Prezidenta kungs,
Šī valsts vizīte mums ļauj atzīmēt mūsu valstu savstarpējās attiecībās sasniegto augsto līmeni un paust abpusēju vēlmi attīstīt tās arī turpmāk.
Es izsaku lielu pateicību par Jūsu laipno ielūgumu, augstsirdīgajiem vārdiem un patieso vēlmi paplašināt sadarbību ar Spāniju.
Jau ilgāku laiku mēs vēlējāmies īstenot šo valsts vizīti, lai paustu solidaritāti un cerības saistībā ar Latvijas nākotni.
Jo īpaši mani priecē tas, ka šodien mēs abi ar Karalieni atrodamies galvaspilsētā ar tik dziļām vēsturiskām saknēm. Pilsētā, kuras ēkas ar izcilu daili atspoguļo dažādos arhitektūras stilus, kas ir veidojuši šo galvaspilsētu kā iedvesmas cienīgu avotu citām Baltijas un Eiropas pilsētām.
Viduslaiku Rīga, Rīga kā Hanzas savienības un tirdzniecības pilsēta, jūgendstila Rīga un mūsdienu modernā Rīga – tās visas saplūst saskanīgā ainā, kas rāda, ka vēstures gaitā šī pilsēta ir kalpojusi kā dinamiskuma un strādīguma piemērs.
Spānija ar interesi un prieku ir sekojusi Latvijas modernizācijas un pārmaiņu ceļam.
Tāpat mēs novērtējam un saprotam jūsu valsts ieguldījumu Latvijas mazākumtautību jautājumu risināšanā un uzticamies uzsāktajam integrācijas procesam, kas pamatojas minoritāšu pamattiesību respektēšanā.
Prezidenta kungs!
Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā un NATO ir kalpojusi kā būtisks faktors, lai mūsu valstu starpā izveidotos tuvākas attiecības.
Tomēr nosacītais Spānijas-Latvijas divpusējo attiecību īslaicīgums neaizēno mūsu valstu agrākās saites.
Dažas no tām ir ļoti senas. Piemēram, Turaidas pils ekspozīcijā izstādītais Galīsijas gliemežvāks, kas piederējis kādam viduslaiku ceļiniekam, kurš bija devies svētceļojumā uz Santjāgo de Kompostelu, kas parāda to, kā tā laika Livonijas teritorijā bija izveidojies viens no Santjāgo ceļa ziemeļu atzariem.
Rīgā dzīvoja un gāja bojā spāņu diplomāts un novelists Anhels Ganivets, kas kā Spānijas ģenerālkonsuls deva lielu ieguldījumu mūsu tautu kultūras saišu stiprināšanā.
Tāpat divdesmitajā gadsimtā Latvijas hispānisti kultivēja kultūras procesa apmaiņu. Es runāju par tādām personībām kā Konstantīns Raudive, kas bija Salamankas universitātes students un spāņu dižgaru Unamuno un Ortegas un Gaseta draugs, kā arī daudzu spāņu literatūras klasikas darbu, tajā skaitā „Dona Kihota” tulkotājs.
Šodien spāņu kultūra Latvijā piedzīvo lielu pacēlumu, un man ir prieks pārliecināties par Latvijas iedzīvotāju lielo interesi par Spānijas kultūru, kā arī par spāņu valodu – vienu no izplatītākajām valodām pasaulē.
Prezidenta kungs!
Beidzamajos gados mēs esam attīstījuši Spānijas un Latvijas attiecības visās jomās.
Ja arī turpmāk spēsim šīs attiecības izlēmīgi pilnveidot, mums pavērsies lieliskas nākotnes perspektīvas.
Runājot par ekonomikas jomu, jau 2004.gadā notika nozīmīgs Spānijas un Latvijas uzņēmēju divpusējais forums ar mērķi veicināt ekonomisko sadarbību. Kopš tā laika esam piedzīvojuši nozīmīgus sasniegumus.
Rīt mēs kopīgi atklāsim vismodernāko termoelektrocentrāli Baltijā, kuras celtniecību nesen pabeidza liels Spānijas uzņēmums.
Arī daudzi citi mūsu valsts un īpaši tekstila nozares uzņēmumi ir nostabilizējušies Latvijā ar skaidru uzstādījumu te palikt un darboties. Tāpat ir izveidojusies abpusēja un pieaugoša tūristu apmaiņa, kas ir būtisks nosacījums valstu savstarpējo attiecību progresam un dziļākai iepazīšanai.
Daži latvieši no jauna dodas svētceļojumā uz Santjāgo de Kompostelu. Citi ir iepazinušies ar Spānijas pilsētām, ar mūsu bagāto un daudzveidīgo vēsturisko un kultūras mantojumu, vai arī ar saules pielietajām pludmalēm Kanāriju salās.
Prezidenta kungs!
Latvija un Spānija ir no jauna satikušās Eiropas Savienībā un NATO. Mēs apzināmies, cik svarīga Latvijai ir šī Transatlantiskā savienība.
Ņemot vērā savu vēsturisko saistību ar Ameriku, Spānija vienmēr ir atbalstījusi attiecību stiprināšanu abu kontinentu starpā.
Eiropas Savienība, par kuras prezidējošo valsti Spānija kļūs 2010.gada pirmajā semestrī, ir sniegusi daudzas iespējas auglīgam, kopīgam darbam. Eiropas Savienība ir ne tikai miera, labklājības un attīstības, bet arī brīvības un taisnīguma, cilvēktiesību ievērošanas un pilsoņu līdztiesības zona.
Ievērojot mūsu interesi par lielajiem ar Baltijas jūru saistītajiem jautājumiem, Spānija pateicas Latvijai par tās sniegto atbalstu, lai mūsu valsts varētu iestāties Baltijas jūras valstu padomē novērotāja statusā.
Kopumā gan divpusējo, gan eiroatlantisko, gan Eiropas Savienības un daudzpusējo attiecību jomās Spānija turpinās stiprināt sadarbību ar Latviju un kopā ar citām draudzīgajām valstīm pieliks vislielākās pūles, lai rastu risinājumus arvien komplicētākajiem mūsdienu pasaules izaicinājumiem.
Tā ir pasaule, kas stājas pretī lielu apmēru ekonomiskajai un finansu krīzei, bet mēs nedrīkstam pieļaut, ka krīzes smagums mums liek aizmirst, ka šī nav pirmā globālā krīze.
Tomēr šī ir pirmā krīze, kurai mēs stājamies pretī kopīgi un solidāri, apzinoties, ka tikai efektīva un kopīga darbība mums sniegs drīzāku un drošāku izeju no tās.
Prezidenta kungs!
Noslēgumā vēlos apliecināt, ka Latvija vienmēr varēs rēķināties ar Spāniju ceļā uz mūsu attiecību attīstību un Eiropas nākotni.
Ar šo cerību es paceļu glāzi par Jūsu un jūsu dzīvesbiedres veselību un panākumiem, kā arī par Latviju un Latvijas tautu, ticot mūsu attiecību stiprināšanai lielajā Eiropas saimē!
Liels paldies!