijas dzimšanas dienas svinības mums patiešām izdevās, par ko izsaku pateicību svētku dalībniekiem un organizatoriem. Aicinu svētku noskaņā jau tagad izvirzīt drosmīgus mērķus, kurus vēlamies sasniegt, sagaidot Latvijas 100. dzimšanas dienu!” uzskata Valsts prezidents.

 

Latvijas valsts 90. dzimšanas dienas ietvaros kopumā tika organizēti vairāk nekā 900 svētku pasākumi, tajā skaitā vairāk nekā 500 pasākumi novembrī. 18. novembrī svētku pasākumos piedalījās arī trīs kaimiņvalstu – Lietuvas, Igaunijas un Polijas – prezidenti, kuri teica uzrunu pie Brīvības pieminekļa.

 

Par godu Latvijas 90. dzimšanas dienai augustā akcijas „Gaismas tilti” ietvaros iedzīvotāji visā Latvijā vienlaicīgi iededza lukturīšus uz tiltiem, septembrī atsaucās aicinājumam sakopt Latviju Lielajā talkā, kā arī sasniedza vairākus pasaules rekordus, piedaloties stafetes skrējienā „Skrien! Par Latviju” un izdejojot garāko deju. Valsts prezidents bija uzņēmies patrona pienākumus vairākiem svētku pasākumiem, tai skaitā Lielajai talkai, projektam „Tautas vienotības josta”, projektam „Nākamie 90”, skolēnu sacerējumu konkursam „Latvija un Jānis Čakste” un izstādei "No de facto līdz de jure".

 

Gadadienas svētku ietvaros tika atklātas arī daudzas Latvijas dzimšanas dienai veltītas izstādes, organizēti koncerti un konferences. Šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē 18. novembra svinībām veltītā parāde notika ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas novados – Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Jelgavā. Svētki reģionos tika organizēti, lai valsts dibināšanas jubileju svinētu pēc iespējas plašāk un lai šādi dotu iespēju pēc iespējas lielākam Latvijas iedzīvotāju skaitam apmeklēt svētku pasākumus.