Valdis Zatlers sveica karavīrus un daugavpiliešus Latvijas Republikas 91.dzimšanas dienā. “Latvijas neatkarība tika izcīnīta Brīvības cīņās. Tā bija cīņa gan Kurzemē, gan Rīgā, gan pie Cēsīm un, visbeidzot, Latgalē. Te arī noslēdzās Brīvības cīņas,” atzīmēja Valsts prezidents. Viņš īpaši pateicās Latgales dēliem, kas cīnījās par Latviju, kas deviņdesmito gadu sākumā atjaunoja Nacionālos bruņotos spēkus, to tradīcijas, virsnieka godu un cieņu.
Savā uzrunā Valdis Zatlers arī uzsvēra Daugavpils pilsētas lomu, kas ir būvēta kā militārais cietoksnis, bijusi svarīgs tirdzniecības centrs, vienmēr ir bijusi arī daudzu tautību pilsēta. Runas beigās, pievēršoties militārās parādes norises vietai, Valsts prezidents norādīja, ka “šodien mēs stāvam Vienības laukumā, blakus Vienības namam. Tas tika būvēts 1938.gadā, lai vēlreiz apliecinātu, ka Latgale, Kurzeme un Vidzeme ir vienotas Latvijai, ka visi latgalieši ir vienoti Latvijai un ka visas citas tautības kā krievi, poļi, ebreji ir vienoti Latvijai šeit, Daugavpilī.”
Turpinot vizīti Daugavpilī, Valdis Zatlers par nozīmīgu personīgu ieguldījumu Daugavpils teātra administratīvi saimnieciskajā darbībā pasniedza Atzinības krusta Goda zīmi Verai Veinbaumei, kas teātrim veltījusi gandrīz 61 savas dzīves gadu, kā arī atklāja jaunuzbūvēto pilsētas Olimpisko centru, novēlot daugavpiliešiem šinī zālē jau tuvākajā laikā sagatavot olimpisko čempionu.
Rīta pusē Valsts prezidents un kundze viesojās Vaboles pagastā, kur tikās ar iedzīvotājiem, kuri galvenokārt interesējās par nodarbinātības un ar Latvijas produktu noieta tirgu saistītiem jautājumiem. Pēc tam Valdis Zatlers un Lilita Zatlere piedalījās projekta “Tradicionālo prasmju skola” nodarbībā “Kāzu saimnieču prasmes”. Tās ietvaros valsts vadītājs un dzīvesbiedre kopā ar interesentiem, kas bija atbraukuši arī no citiem Latvijas novadiem, apguva dažādu tradicionālo kāzu ēdienu, piemēram, asinsdesas, pildītas vistas un saldumu, gatavošanas prasmes saimnieču Vandas, Annas un Genovevas vadībā. Pēc dalības projektā Valsts prezidents atzina, ka saimnieces bija ne tikai atraktīvas, interesantas un prasmīgas skolotājas, bet arī lieliskas stāstu stāstītājas. Viņš piebilda, ka ar kāzu mielasta gatavošanas zināšanām ir jādalās ar visiem tiem, kam interesē latviešu nemateriālais mantojums.