22. novembrī Valsts prezidents Egils Levits tikās ar dzejnieci Liānu Langu, kura kopā ar domubiedriem ir uzsākusi sabiedrisku iniciatīvu “Runā latviski”. Tās mērķis ir panākt, ka Latvijā arī sociālajā realitātē publiskā vidē principiāli tiktu lietota mūsu kopējā valsts valoda – latviešu valoda un tiktu pārvarēts no padomju okupācijas laika pārmantotais postkoloniālais ieradums publiskā komunikācijā nevajadzīgi lietot svešu – krievu – valodu.
Tas neskar privātā komunikācijā lietotu valodu. Tā ir katra cilvēka privāta lieta. Iniciatīva vēlas panākt, lai latviešu valoda publiskā vidē Latvijā būtu tikpat pašsaprotama kā itāļu valoda Itālijā vai franču valoda Francijā, kur, protams, arī ir cilvēki, kuri privātā komunikācijā lieto citas valodas.
Liāna Langa informēja Valsts prezidentu, ka šīs iniciatīvas rezultātā gandrīz visas valsts un pašvaldību institūcijas un daudzi uzņēmumi no savām tīmekļvietnēm ir izņēmuši krievu valodu. Iniciatīvas dalībnieki tam ir veltījuši daudz laika un pūles. Latviešu valodai publiskajā komunikācijā visās jomās, tostarp arī apkalpojošā sfērā, ir jābūt pašsaprotamai. Tā ir leģitīma prasība. Nevienai citai valodai nekādas privilēģijas Latvijā nepienākas. Savukārt saziņai ar ārzemniekiem šajās tīmekļvietnēs paliek mūsdienu galvenā starptautiskās saziņas valoda – angļu valoda (kuru, atrodoties ārzemēs, visur pasaulē pamatā lieto arī krievu tūristi).
Valsts prezidents pateicās Liānai Langai un domubiedriem par šo iniciatīvu. Tā ir bijusi ļoti efektīva. Taču viss vēl nav padarīts, tādēļ tā jāturpina. Valsts prezidents uzsvēra, ka tā ir pozitīvs pilsoniskās atbildības piemērs, kā pilsoņi paši, cīnoties pret šādu iesīkstējušu koloniālās pagātnes palieku, veido mūsu publisko vidi, kas atbilst mūsdienu modernajai, eiropeiskajai, latviskajai Latvijai.