Valsts prezidente V.Vīķe-freiberga nosūtīja vēstuli 2. Pasaules latgaliešu konferencei – saietam. Vēstulē prezidente raksta:
"Godājamie konferences – saieta dalībnieki!
Pateicos pasākuma rīkotājiem par uzaicinājumu tajā piedalīties, diemžēl citu pienākumu dēļ man tas nav iespējams,- konferences dienā atradīšos valsts vizītē Islandē.
Pēc dažām dienām atzīmēsim vienpadsmito gadskārtu, kopš Latvija atguvusi neatkarību. Šajā laikā nostiprinājusies mūsu valsts politiskā un saimnieciskā sistēma, 5. oktobrī vispārīgās vēlēšanās, kā to nosaka Satversme, atkal dosimies vēlēt Saeimu. Mūsu balss arvien noteiktāk sāk skanēt arī starptautiskajā apritē. Iestāšanās ES un NATO, kas pirms vienpadsmit gadiem varēja likties kā pārdrošs sapnis, kļuvusi par ļoti reāli sajaušamu un sasniedzamu mērķi.
Tomēr šie ārpolitiskie panākumi nav pašmērķis, bet gan tikai līdzeklis – lai vairotu mūsu zemes iedzīvotāju drošību un labklājību. Tā nav brīnumnūjiņa, kas spētu bez mūsu piedalīšanās piepildīt visas vēlmes, bet gan darbarīks, kuru jāprot valdīt tā, lai darba augļi būtu iespējami lielāki. Viss arī turpmāk būs mūsu pašu rokās – cik gudri un čakli būsim, tik labi arī dzīvosim.
Latgaliešiem nevar pārmest ne gudrības, ne čakluma trūkumu. Kāpēc tad tieši Latgale tiek pieminēta, runājot par atpalicību, nabadzību un bezdarbu? Es domāju, neviens neņemsies nosaukt tikai vienu, izšķirošo iemeslu, kāpēc tas tā. Tas, ka citos novados ir labāk attīstīta infrastruktūra? Tomēr arī Latgales pilsētās neredz tā spožuma un pārticības, kāds iemirdzas citviet Latvijā. Darba tirgus prasībām neatbilstošs piedāvājums? Bet darba tirgus pēdējos desmit gados stipri mainījies, un daudzos gadījumos panākumus gūst tie, kas mainījuši savu nodarbošanos, liekot darbā savas zināšanas un spējas pilnīgi citās nozarēs, nekā apguvuši agrāk. Īpaša latgalieša mentalitāte: reizē sīkstums un atsacīšanās no sevis? Par to vislabāk spriest latgaliešiem pašiem.
Latgale ir viena no zvaigznēm Latvijas zvaigznājā, tās spožums ir īpatns, rāmu un stabilu gaismu. Latgaļu runa joprojām valda pār Latgales pakalniem un ezeriem, spītīgi turēdamās pretim visam, kas to apdraud. Latgales vāzes un podi nes pasaulē Latgales māla skanīgumu un dabas krāsainību. Latgales tautas tērpu raksti viļņojas kopā ar citu Latvijas novadu rakstiem, vienojoties kopīgā dziesmā.
Latgales vēsture ir īpaša lappuse Latvijas vēsturē, kas daudzviet vēl neizpētīta. Tā pilna dažādām pārestībām, kas radinājušas cilvēkus pie spīts un samierināšanās, pie nepakļāvības un pazemības. Latgaļu tautas dziesmām ir gan ļoti priecīgi, gan pavisam sērīgi meldiji. Latgale, brīžiem rodas iespaids, dzīvo pati savu dzīvi arī šodien, laikā, kad pasaule kļūst maza un ikvienā vietā sasniedzama. Tā ir vērtība un vienlaikus tas ir lāsts.
Konferences tēma ir Latgale šodien un rīt. Laikam nebūs svarīgākas un reizē plašākas tēmas par šo. Kā panākt, lai, saglabājot novada savdabību, to atvērtu pasaulei? Kas jādara, lai Eiropas nauda atnestu gan saimniecisku, gan garīgu uzplaukumu? Kas jāizdara pašiem latgaliešiem, bet ko novads tiesīgs sagaidīt no citiem? Jautājumu ir daudz, un nez vai uz kādu no tiem šoreiz izdosies atrast galīgās atbildes. Bet jādomā ir, jo kas gan, ja ne mēs paši, un kad gan, ja ne tagad…
Pagātnes apzināšana ir svarīga ikvienam: saprast – kas es esmu, no kurienes nāku. Bet ne mazāk svarīga ir spēja saprast: pagātne ir tikai pakāpiens, uz kura nostājamies, ieejot rītdienā. Ne tikai nostāties droši, abām kājām, uz šī pakāpiena, bet arī spēt palūkoties, paceltu galvu, nākotnē. Ne tikai zināt un pārvaldīt senču atstāto mantojumu, bet arī papildināt, bagātināt to. Būt stipriem savā pārliecībā, zināšanās, tikumā.
Lai Jums veicas!"